Dzeloņstiepļu aizžogojums
Dzeloņstiepļu aizžogojums kara nocietinājumu sistēmā ir aizžogojums, kas traucē pretinieka (pamatā kājnieku) pārvietošanos un samazina tā manevrētspēju.
Dzeloņstiepļu aizžogojumus ierīko aizsargājamā objekta teritorijā, apkārt tai, kā arī atsevišķu virzienu, flangu un spraugu nosegšanai. Ir pastāvīgie dzeloņstiepļu aizžogojumi (3—5 rindu tīkli, žogi, zemie dzeloņstiepļu aizžogojumi jeb ķērāji, vijumi, cilpas) un pārvietojamie dzeloņstiepļu aizžogojumi (eži ragaiņi, spirāles). Dažreiz dzeloņstiepļu aizžogojumus papildina ar mīnām, pieslēdz elektrisko spriegumu, kombinē ar mīnu laukiem u.c. Lietoti jau 1899.—1902. gada Angļu—būru karā, elektriskie dzeloņstiepļu aizžogojumi — Portarturas aizsardzībā Krievijas—Japānas karā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzeloņstiepļu aizžogojums.
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |