Elza Egle (dzimusi 1888. gada 16. aprīlī, mirusi 1950. gada 15. septembrī) bija latviešu dzejniece, dramaturģe un tulkotāja.

Elza Egle
Personīgā informācija
Dzimusi 1888. gada 16. aprīlī
Kauguri, Kauguru pagasts, Valmieras novads
Mirusi 1950. gada 15. septembrī (62 gadi)
Rīga
Tautība Latviete
Nodarbošanās dzejniece, dramaturģe, tulkotāja
Dzīvesbiedrs Rūdolfs Egle

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimusi Valmieras novada Kauguru pagastskolas skolotāja ģimenē. Beigusi Cēsu ģimnāziju, strādājusi par skolotāju. 1914. gadā publicēti viņas pirmie dzejoļi ar pseidonīmu B. Balta, tajā pašā gadā apprecējās ar vēlāko literatūrzinātnieku un tulkotāju Rūdolfu Egli. Devusies vīram līdzi uz Pēterburgu, kur studējusi un vēlāk kopā strādājuši Sociobiblioloģiskajā institūtā. Pēc atgriešanās Latvijā 1922. gadā pievērsusies tulkošanai no vācu, angļu un franču valodām. 1930. iestudēta viņas luga "Zelta ādere". Tulkojusi arī no krievu valodas, īpaši Maksima Gorkija darbus.[1]

Mirusi 1950. gada 15. septembrī Rīgā, apbedīta Raiņa kapos.

Tulkojumi labot šo sadaļu

Tulkojumi no franču, vācu un angļu valodām:

  • 1930: A. Ridlejs "Spoku vilciens"
  • 1937: H. Zūdermanis "Leišu stāsti"
  • 1937: H. Zūdermanis "Kūlenītis"
  • 1937: P. Renjē "Meklējiet prieku"
  • 1939: Ā. Kronins "Tirāns"
  • 1939: L. Bromfīlds "Lieti nāk"
  • 1944: L. Tīgels "Lielā pārvērtība"
  • 1973: Ā. Kronins "Cepurnieka pils"
  • 1981: L. Bromfīlds "Lieti nāk"

Tulkojumi no krievu valodas:

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Elza Egle». literatura.lv. Skatīts: 2018. gada 3. novembrī.[novecojusi saite]