Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca

E. Bērziņa velosipēdu darbnīca
Veids	Velosipēdu un to detaļu ražošana
Dibināts	1907. gads
Likvidēts	evakuēta uz Harkivu 1915. gadā
Galvenais birojs	Rīga
Nozare	Rūpniecība
Produkti	Velosipēdi, motocikli

Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca bija velosipēdu ražotājs, kas darbojās no 1907. līdz 1915. gadam Rīgā, Latvijā un izgatavoja velosipēdus „Baltija”.

Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīcas velosipēda „Baltija” emblēma

Vēsture

Dibināta 1907. gadā Rīgā, Ģertrūdes ielā 54. Darbnīcā izgatavotie velosipēdi „Baltija” drīz vien ieguva izturīgu un glītu, kā arī vieglu divriteņu slavu. To kvalitāti atzinīgi novērtēja vairākās izstādēs Latvijā, un tos apbalvoja ar Grand Prix un Zelta medaļu izstādē Romā 1912. gadā.

Ar velosipēdu „Baltija” Stokholmas olimpiskajās spēlēs 1912. gadā un Viskrievijas olimpiādē Kijivā 1913. gadā izcilus rezultātus sasniedza viens no pazīstamākajiem tā laika latviešu riteņbraucējiem Andrejs Apsītis.

E. Bērziņa velosipēdu būvētava darbojās daudzpusīgi - E. Bērziņš bija noslēdzis līgumu ar angļu motociklu fabrikām „Triumph” un „Douglas” par to ražojumu pārstāvniecību Baltijā. 20. gadsimta sākumā E. Bērziņa darbnīcā izgatavoja arī dažus motociklus ar 2,75 ZS „Douglas” divcilindru dzinējiem.

Bērziņa uzņēmumā savas gaitas uzsāka Gustavs Ērenpreiss — vēlāk viens no ievērojamākajiem Latvijas velosipēdu rūpniekiem. Kaut arī G. Ērenpreiss bija ļoti jauns, Eduards Bērziņš viņam uzticēja darbnīcas vadību. Kad 1915. gada jūnijā Pirmā pasaules kara laikā darbnīcu izveda uz Harkivu, to uzticēja veikt Gustavam Ērenpreisam, jo uzņēmuma īpašnieks Bērziņš 1914. gadā jau bija miris.