Dzeloņstieple
Dzeloņstieple, vienkāršrunā arī dzeloņdrāts, ir stieple, uz kuras ir izvietoti griezīgi vai duroši asumi. Dzeloņstieples izmanto vienkāršu un lētu norobežojumu būvei, kā arī jau esošo uzlabošanai. Cilvēks vai dzīvnieks, kas mēģinās tikt cauri dzeloņstieplēm, izjutīs sāpes un iegūs savainojumus, kā arī ir iespējams sapīties dzeloņstieplēs pat ar letālu iznākumu. Vienkāršotai dzeloņstiepļu uzstādīšanai nepieciešami tikai balsti.
Dzeloņstieples bija pirmais veiksmīgais norobežojums, kas spēja apstādināt lielu liellopu ganāmpulku. 19. gadsimtā Teksasas fermeri tās plaši izmantoja, lai ierobežotu savas plašās ganības.
Pirmajā pasaules karā sāka plaši izmantot dzeloņstieples militārām vajadzībām. Tās izmantoja, lai aizsargātu karavīrus no ienaidniekiem tranšeju karā. Dzeloņstieples uzdevums bija saplēst uzbrūkošo ienaidnieku drēbes un ādu, tādējādi veicinot noasiņošanu un dažāda veida infekcijas un slimības.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzeloņstieple.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |