Epīra (grieķu: Ήπειρος, Ìpiros) vēsturiski apzīmē reģionu Grieķijas ziemeļrietumu daļā un Albānijas dienviddaļu. Ziemeļos tas vēsturiski robežojās ar Ilīriju un Maķedoniju, austrumos ar Grieķijas Tesālijas, bet dienvidos ar Centrālās Grieķijas provincēm. Savukārt rietumos to apskalo Jonijas jūra. Plašāk Epīra pazīstama ar tās valdnieku Pirru (318. - 272. p.m.ē), kurš, aizstāvot grieķu koloniju Tarentu (mūsdienu Taranto) Itālijas pussalas dienvidos, divas reizes pēc kārtas - 280 un 279. gados p.m.ē., sakāva romiešu karaspēku. Tomēr arī Pirra karaspēks abās šajās kaujās cieta tik lielus zaudējumus, ka viņš bija spiests izmest savu slaveno frāzi — vēl viena tāda "uzvara" un mūsu vairs nebūs, kas iegāja vēsturē kā teiciens „Pirra uzvara”.

Grieķija Epīra

Taču vēlāk Romas impērija nostiprinājās un 168. p.m.ē romieši Epīru stipri izpostīja atriebībā par tās sadarbību ar Romas ienaidniekiem, bet 146. p.m.ē. Epīra tika padarīta par Romas impērijas provinci. Rietumromai sabrūkot, Epīra 4. gadsimtā nonāca Bizantijas pakļautībā. Pēc tam, kad 1204. gadā Ceturtā krusta kara laikā krustneši ieņēma un izpostīja Konstantinopoli, Epīrā no 1205. gada līdz 1337. gadam pastāvēja neatkarīga valsts Epīras despotāts. Līdz ar Bizantijas bojāeju, Epīra 1430. gadā krita Osmaņu impērijas rokās un tā atkal kļuva par no tās atkarīgu administratīvu vienību. Epīra atbrīvojās no turku jūga tikai 1881. gadā, kad stagnācijā novājinātā osmaņu Turcija, tāpat kā savā laikā Senā Roma vai Bizantija, bija spiesta atbrīvot kādreiz iekarotās zemes un valstis. Taču arī šoreiz Epīra kļuva par Grieķijas provinci.

Mūsdienu Epīras ekonomika pārsvarā ir orientēta uz lauksaimniecību. Taču šīs tautsaimniecības nozares plašāku attīstību ierobežo provinces teritorijā dominējošais kalnu apvidus ar Alpu klimatisko joslu. Epīras galvaspilsēta ir Joanina (senatnē Janina, grieķu Ιωάννινα vai Γιάννενα) ar apmēram 100 000 iedzīvotājiem. Tā ir gandrīz trešdaļa no kopējā Epīras iedzīvotāju skaita - ap 350 000.

Skatīt arī labot šo sadaļu