Šis raksts ir latviešu Vikipēdijas vērtīgs raksts. Skatīt diskusiju. Atzīts 2008. gada 14. maijā.

Emblēma vs. ģerbonis

labot šo sadaļu

Tagad taisos pieķerties arī rakstam par Turcijas ģerboni, bet man nepieciešams citu padoms. Turki paši savu ģerboni tā arī sauc par ģerboni (turku: arma), bet angļu valodā tas nosaukts par emblēmu. Kā saukt latviski? Es domāju, ka jāsauc tā, kā turki to sauc, resp. par ģerboni.--Juris Y. T. 11:16, 29 martā, 2008 (UTC)

es par ģerboni! --Digital1 11:37, 29 martā, 2008 (UTC)
Pēc manā galvā palikušās informācijas (avotu neatceros, bet ja pameklētu, droši vien atrastu) Turcijas konstitūcijā esot rakstīts, ka Turcijas vienīgais simbols ir karogs. Emblēma, arī tiekot uzskatīta vienīgi par emblēmu, kaut arī to zināmās zituācijās lietojot ģerboņa vietā. Neesmu pārbaudījis, atreferēju no svešiem vārdiem. Tu droši vien labāk mācēsi atrast. Zīmīgākās vietas ir parlamenta runasvīra tribīne un parlamenta vai prezidenta pils frontons. Bet arī pats emblēmas dizains ir patizls (piedod). Nekādi heraldiskie principi netiek ņemti vērā (bet turkiem ir bagātīgas tradīcijas) un emblēma ir tikai karoga maķenīt heraldizēts variants. Jāpaverās specializētos heraldikas saitos. --Kikos 11:44, 29 martā, 2008 (UTC)
IMHO latviski visus šitos sauc par ģerboņiem (ASV teiksim ir zīmogs, bet vienalga to sauc par ģerboni). Latvijas Konstitūcijā arī nav nekas par ģerboni teikts. ~~Xil...sist! 12:42, 29 martā, 2008 (UTC)

Ir tāda zinību nozare kā heraldika. Ģerbonis ir šīs nozares pamatpriekšmets. Par ģerboni var uzskatīt tikai tādu simbolu, kas atbilst heraldikas principiem (kompozīcija, uzbūve, krāsas/šrafējums, simbolisms). Un ģerboņus piešķir un apstiprina (parasti pilvarots hraldikas orgāns). Par valstu simboliku: daudzām valstīm, sevišķi tām, kas ir saistītas ar Eiropas heraldisko kultūru un tradīcijām, vienu no valsts galveno simbolu funkcijām pilda ģerbonis. Bet ne visām. Daudzas valstis speciāli uzsver, ka to grafiskais simbols nav ģerbonis. Sevišķi tas attiecas un reprezentatīvā tipa demokrātijām, kā Francija un ASV, kuras ar savu simbolu neheraldiskumu uzsvērti norobežojas no savu valstu monarhiskās pagātnes. Un vēl ir Āzijas valstu simboli, kuri lielākoties ir neheraldiski, jo viņiem ir cita simbolu tradīcija, vai arī tādas nav bijis un vienkārši šādi simboli ir izdomāti, jo lielākajai daļai valstu tāds ir (lai būtu ko drukāt uz pasu vākiem). Vai arī pavisam prasti: mūli nesauc par zirgu tikai tādēļ, ka tas pa gabalu izskatās pēc zirga un pilda zirga funkcijas (velk ratus). --Kikos 13:33, 29 martā, 2008 (UTC)

Neesmu specs, taču ādi sanāk, ka arī LR nav ģerboņa, jo esošajai emblēmai ar heraldikas noteikumiem visai mazs sakars, un kad to pieņēma, nekādas heraldikas komisijas nebija - Zariņš uzzīmēja, vīreļi nobalsoja, ka smuks. Tb protams, gan Prževaļska zirgs, gan Īslandes ponijs, gan Brandenburgas vilcējs un arābu rikšotājs ir visai atšķirīgi gan pēc izskata, gan funkcijām, taču tos par zirgiem dēvē. Nudien nezinu, vai dzīvi jāsarežģī, dalot valstu simbolus ģerboņos, simbolos, emblēmās, zīmēs, utt.  :) --anonīms 13:54, 29 martā, 2008 (UTC)
LR simbols ir īsts ģerbonis, jo tas atbilst visiem (vai gandrīz visiem) heraldikas kanoniem un to apstiprināja speciāli tam izveidota heraldikas komisija. LPSR "ģerbonim" gan nebija nekāda sakara ar ģerboņiem un heraldiku. Par zirgiem: visi tevis pieminēti ir zirgi - lieli un mazi, bet mūlis ir mūlis - ēzeļa un zirga krustojums ;) --Kikos 13:59, 29 martā, 2008 (UTC)
Nuss, lai argumentētu, protams, būtu jāiespringst un jāmeklē avotus (ko slinkums darīt), taču 1919. gada ģerbonis nebūt neatbilst heraldikas kā mācības par ģerboņiem standartiem (nemaz nerunājot par lielāko daļu LR pilsētu un pagastu ģerboņu). Taču viss mainās šai pasaulē, un arī ģerboņu zīmēšanas veidi, skumji nopūtās prof. A.Vijups, sūrojoties par ģerboņu zīmēšanu dievzemītē. :) Atšķirību starp zirgu un mūli zinu, bet ne jau par to matus skaldam. Tb man šķiet, ka "tautas masās" neviens heraldikā neiedziļinās (bet vikipēdiju lieto, meklējot uzziņas), un ar jēdzienu "ģerbonis" apzīmē gan klasiskos ģerboņus, gan valstu simbolus kā tādus. To pašu LPSR "ģerboni" dēvē par ģerboni, neraugoties uz tā neatbilstību heraldikai. Tā kā sadaļā Heraldika varam sīki izanalizēt situāciju un atšķirības, bet klasifikācijai visiem būtu laikam ērtāk lietot vienu apzīmējumu. :) --anonīms 14:22, 29 martā, 2008 (UTC)

Katram no šeit diskutējušajiem, manuprāt, ir sava daļa taisnības. Man tuvāks tomēr ir viedoklis, ka ģerboņa paplašinātais tulkojums t.i. nepētīt katra katra simbola atbilstību heraldikas kanoniem, bet primitīvi tos saukt par ģerboņiem. Pretējā gadījumā būs nepieciešama baigā pētnieecība, kā arī būs strapstadijas, piemēram, kad rakstīju par Ukrainas pilsētām, dažām no tām bija padomju stila ģerboņi, kuri noteikti neatbilda heraldikas kanoniem, tomēr tika dēvēti par ģerboņiem. Ja nu kāda valsts vai pilsēta ar spaidu darbiem piedraud nesaukt savu simbolu par ģerboni, tad nezinu, varbūt varam piekāpties. :) --Feens 14:12, 29 martā, 2008 (UTC)

Tomēr zināma problēma eksistē, jo mūsdienās gandrīz katrai sevis cienošai Rietumu pilsētai vai novadam eksistē gan ģerbonis, gan logo, kas domāts mārketingiskiem mērķiem. --Feens 14:18, 29 martā, 2008 (UTC)
Mans vienīgais arguments pagaidām ir tas, ka paši turki to sauc par ģerboni (kā jau minēju, turku valodā tas ir arma). Šāds Turcijas ģerbonis ir pie visām Turcijas vēstniecībām, konsulātiem un citām pārstāvniecībām. Atšķirīgs ģerbonis ir arī, piemēram, Turcijas prezidentam, premjeram, valsts kancelejai u.c. iestādēm.--Juris Y. T. 14:25, 29 martā, 2008 (UTC)
Jā, Turcijai arī ir gan šis ģerbonis, gan logo.--Juris Y. T. 16:56, 29 martā, 2008 (UTC)

Viedokļu apkopojums (uzstāšanās secībā, ja kļūdos, lūdzu precizējiet un labojiet):

Tātad, saucam par ģerboni, kā to dara paši turki un, lai būtu vienkāršāk un ērtāk.--Juris Y. T. 17:23, 29 martā, 2008 (UTC)

Mjaaaaaaaaaaaaa! Terminoloģiskus jautājumus risinām balsojot... Var jau arī tā. Nāksies tomēr rakties atkal grāmatās. Vismaz paši paskatieties, ko nozīmē vārds "ģerbonis" vai kā teica pirms jaunlatviešiem, "vapenis". --Kikos 18:06, 29 martā, 2008 (UTC)
Bet to par ģerboni taču sauc paši turki. Šis nebija balsojums, bet viedokļu apkopojums. Pašā aprakstā esmu šo aspektu ņēmis vērā un pierakstīju, ka Turcijas ģerbonis faktiski ir emblēma.--Juris Y. T. 18:20, 29 martā, 2008 (UTC)
Terminu "vapenis" vēl šodien izmanto tādas vāciskas izcelsmes organizācijas kā Latvijas studentu korporācijas. Par ģerbonis vs simbols - abām pusēm, šķiet, ir pa kādam spēcīgam argumentam. --Papuass 18:24, 29 martā, 2008 (UTC)
Ģerboņi ir noteikti ar likumu. Pats taču raksti, ka šis simbols ar likumu nav reglamentēts. Baidos, ka neviens nespēs atrast definīciju, ka "...par ģerboni sauc reku to tur valsts simbols, kas nav karogs, bet ir gandrīz katrai valstij un tiek drukāts uz pasu vāciņiem...". ASV ir Great Seal ar priekšpusi un pakaļpusi (aversu un reversu). To arī sauksim par ģerboni? --Kikos 18:27, 29 martā, 2008 (UTC)
Turku valodā arma nozīmē ieročus, ieroču aprīkojumu un ģerboni. Savukārt, emblēma turciski ir amblem. Es esmu pilnībā pārliecināts, ka šajā gadījumā būtu jārespektē Turcijas iestāžu un turku valodā plaši lietotais apzīmējums. Turku vikipēdijā tam pat ir klāt vārds resmî, kas ir sinonīms vārdam oficiāls, valstisks, valsts-.--Juris Y. T. 18:29, 29 martā, 2008 (UTC)
Tas ir rakstīts kādā valsts saitā vai turku vikipēdijā? --Kikos 18:37, 29 martā, 2008 (UTC)
Te, otrajā teikumā: „Türkiye resmî arması (..)” Bet tur arī rakstīts, ka tas nav apstiprināts ar likumu.--Juris Y. T. 18:41, 29 martā, 2008 (UTC)
Varam pieļaut, ka turkiem ir tādas pašas trminoloģiskas problēmas, kā mums, jo ASV simbolu viņi arī sauc par "ABD Arması" --Kikos 19:10, 29 martā, 2008 (UTC)
Pirms osmaņu ģerboņa izstrādāšanas turki lietoja katrā vietā un katrā laikā pilnīgi atšķirīgus simbolus... Vienīgais, kas laika gaitā nemainīja savu nozīmi - sultāna tugra :) Tas ir līdzīgi kā anglo-sakšu tiesībās - precedents rada likumu, nevis kā pie mums: konstitucionālajās tiesībās - tas kļūst par likumu tikai noteiktajā likumdošanas kārtībā.--Juris Y. T. 19:20, 29 martā, 2008 (UTC)

Komentārs sakarā ar pēdējo izmaiņu. Ir divi varianti, ko lieto mūsdienu Turcijā: 1. turku "Yurtta Barış, Dünyada Barış" un 2. osmaņu turku: "Yurtta Sulh, Cihanda Sulh". Literāri pareizs un oficiāli tiek lietots pirmais, jo otrajā ir tikai viens "īsts" turku vārds - Yurtta.--Juris tiltins runāt  devums 06:13, 29 aprīlī, 2009 (UTC)

Skaidrs - es, turku valodu nezinādams, domāju, ka varbūt kāds ko rupju sarakstījis :) Varbūt tad to pirmo infokastē jaliek? --ScAvenger 07:39, 29 aprīlī, 2009 (UTC)
Angļu Vikipēdijā ir tas pirmais variants. Laikam labāk tad rakstīt to.--Juris tiltins runāt  devums 15:53, 29 aprīlī, 2009 (UTC)

Vai Turcija ir starpkontinentāla valsts?

labot šo sadaļu

Rakstā teikts, ka Turcija ir starpkontinentāla valsts, lai gan visa Turcijas teritorija atrodas vienā kontinentā, tas ir, Eirāzijā. Varbūt ir kāds cits termins par valstīm, kuras atrodas divās pasaules daļās?

Manuprāt raksta daļā "Vēsture" iesākumā prasās daži teikumi par to, kāda bija Turcijas teritorijas vēsture pirms Osmaņu impērijas, tas ir, par valstīm, kuras bija šajā teritorijā, par Seno Grieķiju, īpaši par Troju, par romiešu laikiem un persiešiem. Tā kā neesmu nekāds vēstures speciālists, negribas ķerties klāt :) Sabojāšu vēl zvaigznīti :) --Treisijs 19:26, 24 janvārī, 2010 (UTC)

pamatots ierosinājums. 'zvaigznīti' vēl vairāk apdraud tas, ka ievaddaļā ir ne viena vien sarkana saite...  ;) --Biafra 20:02, 24 janvārī, 2010 (UTC)
Atgriezties uz "Turcija" lapu.