Ektoplazma

Ektoplazma (gr. εκτος — «ārpusē» un πλάσμα — «saturs»), saukta arī plazmogēls ir šūnu citoplazmas ārējais slānis. Tam ir augstāks blīvums salīdzinājumā ar iekšējo slāni - endoplazmu jeb plazmodiju un tas nav granulēts. Ektoderma caurspīdīga, homogēna slāņa veidā apņem šūnu no ārpuses.

Amēba. Ektoplazma (bez granulām) un granulētā endoplazma ir vizuāli atšķiramas

Citoplazmas dalījums ektoplazmā un endoplazmā ir nosacīts un lielākoties izpaužas pie vienšūņiem, kur ektoplazma piedalās šūnas kustības mehānismā. Ektoplazma nesatur granulas un organellu lielāko daļu, bet, piemēram, infuzorijas tupelītes ektoplazmā atrodas kinetosomas (bazālie ķermenīši), no kurām atiet skroptiņas. No kinetosomām atiet kinetodesmālās fibrillas, kas kopā veido gareno fibrillu kūlīti, sauktu par kinetodesmu. Rindā izvietotās kinetosomas kopā ar to kinetodesmām veido kinētisko vienību. Endoplazmas fibrillārais tīkls ir saistīts ar ektoplazmas kinetodesmālajām struktūrām. Domājams, ka viss šis komplekss regulē infuzorijas skropstiņu darbību. Ektoplazma satur mikrofilamentus aktīnu un miozīnu, kuri piedalās pseidopodiju veidošanā.