Ernests Bernis
Ernests Bernis (dzimis 1973. gada 27. aprīlī[1]) ir Latvijas uzņēmējs, bijušais ABLV Bank valdes priekšsēdētājs (2002–2018).
| ||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1973. gadā. Mācījās Rīgas 21. vidusskolā, no 1991. līdz 1995. gadam Bernis studēja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē.[2][3]
1990. gadu sākumā strādāja bankā "Dālderis" kopā ar savu vēlāko biznesa partneri Oļegu Fiļu.[3][4] Pēc «Dāldera» apvienošanās ar Sakaru banku no 1993. līdz 1995. gadam bija Sakaru bankas dīleru daļas vadītājs.[2][4] 1995. gadā Bernis piekrita piedāvājumam izveidot un vadīt «Aizkraukles bankas» filiāli Rīgā. Īsi pēc tam, laikā, kad bankas lielākais akcionārs — «Baltijas Vērtspapīru nams» — piedzīvoja finansiālas grūtības, Bernis kopā ar Fiļu nopirka lielāko daļu «Aizkraukles bankas» akciju.[4]
Līdz ar bankas pārņemšanu Bernis kļuva par bankas valdes priekšsēdētāja vietnieku. Šajā amatā viņš bija līdz 2000. gadam, kad kļuva par padomes priekšsēdētāju. 2002. gadā Bernis kļuva par «Aizkraukles bankas» valdes priekšsēdētāju, amatā nomainot Aleksandru Bergmani.[2][5] 2011. gadā «Aizkraukles banka» nomainīja nosaukumu uz ABLV Bank.[6]
2018. gada februārī, neilgi pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosināja ABLV Bank noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanu, banka pasludināja, ka uzsāks pašlikvidācijas procesu.[7] 2021. gada 2. februārī Latvijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) uzlika arestu Ernesta Berņa kapitāldaļām. Pēc nodibinājuma Martins Bunkus Justice Foundation uzskata ABLV banka jāietver zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanā.[8]
2022. gada 21. jūlijā LR Prokuratūra nodeva tiesai krimināllietu, kurā Ernests Bernis un "ABLV Bank" darbinieki Vadims Reinfelds, Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis tika apsūdzēti par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu.[9]
Investīcijas kultūras projektos
labot šo sadaļu2005. gadā Ernests Bernis ABLV Bank vārdā parakstīja ilgtermiņa līgumu ar LR Kultūras Ministriju, saskaņā ar kuru ABLV Bank uzņēmās desmit gadu laikā investēt vienu miljonu latu topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma radīšanā, tādējādi kļūstot par nacionālās nozīmes mākslas kolekcijas līdzveidotāju. Kolekcijā ietilpst glezniecība, fotogrāfijas un tēlniecības objekti. Mākslas darbu kolekcijas izvēlei tika izveidota starptautiskā ekspertu komisija, kuras priekšsēdētājs ir ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, bet ekspertu vidū bija mākslas kritiķe un kuratore Helēna Demakova; Oslo kultūras centra Kunsletneshus vadītāja Māreta Jaukkuri (Norvēģija); laikmetīgās mākslas konsultants un kurators Norberts Vēbers (Vācija); kuratore un mākslas zinātniece, muzeja KUMU direktore Sirje Helme (Igaunija); Viļņas Mākslas akadēmijas profesore, mākslas zinātniece Raminta Jurenaite (Lietuva); Krievijas Nacionālā Laikmetīgās mākslas centra mākslinieciskais direktors Leonīds Bažanovs (Krievija); multimediju mākslinieks Raitis Šmits; mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra eksperte Ieva Astahovska; mākslinieks Leonards Laganovskis; LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule.[10] 2006. gadā tika nopirkti Imanta Lancmaņa mākslas darbi. ABLV Bank atbalstīja Aleksandra Vasiļjeva fonda un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādes.[11].
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen. «Latvijas miljonāri: Finanses un apdrošināšana». Dienas Bizness, 2009. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 4. martā.[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Anna Novicka, Jegors Jerohomovičs. «Kredīti paliek pagātnē. Pilna intervija ar Ernestu Berni». Diena, 2008. gada 16. septembrī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ 3,0 3,1 «Cik skoloti ir Latvijas visbagātākie ļaudis?». Delfi. 2013. gada 16. novembrī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Inga Spriņģe, TV3 «Nekā personīga». «Miljons mākslai». Diena, 2005. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ Lelde Petrāne. «Miris ABLV Bank pamatlicējs un padomes priekšsēdētājs». Dienas Bizness, 2011. gada 26. augustā. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ «‘Aizkraukles banka’ maina nosaukumu uz ‘ABLV Bank’». Delfi. 2011. gada 23. maijā. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ «Klientu un kreditoru interešu aizstāvībai «ABLV Bank» nolemj pašlikvidēties». Latvijas Sabiedriskie mediji. 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ Pēc Ernesta Berņa mantas aresta steigšus mainīts patiesais labuma guvējs ABLV Bankā un virknē citu uzņēmumu la.lv 2021. gada 15. martā
- ↑ Tiesai nodod krimināllietu pret vairākiem «ABLV Bank» vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā
- ↑ «ABLV Bank nacionālās nozīmes kolekcija». arterritory.com. Arterritory.com - Baltijas, Krievijas un Skandināvijas mākslas teritorija. 26.09.2011. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ «Ikgadējā A.Vasiļjeva kolekcijas izstāde “Bērnu pasaule. 18.–20. gadsimts”». ABLV Charitable Foundation (latviešu). 3.08.2017. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-13. Skatīts: 2019-04-13.