Vikipēdija

Dzeltenā flote

Dzeltenā flote bija 15 kuģi, kas izrādījās iestrēguši Suecas kanālā 1967. gada jūnijā līdz ar Sešu dienu kara sākumu starp Izraēlu un tās musulmaņu kaimiņvalstīm, ieskaitot kanālu pārvaldošo Ēģipti. Izraēlas karaspēks ātri sasniedza kanālu un, lai nepieļautu pretinieka kustību pa to, ēģiptiešu flote mīnēja to un nogremdēja savus kuģus tā galos. Karš ātri beidzās, taču kanāls palika bloķēts un pildīja demarkācijas līnijas funkciju. Tikai 1975. gadā, pēc ASV flotes veiktās atmīnēšanas, kustība pa kanālu tika atjaunota un "Dzeltenā flote" atstāja savas enkurvietas, bet tikai divi no kuģiem — abi rietumvācu — izrādījās vēl spējīgi nokļūt mājās bez remonta saviem spēkiem.

Lielais Rūgtais ezers no kosmosa
Tālumā saskatāms viens no kuģiem 1973. gadā

Iestrēgušie kuģi piederēja astoņām valstīm: Rietumvācijai, Zviedrijai, Francijai, Lielbritānijai, ASV, Polijai, Bulgārijai un Čehoslovākijai. Viņus nosauca par "dzelteno floti" tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus.

Vēsture labot šo sadaļu

Priekšvēsture labot šo sadaļu

Līdzīgs incidents ar Suecas kanāla bloķēšanu kara dēļ bija noticis arī Suecas krīzes laikā 1956.—1957. gadā, kad kanāls arī tika mīnēts un bloķēts ar nogremdētiem kuģiem. Tomēr tad karš sākās paredzamā veidā un kanāla satiksme tika pārtraukta pakāpeniski, kamēr 1967. gadā Ēģipte plānoja iebrukt pretinieka teritorijā, nevis aizsargāt savējo, un nepaspēja veikt darbības kanāla satiksmes kontrolējamai pārtraukšanai.

1967. gada jūnijs labot šo sadaļu

1967. gada jūnijā piecpadsmit kuģu grupa brauca uz ziemeļiem caur Suecas kanālu, kad starp Izraēlu un Ēģipti izcēlās karš, kas vēlāk tika nosaukts par Sešu dienu karu. Abi kanāla gali tika slēgti, un pēc trim dienām, kad Izraēlas sauszemes spēki izlauzās līdz kanālam, kļuva skaidrs, ka kanāls kādu laiku paliks bloķēts tā galos tīši nogremdēto kuģu dēļ. Viens no kuģiem, lielākais no visiem — amerikāņu tankeris Observer, izrādījās atgriezts no citiem un noenkurojās Timsaha ezerā.[1] Pārējie 14 nokļuva Lielajā Rūgtajā ezerā.

Kanāla bloķēšanai tika nogremdēti kuģi, bagarētāji, citi peldlīdzekļi un pat tilts.[2] Papildus tam kanālā tika izvietotas arī vairākas jūras mīnas, lai kavētu kuģošanu. Tā kā kara noslēgums izraēliešiem bija atstājis visu kanāla austrumu krastu, Ēģiptes prezidents Gamals Abdels Nasers nolēma turēt kanālu bezgalīgi slēgtu visiem pārvadājumiem. Vienīgā alternatīva būtu bijusi atļaut arī Izraēlai to izmantot, kas bija nepieņemami Ēģiptes valdībai. Bez tam, pat ja ar kanālu saistītos politiskos jautājumus izdotos atrisināt, tā uzturēšana varētu kļūt ekonomiski neizdevīga, jo kuģniecības varētu neuzņemties risku sūtīt kuģus pa kanālu starp divām naidīgām valstīm.

Ilgstāve labot šo sadaļu

Astoņus gadus Izraēlas un Ēģiptes armijas stāvēja pretī abos Suecas kanāla krastos. Tikai izlūkgrupas no abām pusēm šķērsoja to savas profesijas ietvaros.[1] Viena no lielākajām uzturētāju bažām bija iespējamā kanāla aizsērēšana bez regulāras padziļināšanas. Izrādījās, ka šī problēma nepastāv: 90 procenti kanāla aizsērējumu bija radušies kuģu skrūvju radītajos virpuļos, kuru šajā periodā praktiski nebija.[1]

1967. gada oktobrī visu četrpadsmit kuģu virsnieki un apkalpe tikās uz angļu kuģa Melampus un izveidoja kuģu komandu apvienību "Lielā Rūgtā ezera asociācija" (GBLA), kas sniedza viens otram savstarpēju atbalstu. Apkalpes locekļi regulāri tikās uz visiem kuģiem, organizēja sporta un saviesīgus pasākumus, nodibināja jahtklubu ar iknedēļas regati un sarīkoja savas sporta spēles "Bitter Lake Olympic Games", lai no savas puses papildinātu 1968. gada vasaras olimpiskās spēles Mehiko. "Ezera olimpiādē" visvairāk medaļu ieguva poļi.[3] Tika organizētas glābšanas laivu sacīkstes un futbola spēles uz lielākā kuģa Port Invercargill, savukārt dievkalpojumi notika uz Rietumvācijas Nordwind un filmas tika rādītas uz bulgāru Vasil Levski.[1] Uz zviedru Killara bija baseins.[4]

Ar laiku tika samazināts apkalpes locekļu skaits uz kuģiem, un 1969. gadā kuģi tika sapulcināti vairākās grupās, lai vēl vairāk samazinātu to uzturēšanai nepieciešamo apkalpes locekļu skaitu. Tās 10 vīru apkalpes, kuras bija atstātas katras kuģu grupas uzturēšanai, tika mainītas ik pēc trim mēnešiem. 1972. gadā pēdējie vācu kuģu apkalpes locekļi tika nosūtīti mājās, un viņu kuģu uzturēšana tika uzticēta Norvēģijas uzņēmumam.

1973. gada karš labot šo sadaļu

Jom-Kipura karā, kad ēģiptieši vispirms forsēja Suecas kanālu no savas puses, bet vēlāk bija spiesti atkāpties un jau izraēlieši šķērsoja kanālu, ieņemot Ismailiju un aplencot Suecu, ēģiptiešu kareivji — lidmašīnu novērotāji atradās uz amerikāņu kuģa African Glen. To pamanījušie izraēliešu piloti kuģi sašāva, un tas nogrima. Bojā gāja divi ēģiptiešu kareivji.[5]

Pastmarkas labot šo sadaļu

Uz kuģiem attīstījās sava pasta sistēma, kuras pašdarinātās pastmarkas kļuva par kolekcionēšanas priekšmetiem visā pasaulē. Ēģiptes pasta pārvalde atzina šīs pastmarkas, pēc apmaksas ēģiptiešu pasta nodaļās ļaujot tās lietot sūtījumiem uz ārzemēm.[1] Izveidojās kuģu grupas, kuras tika nosauktas pēc to nosaukumu saīsinājumiem un izlaida savas pastmarkas, kā arī citus filatēlistu materiālus.[6] Vēlāk dažas afēristu grupas izlaida viltotas GBLA pastmarkas, kuras atšķīrās no īstajām ar daudz labāku tehnisko kvalitāti.[7]

Kuģu grupas labot šo sadaļu

Nosaukums Pastmarku grupa Valsts Īpašnieks Kapteinis Krava Tonnāža Atsauces
Nordwind Müwinikies Rietumvācija Nordstern Reederei Gerhards Lomers T-krekli 8656 [4]
Münsterland Müwinikies Rietumvācija Hamburg America Line Karls Hofmans, vēlāk Jirgens Kaclers un Volfgangs Šarnbeks Olas, augļi 9365 [8][9]
Killara Müwinikies Zviedrija Rederiaktiebolaget Transatlantic Stūre Sundners Vilna, jēlādas, augļi, svins, cūkgaļa no Austrālijas 12 990 [10]
Nippon Müwinikies Zviedrija Svenska Ostasiatiska Kompaniet Arturs Bjureuss, Ulfs Bergmans Dažādas preces no Tālajiem Austrumiem 10 660
Essayons (agrāk Sindh) Müwinikies Francija, vēlāk Norvēģija 7051
Agapenor Ledmelaga Lielbritānija Blue Funnel Line Plastmasas rotaļlietas 7654 [11][12][13]
Melampus Ledmelaga Lielbritānija Blue Funnel Line Džims Stārkijs 8509 [12][14]
Scottish Star Portstar, vēlāk Djabiporst Lielbritānija Blue Star Line Braiens Makmenass 10 174 [11][12]
Port Invercargill Portstar, vēlāk Djabiporst Lielbritānija Port Line Artūrs Kensets 10 463 [12]
African Glen[15] — ASV Farrell Lines 6116
Djakarta Djakbier, vēlāk Djabiporst Polija Polish Ocean Lines 6915
Boleslaw Bierut Djakbier, vēlāk Djabiporst Polija Polish Ocean Lines Bogdans Krispins 6674
Vasil Levsky — Bulgārija Navigation Maritime Ivans Stančevs 4975
Lednice Ledmelaga Čehoslovākija Československá plavba dunajská[16] Klements Benda, vēlāk Ladislavs Šlehta[17] Govju jēlādas no Etiopijas 1462 [18]
SS Observer[19] — ASV Marine Carriers Corp. Čārlzs Kapelovics Labība 17 614 [1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Time (21 November 1969). "World: The Suez Canal's Bleak Centennial".
  2. ↑ Pearson, John; Anderson, Ken (May 1975). "A 'new' Suez Canal shapes up for 1980s". Popular Mechanics. Hearst Magazines. 143 (5). ISSN 0032-4558. P. 67.
  3. ↑ Amusing Planet: How War Marooned 15 Ships in The Suez Canal For Eight Years. KAUSHIK PATOWARY SEP 25, 2018
  4. ↑ 4,0 4,1 Blair, Jonathon (June 1975). "New Life for the Troubled Suez Canal". National Geographic.
  5. ↑ Wrecksite:SS African Glen (+1973)
  6. ↑ Seemotive – Post vom Großen Bittersee
  7. ↑ Maritime Topics On Stamps : The Great Bitter Lake Locals !
  8. ↑ «Kapitäne erzählen: Gefangen im Suezkanal». 2008. gada 17. maijs – caur Spiegel Online.
  9. ↑ «mare — Startseite». www.mare.de.
  10. ↑ «New Zealand Maritime Index (1969)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2021. gada 31. martā.
  11. ↑ 11,0 11,1 BBC (10 November 2010). "The Yellow Fleet". BBC Radio 4.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 Lee, Bill (18 May 2010). "Yellow Fleet memories sough". Telegraph & Argus.
  13. ↑ «Frickers, Gordon (2009). "Agapenor manoeuvring in Bombay (Mumbai) Roads". frickers.co.uk.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2021. gada 31. martā.
  14. ↑ merchantnavyofficers.com (2011). "Blue Funnel"
  15. ↑ Nogremdēts 1973. gada kara laikā
  16. ↑ «Československá plavba dunajská (ČSPD) | Historie ČNP». www.namorniplavba.cz. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 31. martā.
  17. ↑ Zdenek Jindra. «Nepokojný Egypt — Filatelie, poštovní známky, známka, magazín o filatelii — Infofila.cz». www.infofila.cz.
  18. ↑ «plavba.net». ww3.plavba.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. maijā. Skatīts: 2021. gada 31. martā.
  19. ↑ Atradās Timsahas ezerā.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzeltenā_flote&oldid=4046223"