Eirāzijas kurmji
Eirāzijas kurmji, Eirāzijas kurmju ģints (Talpa) ir kurmju dzimtas (Talpidae) ģints, kas pieder pie kurmju apakšdzimtas (Talpinae). Tā apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Šīs ģints sugas sastopamas tikai Eirāzijā, galvenokārt Eiropā un Āzijas rietumos. Latvijā mājo viena Eirāzijas kurmju ģints suga — Eiropas kurmis (Talpa europaea).[2] Dažām sugām ir ļoti lieli izplatības areāli, piemēram Eiropas kurmim, bet dažas sugas sastopamas nelielos, ierobežotos reģionos. Viena no tādām ir Irānas kurmis (Talpa davidiana), kura izdzīvošana ir kritiski apdraudēta. Ir sugas, kas mīt tikai kalnos, piemēram, Ibērijas kurmis (Talpa occidentalis) un Kaukāzas kurmis (Talpa caucasica).[3]
| Eirāzijas kurmji Talpa (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Eiropas kurmis (Talpa europaea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Ciršļveidīgie (Soricomorpha) |
| Dzimta | Kurmju dzimta (Talpidae) |
| Apakšdzimta | Kurmju apakšdzimta (Talpinae) |
| Cilts | Eirāzijas kurmju cilts (Talpini) |
| Ģints | Eirāzijas kurmji (Talpa) |
 Eirāzijas kurmji Vikikrātuvē | |
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļu
Šīs ģints mātītēm ir rudimentāras tēviņu pazīmes, piemēram, urīnkanāla sīpoliņa dziedzeri (glandulae bulbourethrales) un prostata. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka kurmju ģints sugas patiesībā ir hermafrodīti,[4] bet citi zinātnieki tomēr uzskata, ka tās ir "īstas mātītes" ar dažām tēviņu pazīmēm.[5]
Kurmju ģints sugas ir 9—18 cm lielas un sver 65—120 g.[6] Visām sugām ir īsa aste un īss, blīvs, tumšā krāsā kažociņš. Matojums aug vertikāli un kustās visos virzienos, tādējādi tas nerada pretestību kurmim pārvietojoties pa alu jebkurā virzienā (gan uz priekšu, gan atpakaļ).[3][6] Kā visiem kurmjiem šīm sugām ir ļoti jutīgs purniņš un priekšķepas.[7] Uz īsās astītes ir vairāki jutīgi, pagarināti matiņi, kas nodrošina tausti dzīvniekam arī aizmugurē.[6] Kā visi kurmju dzimtas dzīvnieki kurmji barojas ar sliekām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kas dzīvo augsnē. Pamatā dzīvo zem zemes, rok alu labirintus un barojas ar tiem bezmugurkaulniekiem, kas iekrīt to tuneļos. Tā kā kurmju sugas pamatā uzturas zem zemes, tās var būt aktīvas gan gaišajā diennakts laikā, gan tumšajā, tomēr virs zemes iznāk tikai tumsā.[7]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Eirāzijas kurmju ģints (Talpa)
- Balkānu kurmis (Talpa stankovici)
- Eiropas kurmis (Talpa europaea)
- Ibērijas kurmis (Talpa occidentalis)
- Irānas kurmis (Talpa davidiana)
- Itālijas kurmis (Talpa romana)
- Kaukāza kurmis (Talpa caucasica)
- Mazais kurmis (Talpa levantis)
- Sibīrijas kurmis (Talpa altaica)
- Vidusjūras kurmis (Talpa caeca)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Hutterer, R. (2005). Wilson, D. E.; Reeder, D. M, eds. Mammal Species of the World: Talpa(3rd ed.). Johns Hopkins University Press. pp. 300–311. ISBN 978-0-8018-8221-0. OCLC 62265494
- ↑ Latvijas Daba: Eiropas kurmis
- ↑ 3,0 3,1 Dabas muzejs: Kukaiņēdāji[novecojusi saite]
- ↑ Sánchez, A; Bullejos, M; Burgos, M; Hera, C; Stamatopoulos, C; Diaz De la Guardia R; Jiménez, R (1998-12-07). "Females of four mole species of genus Talpa (Insectivora, mammalia) are true hermaphrodites with ovotestes". Molecular Reproduction and Development 44 (3): 289–294. doi:10.1002/(SICI)1098-2795(199607)44:3<289::AID-MRD2>3.0.CO;2-I. PMID 8858598
- ↑ Beolchini, F; Rebecchi, L; Capanna, E; Bertolani, R (2000-06-01). "Female gonad of moles, genus Talpa (Insectivora, mammalia): ovary or ovotestis?". J Exp Zool 286 (1): 745–54. doi:10.1002/(SICI)1097-010X(20000601)286:7<745::AID-JEZ9>3.0.CO;2-F. PMID 10797327
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Britannica Encyclopedia: Talpa (genus)
- ↑ 7,0 7,1 Gorman, Martyn (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 766–769. ISBN 0-87196-871-1.