Eiropas dievlūdzējs (Mantis religiosa) ir dievlūdzēju kārtas kukainis, kas visvairāk ir izplatīts Eiropā. Tas ir paliels kukainis ar priekšā izvietotām ekstremitātēm, kas paredzētas barības satveršanai un turēšanai maltītes laikā. Izvēlēts par Latvijas 2017. gada kukaini.

Eiropas dievlūdzējs
Mantis religiosa (Linneus, 1758)
Eiropas dievlūdzējs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaDievlūdzēji (Mantis)
DzimtaMantidae
ApakšdzimtaMantinae
Eiropas dievlūdzējs Vikikrātuvē

Izplatība labot šo sadaļu

Eiropas dievlūdzējs ir bieži sastopams Eiropas dienvidos, no Portugāles līdz Turcijai un Ukrainai. Tāpat bieži sastopams arī Vidusjūras salās, Ēģiptē, Sudānā un Tuvajos Austrumos no Izraēlas līdz Irānai. 1890. gados ievests ASV austrumos, no kurienes izplatījies pa visu valsti un Kanādas dienvidiem. 21. gadsimta sākumā kukaiņi atrasti arī Kostarikā.

Eiropā dievlūdzēja izplatības robeža stiepjas gar ziemeļu platuma 50 paralēli, caur tādām valstīm un reģioniem kā: Francija, Beļģija, Vācijas dienvidi, Austrija, Čehija, Slovākija, Polijas dienvidi, Ukrainas mežu stepes un Krievijas dienvidi. Kopš 20. gadsimta beigām dievlūdzēju areāls pamazām plešas uz ziemeļiem. Eiropas dievlūdzēji 2008. gadā ir novēroti Vācijas ziemeļos, Baltkrievijā un Latvijā.

Eiropas dievlūdzējs galvenokārt ir sastopams zālāju biotopos (mežmalās vai krūmājos), jo tiem olu dēšanai ir nepieciešami zari.

Latvijā labot šo sadaļu

Latvijā kopš 2008. gada Eiropas dievlūdzēji ir novēroti Daugavas upes baseinā. Vairāki novērojumi ir Daugavpils apkārtnē un Rīgā. Ziņojumi no Madonas un Rīgas ir uz ziemeļiem tālākās zināmās atradnes Eiropā.[1] Latvijā kukaiņi novēroti māju iekšpagalmos, uz ēkām, parkos un dārzos.

Izskats labot šo sadaļu

Eiropas dievlūdzējs ir paliels, iegarenas formas līdz 7 cm garš kukainis. Kukainis priekšējās kājas, kas ir daudz spēcīgākas par pārējiem diviem kāju pāriem, izmanto medījuma satveršanai. Galvenā atšķirības pazīme Eiropas dievlūdzējam no citām dievlūdzēju sugām ir samērā lielais, melnais plankums priekšējo kāju iekšpusē. Pieaugušiem indivīdiem vēderu sedz spārni, bet nepieaugušiem dievlūdzējiem to nav. Dievlūdzēji pārsvarā ir gaiši zaļā krāsā, bet iespējams sastapt arī dzeltenīgus vai brūnganus sugas pārstāvjus.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «GADA KUKAINIS 2017 – EIROPAS DIEVLŪDZĒJS». dabasdati.lv. 2017. gada 9. janvārī. Skatīts: 2017. gada 14. jūlijā.