E. Medņa vecāsmātes brālis Emilis Melngailis bija viens no sava laika labākajiem Latvijas šahistiem un viens no Šaha federācijas vadītājiem 1924. gadā, kad Latvijas šahisti ļoti veiksmīgi startēja šaha olimpiādē Parīzē, kā arī piedalījās latviešu gambīta izstrādē.[1]
Otrā pasaules kara laikā (1944) Medņu ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet vēlāk (1950) izceļoja uz ASV. Edmārs izmācījās par ķīmijas inženieri, kādu laiku strādāja par brokeri, bet ievērību guva kā šahists un šaha grāmatu autors. Uzrakstījis 26 grāmatas par šahu[2] un simtiem rakstu preses izdevumos, kopā ar Robertu Birnu anotējis daudzas šaha partijas nozīmīgajam izdevumam Chess Informant (Šahovski informator).
E. Mednis nomira 2002. gadā Vudsaidā (Kvīnsā, Ņujorkā, ASV).
- Pasaules junioru čempionātā 1955. gadā Antverpenē izcīnīja 2. vietu (aiz Borisa Spaska; viņu savstarpējā spēlē beidzās neizšķirti).
- 14. ASV čempionātā (1961.12.17.-1962.01.04.) dalīja 3. vietu.[3]
- 15. ASV čempionātā (1961.12.16.-1962.01.03.) kļuva par pirmo (un šajās sacensībās vienīgo) spēlētāju, kas ASV čempionātā uzvarējis Bobiju Fišeru[4], kurš tobrīd bija jau četrkārtējs čempions un nebija zaudējis nevienā partijā ASV turnīros kopš 1957. gada.
- 1962. gada šaha olimpiādē bija ASV izlases sastāvā.
- 1979. gadā spēlēja FIDE starpzonu turnīrā Rīgā (turnīrā uzvarēja Mihails Tāls).[5]
- 2000. gadā uzņemts ASV Šaha slavas zālē.[6]
