Epifānija

Epifānija (grieķu: ἐπιφάνεια, epipháneia — ‘atspīdēšana, atklāsme’) ir neliela apjoma prozas darbs ar īpaši emocionāli piesātinātu domu, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa.^[1] Antīkajā literatūrā — himnisks dzejojums par godu dieviem.^[2] Tās pēc žanriskās piederības būtu saucamas par dzejoļiem prozā. Epifāniju žanrs latviešu literatūrā ir dzejnieka Imanta Ziedoņa patents.^[3]

Atsauces

↑ Lita Silova, Anita Vanaga. Literatūra 9. klasei. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014. 95. lpp. ISBN 9789934035081.
↑ Vardnica.lv
↑ Ilona Karpenko, Mārīte Milzere. Literatūra 8. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2013. 37.-38. lpp.

Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Lita Silova, Anita Vanaga. Literatūra 9. klasei. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014. 95. lpp. ISBN 9789934035081.

[2] Vardnica.lv

[3] Ilona Karpenko, Mārīte Milzere. Literatūra 8. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2013. 37.-38. lpp.

[1]

[2]

[3]