Drošības josta

Drošības josta jeb drošības siksna ir pasīvās drošības līdzeklis, kas paredzēts automobiļa (vai kāda cita transportlīdzekļa) pasažiera noturēšanai savā sēdvietā avārijas vai pēkšņas apstāšanās gadījumā. Nostiprinot to diagonāli ķermeņa pozīcijai, tā tiek nofiksēta un novērš pasažiera kustību pēc inerces un iespējamo sadursmi ar transportlīdzekļa interjera (salona) detaļām vai citiem pasažieriem, kā arī nodrošina pasažiera atrašanos pareizajā stāvoklī drošības spilvena atvēršanās brīdī. Drošības jostas avārijas brīdī mazliet pastiepjas, slāpējot pasažiera kinētisko enerģiju un bremzējot viņa kustību, sadalot bremzēšanas spēku uz lielāku pasažiera virsmu. Nepiesprādzēšanās ir otrais biežākais nāves gadījumu iemesls ceļu satiksmē aiz ātruma pārsniegšanas Eiropā.

3 punktu drošības josta

Vēsture

Pasažieru drošības josta lidmašīnā

19. gadsimta sākumā drošības jostas izmantot ierosināja angļu izgudrotājs Džodžs Keilijs. 1913. gadā pirmo reizi aviācijas vēsturē drošības jostu izmantoja Ādolfs Pegu, tomēr līdz 20. gadsimta 30. gadiem drošības jostas lidmašīnās netika izmantotas.

1903. gadā Luiss Reno izgudroja piecu punktu drošības jostu. Pēc šīs jostas principa kompānija Volvo izstrādāja trīspunktu drošības jostu.

Drošības jostas uzbūve

Drošības josta parasti ir izveidotas no polistera vai neilona. Mūsdienās plašāk pielietotas tiek trīspunktu drošības jostas, nofiksēta josta stiprinās trīs vietās.

Drošības jostu tipi

Drošības jostu tipi iedalās pēc to stiprinājumu skaita pie transportlīdzekļa virsbūves.

Divpunktu

Gurnu

Divpunktu gurnu drošības jostas tika ieviestas 1949. gadā kompānijas Nash Motors automobiļos.

Jostasvietas

Divpunktu jostasvietas drošības vietas izmantoja daudzi autoražotāji, ar tām aprīkojot automobiļu aizmugurējās rindas sēdekļus. Vēl ar šā veida jostām ir aprīkoti daži autobusu modeļi. Plaši tiek izmantotas lidmašīnās, jo notur pasažieri krēslā, ļaujot tam ieņemt drošas lidmašīnas nosēšanās pozu.

Plecu

Divpunktu plecu drošības josta iet no pleca līdz gurnam. Šīs drošības jostas izmantoja 1960. gadu automobiļos. Tās nebija drošas, jo avārijas brīdī pasažieris varēja brīvi izslīdēt laukā no jostas.

Trīspunktu

Trīspunktu drošības josta ir plecu un jostasvietas drošības jostu apvienojums, kas sastāv no vienas veselas jostas, pa kuru ir pārvietojama sprādze, kas nodrošina piesprādzēšanos vai atsprādzēšanos. Avārijas brīdī bremzēšanas spēki sadalās pa krūšu, plecu un jostasvietas laukumu, kas nozīmīgi atvieglo trieciena pārciešanu. Trīspunktu drošības jostu izgudroja Nils Bolins un pirmo reizi sērijveida automobiļos, tas tika uzstādīts 1959. gadā, automobilim Volvo PV 544.

Līdz 1980. gadiem trīspunktu drošības jostas pārsvarā izmantoja tikai automobiļu priekšējiem sēdekļiem; aizmugurējie sēdekļi bija aprīkoti vai nu ar jostasvietas vai plecu drošības jostām. Tomēr dēļ apstiprinājumiem, ka jostasvietas drošības jostas avārijās var radīt pasažieriem mugurkaula skriemeļu deformāciju vai paralīzi ("drošības jostu sindroms") noveda pie ceļu satiksmes drošības noteikumu pārskatīšanas praktiski visās attīstītajās valstīs, un tika nolemts pieņemt prasību par visu pasažieru sēdvietu aprīkošanu ar trīspunktu drošības jostām. No 2007. gada 1. septembra visi jaunie automobiļi, kas tiek tirgoti ASV, tiek aprīkoti ar trīspunktu drošības jostām.

Piesprādzēt bērnus vai neliela auguma cilvēkus ar trīspunktu drošības jostām nav ieteicams, jo pie standarta sēdekļu izmēriem un drošības jostu stiprinājuma izvietojuma, jostas augšējais segments atradīsies dzīvībai bīstamā tuvumā piesprādzētā pasažiera kaklam. Lai izvairītos no šādām situācijām, parasti izmanto sēdekļu paliktņus.

Trīspunktu drošības jostas iedalās divos veidos:

• Inerces ir mūsdienās izmantojamās drošības jostas. Nepiesprādzētā stāvoklī inerces drošības josta tiek ievilkta speciālā spolē un atrodas pie automobiļa iekšsienas. Lai piesprādzētos ar inerces drošības jostu, vajag to izvilkt un nostiprināt sprādzi jostas slēdzenē. Pēc atsprādzēšanās šāda josta pati automātiski sarullējas atpakaļ spolē.

• Bezinerces ir tādas jostas, kas pēc atsprādzēšanās pašās automātiski nesarullējas spolē, bet gan paliek uz sēdekļa. Būtiski atšķiras piesprādzēšanās veidi ar bezinerces un inerces drošības jostām. Ja inerces drošības josta automātiski noregulēs savu garumu un blīvi turēs pasažieri, tad bezinerces drošības jostai nepieciešams vispirms pareizi pieregulēt jostas garumu. Piesprādzētā stāvoklī jostas garumam ir jābūt tādam, lai starp jostu un krūtīm varētu guļus ielikt plaukstu. Pārāk nospriegota josta vai pārāk vaļīga josta avārijas brīdī var radīt traumas.

Daudzpunktu

Daudzpunktu drošības josta sacīkšu automobilī

Daudzpunktu drošības jostas izmanto sporta lidmašīnās un sacīkšu automobiļos. Daudzpunktu drošības jostas var būt ar četriem, pieciem vai sešiem stiprinājuma punktiem, kas ļauj šoferim vai pilotam stingrāk turēties sēdeklī, noturot viņu arī sāniskā virzienā.

Lietošanas jēga

Drošības jostu nelietošanas gadījumā pastāv par 80% lielāka varbūtība, ka cilvēks iegūs traumas nelaimes gadījuma laikā, jo trieciena gadījumā cilvēks neizlidos no sēdvietas un neietrieksies priekšējā stiklā, interjera daļās vai drošības spilvenā. Lielākajā daļā valstu drošības jostu lietošana ir minēta valsts ceļu satiksmes drošības noteikumos. Izņēmums ir jaundzimušie un pasažieri—bērni, kuru pārvadāšanai tiek izmantoti speciālie autosēdeklīši.

Drošības jostu lietošana ir obligāta, ja automobilis ir aprīkots ar drošības spilveniem. Drošības spilvenu atvēršanās algoritms ir izstrādāts, rēķinoties, ka pasažieris vai šoferis būs piesprādzējies. Drošības spilvenu atvēršanās nekontrolētā un straujā cilvēka ķermeņa pārvietošanās brīdī avārijas laikā var novest pie nenosakāmām sekām. Piemēram, frontālā trieciena laikā nepiesprādzējies šoferis ar drošības spilvenu saņem stipru sitienu pa galvu, kas pārsniedz spēku, kāds būtu, ja šoferis atsistos pret automobiļa paneli. Daudzos mūsdienu automobiļos drošības spilvenu atvēršanās bloķējas, ja drošības siksnas nav piesprādzētas.

Drošības jostas lietošana Latvijā

Latvijā piektā daļa autovadītāju braucot nelieto drošības jostas, kaut arī tas ir likumpārkāpums un par to draud naudas sods.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Drošības josta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)