Edvards Džons Moretons Drakss Plankets, 18. Dansenī barons (angļu: Edward John Moreton Drax Plunkett, 18th Baron of Dunsany; dzimis 1878. gada 24. jūlijā, miris 1957. gada 25. oktobrī) bija īru rakstnieks, viens no fantāzijas literatūras žanra pamatlicējiem mūsdienu literatūrā.

Edvards Plankets
Edward John Moreton Drax Plunkett, 18th Baron of Dunsany
Edvards Plankets
Personīgā informācija
Dzimis 1878. gada 24. jūlijā
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Miris 1957. gada 25. oktobrī (79 gadi)
Valsts karogs: Īrija Dublina, Īrija
Literārā darbība
Nodarbošanās romānists, stāstnieks, šahists
Valoda angļu
Žanri fantāzijas literatūra, zinātniskā fantastika

Piedzimis bagātu aristokrātu ģimenē un lielāko savu mūža daļu pavadījis senajā Dansenī pilī netālu no Īrijas pilsētas Taras. Mantojis barona Dansenī titulu, kas ticis nodibināts 15. gadsimtā. Būdams materiāli nodrošināts, daudz laika veltījis saviem vaļaspriekiem. Bijis pazīstams kā ceļotājs un mednieks. Aizrāvies arī ar kriketu, uzvarējis Īrijas šaušanas čempionātā, sastādījis šaha uzdevumus,[1] izgudrojis asimetrisko šahu, kurā parastais figūru komplekts cīnījies pret 32 bandiniekiem, bet 1929. gadā šaha simultānspēles seansā nospēlējis neizšķirti ar Pasaules šaha eksčempionu Hosē Raulu Kapablanku.[2] Piedalījies četrās militārās kampaņās (tajā skaitā arī Angļu—būru karā), vienā no kurām ticis arī ievainots. 1940. gadā kļuvis par angļu valodas katedras vadītāju Atēnu Universitātē. Miris no apendicīta.

Savus literāros darbus sacerējis galvenokārt izklaides nolūkos, bet grāmatas publicējis uz sava rēķina, parakstoties kā lords Dansenī (angļu: Lord Dunsany). Palīdzējis īru literātiem, bet vienu no Planketa stāstu krājumiem palīdzējis izdot Nobela prēmijas laureāts literatūrā Viljams Batlers Jeitss.

Tiek uzskatīts par vienu no fantāzijas literatūras pamatlicējiem, pateicoties savām grāmatām par izdomāto valsti Peganu - "Peganas dievi" (1905), "Laiks un dievi" (1906) un stāstiem no grāmatas "Trīs pusložu nostāsti". Tāpat fantāzijas literatūras žanrā ir uzrakstīts romāns "Elfu karaļa meita" un krājumi "Brīnumu grāmata".

Mazāk populāri ir Planketa reālistiskie un detektīvstāsti, kā piemēram, aptuveni pusotra simta stāstu par detektīvu Džozefu Džorkensu (angļu: Joseph Jorkens) un zinātniski fantastiskais romāns "Pēdējā revolūcija" - par mašīnu sacelšanos. Viņa lugas ar panākumiem tikušas izrādītas Lielbritānijā un ASV.

Literārie darbi

labot šo sadaļu
  • Don Rodriguez: Chronicles of Shadow Valley, 1922, cits nosaukums: The Chronicles of Don Rodriguez;
  • The King of Elfland’s Daughter, 1924;
  • The Blessing of Pan, 1927;

Pegana:

  • The Gods of Pegana, 1905;
  • Time and the Gods, 1906;

Brīnumu grāmata:

  • The Book of Wonder: A Chronicle of Little Adventures at the Edge of the World, 1912;
  • The Last Book of Wonder, 1916, cits nosaukums: Tales of Wonder;

Džozefs Džorkenss:

  • The Travel Stories of Mr. Joseph Jorkens, 1931;
  • Jorkens Remembers Africa, 1934;
  • Jorkens Has a Large Whiskey, 1940;
  • The Fourth Book of Jorkens, 1947;
  • Jorkens Borrows Another Whiskey, 1954;

Stāstu krājumi

  • The Sword of Welleran and Other Stories, 1908;
  • A Dreamer’s Tales, 1910;
  • Fifty-One Tales, 1915;
  • Tales of War, 1918;
  • Tales of Three Hemispheres, 1919;
  • Unhappy Far-Off Things, 1919;
  • The Man Who Ate the Phoenix, 1949;
  • Little Tales of Smethers and Other Stories, 1952.

Ārējās saites

labot šo sadaļu