Dzīvnieku aizstāvības ētika

Dzīvnieku aizstāvības ētika ir apzīmējums, kas ietver dažādos dzīvnieku interešu aizstāvības virzienus. Pazīstamākie no tiem ir dzīvnieku labturības un dzīvnieku tiesību virzieni. Tos vieno uzskats, ka līdzšinējā cilvēku izturēšanās pret dzīvniekiem kā pret lietām nav ētiski pieņemama un tāpēc to ir jāmaina. Taču veidos, kā katra pieeja iztēlojas šīs pārmaiņas un pamato nepieciešamību pēc tām, pastāv būtiskas atšķirības.

Šos ētikas virzienus iespaidojusi gan to filosofu darbība, kas piedāvājuši jaunus skatījumus uz dzīvniekiem, gan pētījumi mūsdienu dabaszinātnēs, kas liecina, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes ar kompleksu pasaules uztveri. Šie ētikas virzieni aplūko veidus, kā jaunos skatījumus un zinātniskos atklājumus iestrādāt cilvēku līdzšinējā attieksmē pret dzīvniekiem. Tie jautā par to, vai dzīvniekus joprojām drīkstam uzlūkot kā lietas, mehānismus, instrumentus, preces, resursus utt. Izplatīts ir arī viedoklis, ka visām justspējīgām būtnēm piemīt no cilvēkiem neatkarīga pašvērtība un ka pret to interesēm jāizturas ar cieņu.

Vēsture

Kaut arī jautājums par cilvēka un dzīvnieka nošķīrumu epizodiski ticis aplūkots jau sen, tikai 20. gadsimta otrajā pusē sāka notikt pirmās publiskās diskusijas un tika publicēts aizvien vairāk šai tēmai veltītu grāmatu un rakstu. Par tēmas aktualitāti mūsdienās liecina, piemēram, kāda dzīvnieku morālā statusa tēmai veltītu tekstu bibliogrāfija, kurā minēti tikai 94 darbi, kas tapuši laikā no mūsu ēras sākuma līdz 1970. gadam un 240 darbi, kas tapuši no 1970. gada līdz 1988. gadam.

Pazīstamākās pieejas

• Dzīvnieku labturības pieeja uzsver, ka tā kā dzīvniekiem ir intereses neciest, tad cilvēku pienākums ir uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus, piemēram, palielinot aizgaldu lielumu vai ļaujot tiem uzturēties apstākļos, kas ir pēc iespējas līdzīgāki to dabiskajiem dzīves apstākļiem.

• Dzīvnieku tiesību pieeja uzsver, ka dzīvniekiem ir no cilvēkiem neatkarīgas morālas tiesības, piemēram, uz dzīvību un brīvību, tāpēc tos nedrīkst ieslodzīt vai nogalināt tikai lai iegūtu pārtiku, apģērbu, medikamentus u.tml.

Pazīstamāko pieeju salīdzinājums

	Labturības pieeja	Tiesību pieeja
Morāle	Dzīvnieku izmantošana nav amorāla	Dzīvnieku izmantošana ir amorāla
Dzīvnieku izcelsmes produkti	Dzīvniekus drīkst izmantot to iegūšanai	Dzīvniekus nedrīkst izmantot to iegūšanai
Intereses	Cilvēku intereses ir vienmēr svarīgākas	Nevajag bez īpaša iemesla ignorēt dzīvnieku intereses
Ciešanas	Jācenšas mazināt ciešanas	Nevajag pakļaut dzīvniekus ciešanām
Humāna izturēšanās	Jāizturas tik humāni, lai mēs nejustos neērti	Vienmēr jācenšas novērst cilvēku radītās ciešanas

Citas pieejas

Dzīvnieku aizstāvības diskusijās pastāv arī "dziļās ekoloģijas" pieeja, kaut arī tā koncentrējas uz antropocentrisma kritiku kopumā. Tā pauž uzskatu, ka cilvēks tāpat kā citas sugas ir daļa no vienotas apkārtējās vides, nevis kaut kas pārāks, pateicoties kādai atsevišķai īpašībai. Šīs pieejas pārstāvji uzskata, ka īpaša vērtība piemīt visai dzīvībai, kas nav atkarīga no cilvēku interesēm.

Skatīt arī

• Abolicionisms (dzīvnieku tiesības)
• Dzīvnieku labturība
• Dzīvnieku tiesības
• Etoloģija
• Vegānisms
• Veģetārisms

Turpmākai lasīšanai

• I.Šuvajevs "Dzīvnieku ētika" // Kultūras Forums. 2008. 8.—15.08. 8.—9. lpp.
• Dzīvnieki, morāle, ēšana
• Cilvēka un dzīvnieka nošķīrums
• Animal Ethics (angliski)