Vikipēdija

Dmitrijs Savvins

Dmitrijs Savvins (krievu: Димитрий Саввин, dzimis 1984. gada 6. jūlijā Čitā) ir Latvijas krievu rakstnieks, vēsturnieks un publicists.[1] Dzīvo Liepājā. Vada Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociāciju (AREM).[2] Galvenais redaktors krievu emigrācijas Interneta izdevumā Harbin.lv.[3]

Dmitrijs Savvins
Димитрий Саввин
Personīgā informācija
Dzimis 1984. gada 6. jūlijā (40 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Čita, PSRS
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, vēsturnieks
Valoda latviešu, krievu
Žanri fantastika, publicistika
Temati politika, reliģija
Augstskola Aizbaikāla Valsts Humanitāri Pedagoģiskā Universitāte
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Ar izcilību absolvēja universitāti Čitā kā vēsturnieks, interesējās par pareizticīgās baznīcas Aizbaikāla vēstures tēmu.[4] No 2001. gada kalpoja baznīcā.[5][6] Ir rakstu autors par pareizticīgās baznīcas vēsturi Aizbaikālā laika posmā no 1923. līdz 1931. gadam, kas publicēti zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos, īpaši "Baznīcas vēstures biļetenā" un "Pareizticīgo enciklopēdijā".[6]

Kopš 2005. gada bija Krievijas labējo kustības atbalstītājs. 2008. gadā pārcēlās uz Sanktpēterburgu.[4] Sanktpēterburgā viņš vadīja nacionālistiskās organizācijas “Jaunais spēks” reģionālo nodaļu.[7] Organizācija sludināja pretestību Rietumu ekspansijai un aktīvu cīņu pret nekontrolētu migrāciju.[7]

Kopš 2011. gada Savvins aktīvi protestēja pret vēlēšanu viltošanu Krievijā. 2012. gadā kā vēsturnieks un publicists sāka sadarbību ar Latvijas Okupācijas muzeju.[8]

2014. gadā viņš asi iestājās pret Krievijas veikto Krimas sagrābšanu un kara sākšanu Donbasā. 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, Savvins emigrēja uz ārzemēm un pēc īsa laika Bosnijā apmetās Latvijā.[8] Vienlaikus strādāja Ukrainas Interneta portālā "Petro i Mazepa".[7][9]

Dzīvojis Ventspilī,[8] kopš 2016. gada — Liepājā.[10] 2016. gadā viņš ieguva politiskā bēgļa statusu, bet 2024. gadā — Latvijas pilsonību.[8] Darbojas nevalstiskos krievu Interneta izdevumos, strādā algotu darbu Latvijā.[4]

2021. gadā uzrakstīja politiski fantastisku romānu "Rīts brīvajā Latvijā" par to, kāda būtu tagad Latvija, ja būtu pakļāvusies Krievijas spiedienam.[11] Kritiķi to novērtēja kā pirmo antiutopiju par Latviju. 2024. gadā uzrakstīja spriedzes fantastisku romānu "P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija" par mēģinājumu saglābt PSRS un sasniegt komunismu.[12][13]

Uzskati

labot šo sadaļu

Savvins uzskata sevi par Latvijas krievu, jo vēlējies un saņēmis Latvijas pilsonību. Izteicis cerību, ka pēc 10-15 gadiem Krievijā viss mainīšoties,[8] un kad kļūšot iespējams, viņš turp atgriezīšoties.[14] Uzskata, ka kad Krievija sasniegs pamieru Ukrainā, tā savas problēmas mēģinās atrisināt ar jaunu karu citā vietā.[15] Vērtē savus uzskatus kā kristīgi konservatīvus,[16] iestājies par ierobežotas monarhijas atjaunošanu Krievijā.[17] Atbalsta Krievijas masu mēdiju aizliegumu Latvijā, aicinot to aizstāt ar vietējiem avotiem krieviski.[18] Aicina nesadarboties nekādā veidā ar Krievijas struktūrām, ieskaitot nevalstiskās, jo aiz tā var stāvēt pakāpeniska vervēšana.[19] Tāpat viņš uzskata, ka daudzi Kremlim pietuvināti Krievijas pilsoņi, kas ieguvuši Latvijas uzturēšanās atļaujas caur nekustamā īpašuma pirkšanu, darbojas Latvijā kā tā ietekmes aģenti,[20][21] un sniedzis prokuratūrai iesniegumu par sankciju režīma pārkāpšanu no Pjotra Avena un Mihaila Fridmana kontrolētās kompānijas "IDS Borjomi Europe" puses. Savvins publiski apšauba Pjotra Avena tiesības uz Latvijas pilsonību, piedalījies pret Avenu vērstās dokumentālās filmas "Hibrīdpilsonis" uzņemšanā.[22] Avens savukārt vērsies pret Savvinu ar iesniegumu policijā par neslavas celšanu.[23]

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu

Grāmatas

labot šo sadaļu
  • "Augstāk par visu: romāns par baznīcas, nebaznīcas un pretbaznīcas dzīvi" (2017, "ЭКСМО", krieviski)[24]
  • "Rīts brīvajā Latvijā" (2021, "Latvijas Mediji", latviski, tulkojusi Sallija Benfelde)[25]
  • "P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija" (2024, "Latvijas Mediji", latviski, tulkojusi Lāse Vilka)[26]

Baznīcas vēstures pētījumi

labot šo sadaļu
  • Obnovļencu kustība Aizbaikālā 1923.-1930. gados[27]
  • Selengas bīskaps Sofronijs (Starkovs): lielo pārmaiņu un satricinājumu laikmeta arhigans[28]
  • Bezdievības propaganda Aizbaikālā un tās sekas Aizbaikāla eparhijā: 1921.–1930. gadi[29]
  • Mūki Aizbaikālā 1923.-1929. gadā[30]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «3. - 4. novembrī Kara muzejā norisināsies starptautiska zinātniska konference | Latvijas Kara muzejs». www.karamuzejs.lv. Skatīts: 2024-11-21.
  2. ↑ «Par mums». АРЭМ (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  3. ↑ «Саввин». Форум свободной России (ru-RU). Skatīts: 2024-11-21.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «Vēsturnieka, rakstnieka Dmitrija Savvina autorvakars bibliotēkā». Cēsu Centrālā Bibliotēka (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  5. ↑ «Grāmatu apskats». www.lasi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  6. ↑ 6,0 6,1 Litres.Об авторе
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 «Российский националист попросил политического убежища в Латвии». Радио Свобода (krievu). 2015-10-05. Skatīts: 2024-11-21.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 «Dmitrijs Savins: Daļai krievu tā ir principiāla politiskā nostāja – nerunāt latviski». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  9. ↑ «Димитрий Саввин | Петр и Мазепа». petrimazepa.com. Skatīts: 2024-11-21.
  10. ↑ «Arī ekstrēmā mūzika noved līdz cīņai pret Putinu – reāls dokumentāls stāsts». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  11. ↑ «Rīts brīvajā Latvijā». www.janisroze.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  12. ↑ «Kā varēja rasties tāda parādība kā Putins? Baisais un absurdais Dmitrija Savvina grāmatā «P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  13. ↑ «Izdots romāns vēstures, politikas un konspirācijas teoriju interesentiem». lasi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  14. ↑ «Kremļa oponents Savins: Patvērumu Latvijā varētu lūgt arī citi Krievijas opozicionāri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  15. ↑ «Вероятная перспектива». www.kasparovru.com (krievu). Skatīts: 2024-11-21.
  16. ↑ «„Latvijā nacionālisms ir jūtams gaisā.” Intervija ar rakstnieku un sociālpolitisko aktīvistu Dmitriju Savvinu». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  17. ↑ «Монархическая перспектива русского национализма». АПН - Агентство Политических Новостей (krievu). Skatīts: 2024-11-21.
  18. ↑ «Saruna par latviešu valodu, trauslajām robežām un uzticēšanos». brivalatvija.lv. Skatīts: 2024-11-21.
  19. ↑ «Dmitrijs Savins: Jebkuras valsts izlūkošanas dienestus interesē viss, kas notiek pasaulē». liepajniekiem.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  20. ↑ «Saruna par latviešu valodu, trauslajām robežām un uzticēšanos». brivalatvija.lv. Skatīts: 2024-11-21.
  21. ↑ BNN. «Putina menedžeri, Krievijā saņemot ordeņus, saimnieko Latvijas nekustamo īpašumu biznesā». BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU (lv-LV), 2023-06-05. Skatīts: 2024-11-21.
  22. ↑ «Ņevzļingeita Rīgā: oligarhu cīņās piedalās portāli «jauns.lv» un «kompromat.lv»; Avenam piedāvāts nopirkt skandalozo saraksti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  23. ↑ «Avens lūdzis sākt kriminālprocesu par neslavas celšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  24. ↑ «Саввин Дмитрий: биография автора, новинки, фото - | Эксмо». eksmo.ru (krievu). Skatīts: 2024-11-21.
  25. ↑ «Dmitrijs Savvins – Rīts brīvajā Latvijā - Grāmatu klubs "Lasies!"» (en-US). 2022-04-14. Skatīts: 2024-11-21.
  26. ↑ «P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija». www.janisroze.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-21.
  27. ↑ Обновленчество в Забайкалье в 1923 — начале 1930*х годов
  28. ↑ Епископ Селенгинский Софроний (Старков): архипастырь эпохи великих перемен и потрясений
  29. ↑ Пропаганда безбожия в Забайкалье и ее последствия для Забайкальской епархии: 1921–1930 годы
  30. ↑ Монашество в Забайкалье в 1923–1929 годах

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dmitrijs_Savvins&oldid=4185330"