Miozīns
Miozīns (grieķu: mys (myos) — 'muskulis') ir viena no kontraktilajām olbaltumvielām, kas nodrošina muskuļu saraušanos un ietilpst miofibrillu sastāvā. 40—60 % no kopējā muskuļu olbaltumvielu daudzuma ir miozīns. Miozīna molmasa ir apmēram 500 000 g/mol. Miozīns savienojas ar otru miofibrillu olbaltumvielu — aktīnu — un veido aktomiozīna kompleksu, kas ir galvenais muskuļu saraušanās sistēmas komponents. Svarīga miozīna īpašība ir spēja sašķelt adenozīntrifosforskābes makroerģiskās saites un pārveidot to enerģiju mehāniskajā enerģijā, tādējādi miozīns darbojas kā ferments, kas nodrošina ATF hidrolīzi.[1]
Miozīna gigantiskās molekulas savā starpā polimerizējas un veido miofibrillu sastāvā ietilpstošās tā saucamās resnās protofibrillas, no kurām izliecas miozīna molekulu "galviņas", kas veido it kā tiltiņus uz tievajām protofibrillām, kas sastāv galvenokārt no aktīna. Muskulim aktivējoties, miozīna molekulas maina savu formu, tā galviņas noliecas un velk līdzi aktīna pavedienus. Tādējādi muskulis saraujas.
Atsauces
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: miozīns |
- ↑ Arnolds Valtneris. Cilvēka fizioloģija. R:, Zvaigzne ABC, 2010, 132. lpp., ISBN 978-9984-40-196-6
Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |