Dobais rumpucis
Dobais rumpucis (Helvella lacunosa) ir Latvijā reti sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
| Dobais rumpucis Helvella lacunosa | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Apakšnodalījums | Kaussēņu apakšnodalījums (Pezizomycotina) |
| Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
| Apakšklase | Kaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae) |
| Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
| Dzimta | Rumpuču dzimta (Helvellaceae) |
| Ģints | Rumpuči (Helvella) |
| Suga | Dobais rumpucis (H. lacunosa) |
 Dobais rumpucis Vikikrātuvē | |
Taksonomija
labot šo sadaļuSugu 1777. gadā aprakstījis skotu naturālists Džons Laitfūts (John Lightfoot) kā Helvella mitra.[1] Pašreizējo nosaukumu devis zviedru botāniķis Adams Afzeliuss 1783. gadā.[2]
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu.jpg)
- Cepurīte: Parasti tumši pelēka vai zilganpelēka līdz gandrīz melnai, tomēr ir sastopami arī gaišpelēki un pat bālgani eksemplāri. Jauna ieliekta, vecumā daivaina, sedlveidīga ar brīvām malām. Apakšdaļa gluda, pelēka vai pelēkbrūna. Augstums ar kātiņu 2—5 cm, reti līdz 10 cm, garums un platums — līdz 5 cm. Mīkstums gaiši pelēks vai balti pelēks.
- Kātiņš: Tumši pelēks vai cepurītes krāsā. Dobumains, sadalīts kamerās. Ar izlocītām dziļām krunkām un bedrēm. Garums 2—6 cm, resnums 1—2,5 cm.
- Sporas: plati eliptiskas, vienšūnas, bezkrāsainas, nobirums balts, ar vienu lielu eļļas pilienu, 15—21/9,5—13,5 µm.[3]
- Aski: 230—260x15—17 µm, cilindriski.
- Parafīzes bezkrāsainas, pavedienveidīgas, galotnes virzienā paplašinās līdz 5 µm.[4]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļu.jpg)
Saprofīts, bet iespējami veido mikorizu.[5] Aug atklātās vietās, kā ceļmalas un veci izdegumi, pa vienai vai grupās. Avotu domas par to, kādu koku mežos šie rumpuči sastopami, ir ļoti atšķirīgas. Latvijā no maija līdz septembrim. Viena no pasaulē visizplatītākajām rumpuču sugām.[6][3]
Barības vērtība
labot šo sadaļu
Ēdams tikai pēc novārīšanas un ūdens noliešanas, nenovārīts ir indīgs. Ir ziņas, ka suga satur tai radniecīgajām bisītēm raksturīgo indi giromitrīnu.[7][8] Daži iesaka kātiņus gatavot atsevišķi.[3]
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuGaišā forma līdzīga krokainajam rumpucim, atšķirama pēc gludās cepurītes apakšdaļas (krokainajam tā viegli pūkaina). Citiem Latvijas rumpučiem ir gluds kātiņš.[9]
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dobais rumpucis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Index Fungorum
- Mycobank
- Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas Arhivēts 2021. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Lightfoot, John. Flora Scotica: or, a systematic arrangement, in the Linnaean method, of the native plants of Scotland and the Hebrides. 2. London: B. White. p. 1047.
- ↑ Afzelius, Adam (1783). "Helvella lacunosa". Kungl. Svenska Vetenskapsakademiens Handlingar. 2 (in Swedish). 4: 304.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Arora, David (1986). Mushrooms demystified: a comprehensive guide to the fleshy fungi (2nd ed.). Berkeley: Ten Speed Press. pp. 815–16. ISBN 0-89815-169-4.
- ↑ Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"
- ↑ Kuo, M. (2012, August). Helvella lacunosa. MushroomExpert.Com
- ↑ Thomas Laessoe (1998). Mushrooms (flexi bound). Dorling Kindersley. ISBN 0-7513-1070-0.
- ↑ Science direct: Helvella: Birgit Puschner DVM, PhD, DABVT, in Small Animal Toxicology (Third Edition), 2013
- ↑ Fungi.lv - dobais rumpucis
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 493. lpp.