ABLV Bank

bijusī Latvijas banka
(Pāradresēts no ABLV)

ABLV Bank bija 1993. gadā izveidota komercbanka Latvijā. Viena no lielākajām privātbankām Baltijas valstīs, kas specializējās biznesa un privātpersonu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Bankas galvenā mītne atrodas Rīgā. 2018. gada sākumā banka uzsāka likvidācijas procesu.

AS ABLV Bank
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma Finanšu pakalpojumi
Dibināts 1993. gads
Galvenais birojs Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Galvenās personas Ernests Bernis (valdes priekšsēdētājs), Oļegs Fiļs (padomes priekšsēdētājs)
Peļņa EUR 79,34 miljoni (2016)[1]
Aktīvi EUR 3,85 miljardi (2016)[1]
Kopkapitāls EUR 366,65 miljoni (2016)[1]
Meitas uzņēmumi ABLV Asset Management
ABLV Capital Markets
ABLV Consulting Services
ABLV Bank Luxembourg
Tīmekļa vietne www.ablv.com

Vēsture labot šo sadaļu

Banka dibināta 1993. gada 17. septembrī uz Latvijas Bankas reģionālās nodaļas Aizkrauklē bāzes. Tās sākotnējais nosaukums bija Aizkraukles Banka.

1995. gadā uzņēmuma akcionāru valdē notika izmaiņas - par bankas jaunajiem akcionāriem kļuva Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Aizkraukles Banka uzsāka savas darbības paplašināšanu, un atvēra filiāli Rīgā. Turpmākajos gados finanšu iestāde popularizēja savu piedāvāto produktu atpazīstamību ārvalstu klientu vidū, īpaši populāri bija naudas pārskaitījumi.

2002. gadā tika izveidota preču zīme AB.LV. Divus gadus vēlāk tika uzsākta otra pakalpojumu līnija — finanšu investīciju vadība, tika dibināti meitas uzņēmumi ABLV Asset Management (veica darījumus ar investīcijām) un ABLV Capital Markets (sniedza brokeru pakalpojumus). 2006. gadā tika izveidots nodibinājums ABLV Charitable Foundation ar mērķi atbalstīt laikmetīgo mākslu, bērnu, jauniešu, izglītības un pilsoniskās sabiedrības attīstību. 2008. gadā tika mainīta uzņēmuma darbības stratēģija, turpmāk uzsvaru liekot uz individuāli katra klienta vajadzībām veidotiem piedāvājumiem. 2009. gadā pakalpojumu klāstā parādījās konsultācijas par aktīvu aizsardzību un strukturēšanu.

2011. gadā Aizkraukles banka mainīja nosaukumu uz ABLV Bank, kas bija daļa no 2008. gadā pieņemtās bankas attīstības stratēģijas, orientējoties uz plašāku ienākšanu Austrumeiropas tirgos.[2] 2014. gadā, Latvijai pievienojoties Eirozonai, ABLV Bank, sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), tika pakļauta Eiropas Centrālās bankas vienotajam uzraudzības mehānismam.

Likvidācija labot šo sadaļu

2018. gada 13. februārī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosināja noteikt sankcijas ABLV Bank. Latvijā reģistrētā finanšu iestāde esot organizējusi dažādas naudas atmazgāšanas shēmas, kā rezultātā finansēta Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programma un arī nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Bankas pārstāvji minētos apgalvojumus nosauca par nepatiesiem.[3]

Pret banku vērsto apsūdzību dēļ no tās strauji aizplūda noguldījumi.[4] Naktī uz 24. februāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu, ka ABLV Bank ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka ABLV Bank tiks likvidēta, un tās glābšana nav sabiedrības interesēs. ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par likvidēšanos.[5] 2021. gada 12. martā ABLV Bank parakstīja līgumu ar "Citadele" banka par hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas pārdošanu 170 miljonu eiro apmērā.[6] Šo darījumu 19. maijā atļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome.

2022. gada 21. jūlijā LR Prokuratūra pēc četrus gadus ilgušas izmeklēšanas nodeva tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti "ABLV Bank" darbinieki Ernests Bernis, Vadims Reinfelds, Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu.[7]

Banka aktīvi sadarbojās ar prokuratūru.[8] Attiecībā uz ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") ziņojuma apgalvojumu par kukuļdošanu, ABLV Bank noliedza apsūdzību un vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai pašai nebija pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus. Izmeklēšanas rezultātā KNAB neatrada pierādījumus ABLV Bank vadības iesaistei kukuļdošanā.[7][9] Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests atzina, ka nav atklājis Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumus.[10]

Paralēli uzsākoties kriminālprocesam, līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanu, darbu kā lēmējinstitūcija uzsāka ABLV Bank Likvidācijas komiteja.[11]

Kreditoru pārbaudes, kuras ir pašlikvidācijas procesa sastāvdaļa, veica komercsabiedrība EY (Ernst&Young).[12] Gan kreditoru pārbaužu, gan likvidācijas procesa uzraudzību veica Latvijas Banka.[13]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu