Krokainais rumpucis (Helvella crispa) ir Latvijā bieži sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.[1]

Krokainais rumpucis
Helvella crispa
Krokainais rumpucis
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsAsku sēnes (Ascomycota)
ApakšnodalījumsPezizomycotina
KlaseKaussēnes (Pezizomycetes)
ApakšklasePezizomycetidae
KārtaKaussēņu rinda (Pezizales)
DzimtaRumpuču dzimta (Helvellaceae)
ĢintsRumpuči (Helvella)
SugaKrokainais rumpucis (H. crispa)
Krokainais rumpucis Vikikrātuvē

Sugu par savu logotipu izvēlējusies Latvijas Mikologu biedrība un 2003. gadā tā bijusi Gada sēne Latvijā.[2]

Taksonomija labot šo sadaļu

Sugu 1772. gadā aprakstīja itālis Džovanni Skopoli, nosaucot to par Phallus crispa un tādējādi saradojot to ar zemestaukiem. 1822. gadā zviedrs Eliass Frīss deva tai mūsdienu nosaukumu.[3] Frīss piedāvāja nosaukumu "Elvella", ar mājienu uz tālaika priekšstatiem par elfiem, kuri varētu jāt uz šādām sēnēm. Zinātniskā pasaule izvēlējās konservatīvāku pieeju, taču angliskais sēnes nosaukums Elfin Saddles — "Elfu segli" pastāv joprojām. Tiesa, reizēm to piedēvē arī pēc formas līdzīgajai rudens bisītei.[4]

Sēnes apraksts labot šo sadaļu

 
Krokainie rumpuči Polijā
  • Cepurīte: balta vai krēmkrāsas līdz gaiši dzeltenai. Forma seglveida, ar 2—4 daivām, parasti nelīdzeni krunkota, augstums līdz 10 cm, platums 1,5—5 cm, vietām pieaugusi kātiņam, ar nokarenām brīvām malām. Mīkstums plāns, trausls, balts vai bālgans, bez īpašas smaržas un garšas vai ar vāju smaržu.
  • Kātiņš: balts līdz dzeltenīgam, vecākām sēnēm var kļūt pelēks,[5] dobs, reizēm ar kamerām, cilindrisks, uz apakšu paplašināts, gareniski dziļi rievots. Garums līdz 7 cm, resnums 1,5—3,5 cm.
  • Sporas: plati eliptiskas vai elipsoidālas, gludas, bezkrāsainas, ar baltu nobirumu, ar vienu lielu eļļas pilienu centrā, 17—21/10—12 µm.
  • Aski: cilindriski, 200—260x12—14 µm, galos noapaļoti, katrā askā 8 sporas. Klāj cepurītes virsmu.[6][7][8] Parafīzes cilindriskas, vālesveida, caurspīdīgas, platumā 5—12 µm.[4]

Augšanas apstākļi labot šo sadaļu

Saprofīts, iespējams, ka veido mikorizu. Aug uz augsnes izkliedus grupās no augusta līdz oktobrim lapu un jauktu koku mežos, zālē vai starp sūnām, ceļmalās, kaļķainā augsnē. Sastopams dažādos kontinentos un klimatiskās zonās, ziemelu puslodē līdz 62. platuma grādam.[6] Anglijā parasti novērots pie dižskābaržiem un ozoliem.[3] Krievijā atzīmēts kā vislabāk augošs pie liepām.[9]

Barības vērtība labot šo sadaļu

 

Ēdams pēc novārīšanas ar ūdens noliešanu, cepams.[10] Par garšīgumu ir dažādi viedokļi. Nenovārīts var būt indīgs. Daži ASV avoti apgalvo, ka sēne satur bisītēm raksturīgo indīgu vielu giromitrīnu.[11][12]

Līdzīgās sugas labot šo sadaļu

Atšķirams no līdzīgām sugām ar gaišo krāsu, dziļi rievoto kātiņu un seglveida formu. No parasti tumšā dobā rumpuča, kuram reizēm ir gaiša forma, atšķiras ar cepurītes ieritinātu malu jaunībā un viegli pūkaino cepurītes apakšdaļu. Šis apakšdaļas pūkainums atšķir to arī no Latvijā vēl neatrastā rumpuča Helvella lactea. Elastīgais rumpucis ir ar tievu kātiņu bez rievām.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 492. lpp.
  2. «Mikologu biedrība: krokainais rumpucis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. maijā. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī.
  3. 3,0 3,1 Nature First: Helvella crispa (Scop.) Fr. - White Saddle
  4. 4,0 4,1 Kuo, M. (2012, August). Helvella crispa. MushroomExpert.Com
  5. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Avots, 1980., 116. lpp.
  6. 6,0 6,1 Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"
  7. Krokainais rumpucis (Helvella crispa)
  8. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 78. lpp.
  9. Л.Гарибова, А.Шипиленко, Т.Никиточкина. «Рассказ о ста грибах», Изобразительное искусство, Москва, 1990., 2. lpp.
  10. Fungi.lv - krokainais rumpucis
  11. Ammirati, Joseph F.; Traquair, James A.; Horgen, Paul A. (1985). Poisonous mushrooms of the northern United States and Canada. Minneapolis: University of Minnesota Press. p. 259. ISBN 0-8166-1407-5.
  12. Science direct: Helvella: Birgit Puschner DVM, PhD, DABVT, in Small Animal Toxicology (Third Edition), 2013

Ārējās saites labot šo sadaļu