Drohičina
Drohičina (Drohiczyn) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz rietumiem no Semjatičes pie Rietumu Bugas.
| Drohičina | ||
|---|---|---|
 Kostjuško laukums Drohičinā | ||
| ||
  Drohičina | ||
| Koordinātas: 52°24′00″N 22°39′00″E / 52.40000°N 22.65000°EKoordinātas: 52°24′00″N 22°39′00″E / 52.40000°N 22.65000°E | ||
| Valsts |
 Polija | |
| Vojevodiste | Podlases vojevodiste | |
| Apriņķis | Semjatičes apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1498 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 15,68 km2 | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 1 848 | |
| • blīvums | 133/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.drohiczyn.pl/ | |
 Drohičina Vikikrātuvē | ||
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Drohičina |
Vēsture
labot šo sadaļuPilsēta XIII gadsimtā ietilpa Volīnijas novadā. 1238. gadā to anektēja Galīcija. 1237. gadā no Dobrinas uz Drohičinu pārcēlās Dobrinas ordenis (vācu: Orden von Dobrin). 1253. gadā šeit par Galīcijas-Volīnijas pirmo karali tika kronēts Galīcijas Daņilo (ukraiņu: Данило Галицький).
Drohičina bija Mazovijas, vēlāk Polijas karalistes, un Lietuvas dižkunigaitijas cīņu objekts, tikai pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveides 1569. gadā tika uzskatīta par Polijas daļu.
1581. gada 14. janvārī pilsētā tika parakstīts Drohičinas līgums starp Rīgas brīvpilsētu un Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieku Stefanu Batoriju, kas Rīgas pilsoņiem saglabāja atsevišķas privilēģijas, vēlāk sauktas par "Stefana privilēģiju kopumu".
Otrā pasaules kara sākumā, pēc Polijas kampaņas 1939. gadā, Drohičina bija robežpilsēta starp Vācijas un PSRS okupētajām Polijas daļām.
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/062013810024-0922998?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.