Emīlija Benjamiņa

Emīlija Benjamiņa;
Personīgā informācija
Dzimusi	1881. gada 10. septembrī ; Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Mirusi	1941. gada 23. septembrī (60 gadi); Soļikamskas nometne, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	Latviete
Nodarbošanās	Izdevēja, žurnāliste
Dzīvesbiedrs	Ernests Elks-Elksnītis; Antons Benjamiņš
Bērni	Juris Georgs Benjamiņš (adoptēts)

Emīlija Benjamiņa (arī Elka; dzimusi Simsone^[1] 1881. gada 10. septembrī, mirusi 1941. gada 23. septembrī) bija latviešu žurnāliste, izdevēja un sabiedriska darbiniece.^[2]

Dzīvesgājums

Dzimusi 1881. gada 10. septembrī (pēc vecā stila - 29. augustā) Rīgā, dzelzceļa uzrauga Andreja Simsona ģimenē^[3], kas pārcēlusies no Kokneses apvidus. Māte Ede Simsone (dzimusi Ūsiņa) (1851-1933) strādāja laikrakstu "Dienas Lapa" (no 1886) un "Dzimtenes Vēstneša" (pēc 1905) ekspedīcijās. Viņas māsas bija vēlākās aktrises Minna (Tusnelda) Simsone (1876-1932) un Anija Simsone (1890-1967). Mācījās tirdzniecības skolā, strādāja izdevuma Rigaer Tageblatt u.c. kantoros, rakstīja vācu un latviešu izdevumiem par latviešu teātri. 1906. gadā apprecējās ar dziedātāju Ernestu Elku-Elksnīti (1878-1940), laulība šķirta 1908. gadā.^[4]

1911. gadā kopā ar žurnālistu Antonu Benjamiņu nodibināja laikrakstu "Jaunākās Ziņas", bija līdzizdevēja un redaktore dažādos žurnālos un laikrakstos (1912—1916). 1917. gadā atvēra tolaik lielāko rakstāmlietu veikalu Audēju ielā. 1922. gadā apprecējās ar A. Benjamiņu un 1924. gadā sāka izdot nedēļas žurnālu "Atpūta". Vadīja Jūrmalas Palīdzības un labierīcības biedrības un Rīgas sabiedriskās palīdzības komiteju līdzekļu vākšanas komisijas.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā tika nacionalizēti visi Benjamiņas īpašumi (mājas Rīgā un Valdeķos, vasarnīca Rīgas Jūrmalā, izdevniecība un veikals). 1941. gada jūnija deportāciju laikā Latvijā Benjamiņu aizveda uz Krieviju un ieslodzīja Usoļlaga soda nometnē, kur viņa gāja bojā 1941. gada 23. septembrī.

Piemiņa

2021. gada 20. septembrī notika daudzsēriju spēlfilmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" pirmizrāde, kurā atspoguļots E. Benjamiņas dzīves gājums no žurnāla "Atpūta" pirmsākumiem līdz bojāejai.^[5]

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis, ceturtā šķira (1932)
Triju Zvaigžņu ordenis, trešā šķira (1937)
Zviedrijas Vāsas ordeņa 1. šķiras zelta medaļa^[6]

Atsauces

↑ «Emīlija Benjamiņa». Kulturmarka.lv. Skatīts: 2012. gada 9. novembrī.
↑ Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 592. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
↑ Rīgas Jezus ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1881.g. - Nr.654
↑ «Emīlija Benjamiņa». garamantas.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-24.
↑ «Tuvojas seriāla par Emīliju Benjamiņu pirmizrāde; publicēts filmas treileris». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-06.
↑ «Ne pirmā, ne pēdējā. Benjamiņa kundze». Apollo.lv (latviešu). 2004-09-06. Skatīts: 2019-04-03.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Latvijas portāls
Cilvēku portāls

[marka-1] «Emīlija Benjamiņa». Kulturmarka.lv. Skatīts: 2012. gada 9. novembrī.

[2] Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 592. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

[3] Rīgas Jezus ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1881.g. - Nr.654

[4] «Emīlija Benjamiņa». garamantas.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-24.

[5] «Tuvojas seriāla par Emīliju Benjamiņu pirmizrāde; publicēts filmas treileris». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-06.

[6] «Ne pirmā, ne pēdējā. Benjamiņa kundze». Apollo.lv (latviešu). 2004-09-06. Skatīts: 2019-04-03.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]