Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca
E. Bērziņa velosipēdu darbnīca | |
---|---|
Veids | Velosipēdu un to detaļu ražošana |
Dibināts | 1907. gads |
Likvidēts | evakuēta uz Harkivu 1915. gadā |
Galvenais birojs | Rīga |
Nozare | Rūpniecība |
Produkti | Velosipēdi, motocikli |
Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca bija velosipēdu ražotājs, kas darbojās no 1907. līdz 1915. gadam Rīgā, Latvijā un izgatavoja velosipēdus „Baltija”.
Vēsture
labot šo sadaļuDibināta 1907. gadā Rīgā, Ģertrūdes ielā 54. Darbnīcā izgatavotie velosipēdi „Baltija” drīz vien ieguva izturīgu un glītu, kā arī vieglu divriteņu slavu. To kvalitāti atzinīgi novērtēja vairākās izstādēs Latvijā, un tos apbalvoja ar Grand Prix un Zelta medaļu izstādē Romā 1912. gadā.
Ar velosipēdu „Baltija” Stokholmas olimpiskajās spēlēs 1912. gadā un Viskrievijas olimpiādē Kijivā 1913. gadā izcilus rezultātus sasniedza viens no pazīstamākajiem tā laika latviešu riteņbraucējiem Andrejs Apsītis.
E. Bērziņa velosipēdu būvētava darbojās daudzpusīgi - E. Bērziņš bija noslēdzis līgumu ar angļu motociklu fabrikām „Triumph” un „Douglas” par to ražojumu pārstāvniecību Baltijā. 20. gadsimta sākumā E. Bērziņa darbnīcā izgatavoja arī dažus motociklus ar 2,75 ZS „Douglas” divcilindru dzinējiem.
Bērziņa uzņēmumā savas gaitas uzsāka Gustavs Ērenpreiss — vēlāk viens no ievērojamākajiem Latvijas velosipēdu rūpniekiem. Kaut arī G. Ērenpreiss bija ļoti jauns, Eduards Bērziņš viņam uzticēja darbnīcas vadību. Kad 1915. gada jūnijā Pirmā pasaules kara laikā darbnīcu izveda uz Harkivu, to uzticēja veikt Gustavam Ērenpreisam, jo uzņēmuma īpašnieks Bērziņš 1914. gadā jau bija miris.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Liepiņš Edvīns, Seregins Jānis (2009), No Leitnera līdz Ērenpreisam. Publisher Latvijas Industriālā mantojuma fonds, ISBN 9934805006.
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar riteņbraukšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |