Dzelzszāle
Dzelzszāle (latīņu: Carex nigra) ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļamerikas austrumu daļā. Bieži sastopama visā Latvijas teritorijā, mitrās pļavās, purvos, skrajos pārmitros mežos un ūdenstilpju krastos.[1]
| Dzelzszāle Carex nigra ((L.) Reichard) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Dzelzszāle (Carex nigra) |
| Sinonīmi | |
|
Carex stolonifera Hoppe; Carex vulgaris Fr. | |
 Dzelzszāle Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Dzelzszāle ir daudzgadīgs, 10—50 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 2 drīksnas.
Augs ir pelēkzaļš, veido skraju ceru, tam ir pazemes dzinumi. Stublājs ir asi trīsšķautņains un tikai augšdaļā raupjš. Lapas ir lineāras, 0,2—0,3 cm platas un kopumā īsākas nekā stublājs. Ziedkopas galā ir 1 vai 2 vīrišķo ziedu vārpiņas, zem tām ir 2—4 sēdošas, iegarenas, stāvas sievišķo ziedu vārpiņas. Augļa pūslītis ir zaļš vai zaļganbrūns, ieapaļš, 0,2—0,3 cm garš, ar saredzamu dzīslojumu. Pūslīša knābītis ir īss, vesels. Segplēksnes ir strupas, olveidīgas, tumši brūnas vai melni brūnas, ar šauru, gaišāku svītru vidū, īsākas nekā pūslītis. Zied jūnijā, jūlijā.
Ļoti reti ir sastopama pasuga C.n. ssp. juncella ((Fr.) Lemke), kuru daži autori aplūko kā variāti, bet citi — kā patstāvīgu sugu. Šī pasuga veido blīvu cini, tai ir šaurākas (līdz 0,15 cm platas), nereti ierotītas lapas un garāka apakšējā seglapa.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «dzelzszāle - Carex nigra (L.) Reichard - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-23.