Juristiltins
Laipni lūgts Vikipēdijā – un paldies par papildinājumu rakstam par Osmaņu impēriju! :) --Tail 19:09, 7 decembrī, 2006 (UTC)
- Ja nu kas, augšupielādēju tos attēlus no angļu Vikipēdijas, lai nerādītos tikai sarkani linki. Sveicam! --Dekaels 21:09, 7 decembrī, 2006 (UTC)
Paldies par tiem attēliem! Biju galīgi aizņemts ar raksta sagatavošanu.
- Vai tomēr pareizāk nav Osmaņu impērija (pats laikam esmu kaut kad nokļūdījies). Un protams, paldies par ieguldījumu. --Feens 00:04, 9 decembrī, 2006 (UTC)
Osmāņi vai osmaņi?
Labs jautājums. Zinu, ka latviešu valodā oficiāli lieto Osmaņi - ar īso "a", bet turku valodā to izrunā un raksta ar garo: Osmânlı. Domāju, ka nekas traks nav, ja lieto ar garo ā, bet vajadzētu laikam visur turpmāk censties rakstīt ar īso. --Yunuş 00:10, 9 decembrī, 2006 (UTC)
- Un, neuzskati par piesiešanos :), varbūt nākamais raksts būtu saucams vienkārši seldžuki? --Feens 00:29, 9 decembrī, 2006 (UTC)
- Un vēl, vajadzētu izdiskutēt par jēdzienu turki/tjurki lietojumu vikipēdijā, lai nedublētos (piemēram, ir tāds raksts tjurki). --Feens 00:35, 9 decembrī, 2006 (UTC)
Nē, nē. Kur nu piesiešanās. Man kā pus-turkam/pus-latvietim patīk, ka sauc osmāņus tā, kā to dara turki. Bet, runājot par tjurkiem un turkiem, nezinu kādēļ latviešu valodā tos dala. Turki paši gan turkus, gan tjurkus sauc par turkiem.
Latviešu valodā par turkiem apzīmē tikai to tautu, kas tagad dzīvo Turcijā (arī kurdus, kurus Turcijā sauca par turkiem, ja viņi ir izmācījušies turku skolā un runā turciski). Bet par tjurkiem sauc visas turku izcelsmes tautas. Terminu, galvenokārt, lieto valodniecībā.
Par turku tautām es ievietoju rakstu Turku tautu migrācija, kur rupji uzskaitītas visas tās tautas, kas no turkiem cēlušās. --Yunuş 00:52, 9 decembrī, 2006 (UTC)
- a) Nu Tu jau pats atbildēji uz jautājumu. Vai tad nevajadzētu rakstu saukt Tjurku tautu migrācija Turku tautu migrācija vietā? Ja turki šos jēdzienus lingvistiski nešķiro, tad latviešiem ir citādi.
- b) Kāpēc osmaņi ir ar īso a pats nezinu (osmāņi labāk atbilstu ne tikai turku valodas, bet arī manas latviešu valodas iekšējai sajūtai), bet negribu uzdrošināties būt par valodas reformātoru (un vispārēja vikipēdija nebūtu arī īstā vieta, kur to darīt), tāpēc pārcēlu rakstu uz Osmaņu impērija.
- c) Cik saprotu, pie Tevis varēšu konsultēties par Turcijas vēstures jautājumiem. Vismaz XX gadsimtā Turcijas vēsturē ir tik daudz man neskaidru un diskutablu jautājumu, ka noteikti to izmantošu :) Piemēram, rakstot par Izmiru man vajadzēja diezgan iedziļināties notikumos, kurā pat vikipēdijas angļu versijā ir daudz neskaidrību, ka cilvēks, kurš pārzin turku viedokli, lieti būtu noderējis. --Feens 01:10, 9 decembrī, 2006 (UTC)
jā, labprāt palīdzēšu ar Izmiras rakstu. šodienas laikā paskatīšos. par valodu piekrītu - labāk ievērot esošos latviešu valodas terminus, tāpēc jau laikam būs jāpārtaisa turku tautu migrācija par tjurku tautu migrāciju. --Yunuş 12:33, 9 decembrī, 2006 (UTC)
Turku impērijas
Runājot par latviešu valodas terminoloģiju - vai tie huni gadījumā nav huņņi? --Dekaels 10:44, 10 decembrī, 2006 (UTC)
Jā, es domāju, ka laikam viņus jāpārdēvē. Paskatījos dažādos citos avotos un sapratu, ka laikam latviski pareizi ir huņņi. Izlabošu! --Yunuş 11:00, 10 decembrī, 2006 (UTC)
Komplimenti
Tāds ieguldījums, kā Jūsējais, veido latviešu Vikipēdiju par tiešām izcilu resursu!--Daarznieks 10:52, 10 decembrī, 2006 (UTC)
PALDIES! Es centīšos tēmu par tjurkiem, turkiem un osmaņiem papildināt, cik vien ir manos spēkos :) --Yunuş 11:02, 10 decembrī, 2006 (UTC)
Kas ar ir tiem prezidenta rāmjiem?
Tagad Ataturks kļuvis krietni nelietojamāks. --Feens 16:51, 12 decembrī, 2006 (UTC)
Man neparedzēti bija jāpārtrauc darbs... Tūlīt centīšos visu salabot. Tas rāmis paredzēts labajā pusē, bet tagad tas stāv apakšā. Šovakar pabeigšu darbu ar tiem rāmjiem, lai viss rādās pareizi. --Yunuş 19:00, 12 decembrī, 2006 (UTC)
Valstu dibināšanas kategorijas
Vajadzētu pārveidot tā, lai aiz gadskaitļa ir punkts. --Dekaels 21:25, 17 decembrī, 2006 (UTC)
- OK pārtaisīšu veidni. --Yunuş 21:28, 17 decembrī, 2006 (UTC)
Par kategorijām
Esmu ievērojis, ka Tu savus rakstus liec pārak daudz kategorijās. Ta nevajzdzētu darīt, jo tā piepildīsies katagorijas ar pārāk daudz rakstiem, un kļūs nepārskatāmas. Vajag likt zem apakškategorijām. Piemēram, Kučuksu pils ir kat.:
Pilis | Pilis Osmaņu impērijā | Arhitektūra | Turcijas vēsture | Osmaņu impērija
Manuprāt pareizāk būtu aprobežoties ar "Pilis Osmaņu impērijā", varētu vēl pielikt "Pilis Turcijā", savukārt šīs kategorijas var ielikt attiecīgi kat. "Osmaņu impērija" un "Turcija", kā arī zem "Pilis"; savukārt "Pilis" var ielikt zem "Arhitektūra".
Analoģiski arī citos rakstos --Dainis 16:17, 22 decembrī, 2006 (UTC)
- OK. Piekrītu. Es tad tās pilis ievietošu tikai zem Pilis Osmaņu impērijā un Pilis turcijā. --Yunuş 16:25, 22 decembrī, 2006 (UTC)
GRATITUDE
THANKYOU SO MUCH Juristiltins for your brilliant quality translation effort!
I am very very Grateful.
MAY GOD BLESS YOU AND MAY LATVIAN WIKIPEDIA PROSPER!
(In the future, if you ever need any articles to be translated into the Chinese or Taiwanese language, then I would gladly help you).
Yours Sincerely, From --Dave 01:45, 27 decembrī, 2006 (UTC)
- For your information, the phrase "Speaking in tongues" can be found in the Bible:
- English version: "For they heard them speaking in tongues and praising God." (Acts 10:46)
- Latvian version: "jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja" (APUSTUĻU DARBI 10. nodaļa:46)
- For more information, see also: Speaking in tongues --Dave 02:01, 27 decembrī, 2006 (UTC)
Hello
Hello,
You have left me a message on the English Wikipedia - I am not the User:Dave on this one. (From User:Dave on the English Wikipedia)
Administratora statuss
Sveicu ar administratora statusu! Tagad vari novērst izmaiņas, aizsargāt un dzēst lapas, kā arī bloķēt lietotājus – respektīvi, cīnīties ar vandālismu. :) Vairāk par administratora iespējām vari uzzināt šeit. Un jā, paldies par kvalitatīvajiem rakstiem par relatīvi tik specifisku tematiku! --Tail 13:43, 21 martā, 2007 (UTC)
Paldies! Darbu turpināšu tik pat centīgi! Droši vien, pirms veikt kādu no darbībām, pakonsultēšos. --Juris Yunuş Tiltiņš 10:16, 22 martā, 2007 (UTC)
Diskusija
Paskaties šo - Diskusija:Persiešu_valoda, varbūt zini, kā būtu pareizāk. --Feens 20:38, 23 maijā, 2007 (UTC)
Partiju tabula
Nekorekti sakārtojas nodoto balsu skaits (cik var saprast, tabula neņem vērā komatu, bet tikai ciparus. --Feens 22:43, 22 jūlijā, 2007 (UTC)
- Jā, paskatījos to tabulu. Izmainīju datus un komatu vietā ieliku punktus. --Juris Yunuş Tiltiņš 11:23, 23 jūlijā, 2007 (UTC)
Un vēl. Latviski iespējams pareizi ir Erdoans (latviskajā googlē gan atrodams krietni mazāk kā Erdogans), bet Tayyip latviskajā transkripcijā noteikti rakstās ar vienu j. --Feens 22:52, 22 jūlijā, 2007 (UTC)
- Par tiem diviem jj burtiem gan nezinu. Bet līdzskaņus taču citu valodu vārdos var rakstīt dubultā, ja tā tas ir oriģinālajā valodā? Tiešām nezinu, kā ir pareizi. --Juris Yunuş Tiltiņš 11:23, 23 jūlijā, 2007 (UTC)
Žemaišu Kalvārija
Broli latvi! Thank you for editing aricle Žemaišu Kalvārija. Great job! Thank you very much! But could you, please, expand it a little bit more? Pleckaitis 11:15, 6 oktobrī, 2007 (UTC)
Daži arābu vārdi
Cik noprotu, Tu nedaudz pārzini arī arābu valodu, varbūt vari palīdzēt. Rakstā Sahira sākotnēji bija nosaukums "Sakhira". Man likās, ka pareizajam vajadzetu būt "Sahira". Vai tā ir? Sk. Diskusija:Sahira.
Vēl kas. Uzrakstīju par Malaizijas pirmo kosmonautu (Šeihs Muszafars Šukors). Vai tas būs pareizs nosaukums no "Sheikh Muszaphar Shukor"? Varbūt "Mušafars"?--Dainis 08:09, 9 oktobrī, 2007 (UTC)
Attēli
Sveicināti! Šobrīd viešam kārtību attēlu autortiesību un citos jautājumos. Pie Jūsu rakstiem par islama tēmām ir visai daudz skaistu attēlu, bet diemžēl bez papildus norādēm par to statusu. Ja esat kādu attēli autors, tad vajadzētu to norādīt (attēla lapā ieliekot veidnes {{CC-BY-SA-2.5}} vai {{GFDL}}), citos gadījumos vajag izcelsmi. Ja ir neskaidrības - palīdzēsim. --Papuass 19:51, 30 decembrī, 2007 (UTC)
Turku īpašvārdu atveidošana
Kā sapratu, esat turku valodas zinātājs, un tas Jums palīdz veidot tiešām lieliskus rakstus par Turciju un tjurku pasauli. Mani tikai nedaudz uztrauc Jūsu lietotie turku valodas īpašvārdu atveidošanas principi. Wikipēdijas princips, cik man saprotams, ir jebkuras informācijas pārbaudamība. Līdz šim par turku valodas īpašvārdu atveidošani ir zināmi (un meklēts tika pamatīgi) 2 (divi) darbi. Viens ir Galvenās Enciklopēdiju redakcijas isā instrukcija Planētas u.c. darbu sagatavošanai (nepublicēta, bet dabūjama). Otrs ir Noras Kalnas pēc "Jāņa sētas" pasūtījuma sagatavotās "Vadlīnijas" (arī nepublicētas, bet turpat "Jāņa sētā" dabūjamas; cik zinu, tiek gatavotas publicēšanai). Jūsu izmantotie principi nelielās detaļās (viens ir garo patskaņu lietošana) atšķiras no šiem abiem avotiem. Vai Jūs varētu norādīt savu izmantoto avotu? --Kikos 18:06, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Jā, protams, ka varu norādīt avotu. Es lietoju turku valodas mācību grāmatu Mehmet Hengirmen, 30 Derste Türkçe, 2006 Engin, kur xxii. lpp tā arī teikts, ka turku mīkstais ğ pagarina pirms tā esošo patskani. Tā kā latviešu valodā ir garie burti (kas nav angļu valodā un tādēļ tos neatveido), patskaņus turku valodā, kas ir pirms ğ, pārnesot uz latviešu valodu, rakstu kā garos.--Juris Yunuş Tiltiņš 17:39, 9 februārī, 2008 (UTC)
- Turku valodas vārdu izrunas pamatprincipi ir noteikti rakstā turku valoda (turku alfabēts), kur arī ir tieši šāds skaidrojums par burtu ğ. Un, tā kā latviešu valodā vārdus atveido iespējami tuvāk oriģinālvalodai, būtu jāievēro tieši šie principi. Jāatzīst, ka arī es vienmēr neievēroju šos principus. Piemēram, ğ vietā rakstu latviešu valodā g, pagarinot pirms tā esošo patskani, bet patiesībā būtu tikai jāpagarina patskanis un g jāatmet vai jānomaina ar j. --Juris Yunuş Tiltiņš 18:16, 9 februārī, 2008 (UTC)
- Kā jau rakstīju diskusijā Diskusija:Turcijas pilsētu uzskaitījums, ja tagad mēs atveidosim turku vārdus tālu no oriģinālās izrunas, pēc laika nāksies atgriezties pie šī jautājuma, līdzīgi, kā tas notika ar vārdu Islande.--Juris Yunuş Tiltiņš 18:45, 9 februārī, 2008 (UTC)
- Netiek ne mazākajā mērā apšaubīta Jūsu kompetence turku valodā un visam kas norādīts rakstā turku valoda (turku alfabēts) es varu tikai piekrist. Šoreiz ir runa par to, vai atveidojot turku īpašvārdus latviski Jūs balstāties uz zināmiem avotiem, vai arī tas ir Jūsu oriģināls pētījums? --Kikos 19:06, 9 februārī, 2008 (UTC)
- Vai tam ir kāda nozīme? Latviešu valodā nav tādu avotu, kas viennozīmīgi noteiktu vienu principu svešvalodas vietvārdu un personvārdu pārnešanai. Joprojām valodnieki nav vienisprātis par dubulto līdzskaņu un dažādu divskaņu pārnešanu. Tāpat arī nav tāda avota, kur būtu rakstīts pamatojums tam, kādēļ tādu vārdu kā İstanbul latviski pārveido, atmetot sākumburtu i, bet İsparta paliek Isparta, neskatoties uz daudz populārāko Sparta.--Juris Yunuş Tiltiņš 10:18, 10 februārī, 2008 (UTC)
- Tam ir liela nozīme. Šeit tiek publicēta enciklopēdiska informācija, kas nozīmē, ka jebkurā situācijā jābūt pieejamām atsaucēm. Šajā gadījumā ģeogrāfiskos nosaukumus vajadzētu atveidot pēc kāda jau publicēta izdevuma parauga (kaut vai "Planēta", "LPE"). Cilvēkam nedrīkst likt funktierēt, kas ir domāts ar konkrēto nosaukumu, vai vēl sliktāk, ar šķirkli, ja tas pats objekts citur figurē ar atšķirīgu nosaukumu. Par Stambulu un Ispartu kāds jau ir pasteidzies izlemt, un mums ir tikai jālieto šie varianti. Varam tos komentēt, varbūt pat apšaubīt vai piedāvāt savu alternatīvu, bet nedrīkstam ignorēt. --Kikos 10:45, 10 februārī, 2008 (UTC)
- Jā, piekrītu, ka faktiem ir jābūt pamatotiem ar atsaucēm. Toties vārdu atveidošana latviešu valodā nav nekur regulēta, līdz ar to Vikipēdijā var lietot vairākus viena vārda variantus, kas netraucē cilvēkam saprast faktu būtību. Latviešu valodā nav viennozīmīgi noteiktu principu arābu, turku, ķīniešu u.c. valodu vārdu rakstībai. Galvenais princips ir vecā tradīcija - atveidot vārdus iespējami tuvāk oriģinālajai izrunai. Es uzskatu, ka Vikipēdijā būtu jāievēro šis princips un, ja ir teikts, ka turku valodas mīkstais g pagarina pirms tā esošo patskani, tad to ir jāpagarina arī, atveidojot to latviešu valodā, neskatoties uz to, ka citur šo burtu kāds raksta kā īso. Tāpēc jau jānorāda vārda citi lietotie varianti. --Juris Yunuş Tiltiņš 11:54, 10 februārī, 2008 (UTC)
- Īpašvārdu atveidošana tiek normēta tāpat kā jebkura cita literāras valodas joma. --Kikos 12:09, 10 februārī, 2008 (UTC)
- Jā, tikai žēl, ka nav tāda dokumenta par turku valodu. Es domāju, ka Vikipēdijā ir nosakāmi vienoti principi svešvalodu vārdu rakstībai, jo esošie latviskotie nosaukumi ir nekonsekventi un ir pretrunā ar latviešu valodas pamata principu - atveidot vārdus, iespējami tuvāk vārda izrunai oriģinālvalodā. Piemēram, pretrunīgajā padomju laiku izdevumā "Planēta" Ararata kalnu grēda nosaukta par Agridāgu (turku val. Ağrı dağı, "Sāpes kalns"). Te pirmajā vārdā a pirms ğ netiek rakstīts kā garais, bet otrajā vārdā - tiek. Pats kalns nosaukts par Araratu, bet ils - par Agri. Vai tad šāda nekonsekvence ir tad arī pārnesama uz Vikipēdiju? Domāju, ka nē, jo loģiski būtu šo kalnu saukt oficiālajā nosaukumā - Āri kalns, norādot, ka to sauc arī par Araratu. Šādā variantā es nesaredzu nekādu Vikipēdijas pamata principu pārkāpumu. Drīzāk Stambulas nesaukšana par Istanbulu ir pārkāpums, jo Turcijas pasta likums aizliedz piegādāt vēstules, uz kurām vārds Istanbul ir rakstīts citādi (šajā gadījumā noņemts burts i un n pārveidots par m).--Juris Yunuş Tiltiņš 13:00, 10 februārī, 2008 (UTC)
- Ne par tēmu, paldies par mehteru orķestri - nezināju, interesanti. Bet par Ararata nosaukumu - sarežģits gadījums. Latvijas vēstures dēļ (mēs ar armēņiem esam bijuši vienā valstī, bet ar turkiem nē) latviešu valodā daudzkārt biežāk lieto Ararata nosaukumu. Vai tikai šis gadījums nevelk uz tradīciju, līdzīgi kā Parīze nevis Parī. --Feens 23:06, 18 februārī, 2008 (UTC)
- Es domāju, ka Vikipēdija šādiem gadījumiem ir ideāla - abi nosaukumi var tikt lietoti paralēli. Protams, pamatraksts var saukties „Ararats”, bet tekstos par Turciju tomēr būtu jāmin Āridāgs un Āri kalns (analogi kā Zapadnaja Dvina Latvijā tiek tomēr saukta par Daugavu). Turklāt vienā valstī mēs bijām ar Armēņiem (šo faktu Turcija un daudzas citas valstis, vismaz juridiski, neatzīst), bet kalns taču ir Turcijā...--Juris Yunuş Tiltiņš 08:07, 19 februārī, 2008 (UTC)
- Vai mēs Daugavu Baltkrievijā dēvējam par Rietumu Dvinu? Visur literatūrā jau kopš antīkajiem laikiem šo kalnu sauc par Araratu un tas, ka turki iekarojuši savulaik šo armēņu teritoriju un pārdēvējuši nosaukumus, jau neko nemaina - kalnu dēvē par Araratu, iekavās ieliekot, ka turki to sauc savādāk. Man jau škiet, problēmas te nav. --anonīms 11:20, 25 februārī, 2008 (UTC)
- Par to, ka kalns atrodas Turcijā šaubu nav. Tas, ka obligāti jābūt turku nosaukumam pāradresācijā (arī turciskajā rakstībā) - arī šaubu nav. Turcijas kartēs arī, iespējams, jāraksta Āridāgs (un iekavās Ararats). Es par to, ka varētu būt, ka galvenā raksta nosaukumam jābūt Ararats, kaut arī mani mazliet māc šaubas. --Feens 19:28, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Par Āridāgu krievi to sistemātiski nesauc kopš Turcija pievienojās NATO un, iespējams, latviešu valodā šī tradīcija pārņemta padomju okupācijas laikā (es nezinu, kā šo kalnu sauca pirmsokupācijas Latvijā). Padomju Armēnijas ģerbonī ielika Āridāgu, lai kaitinātu turkus. Kad Turcija iesniedza notu PSRS, komunisti atbildēja krievu ierastajā ironiskajā stilā - ja jau Āridāga iekļaušana Armēnijas PSR ģerbonī rada aizdomas par PSRS centieniem to iekļaut savā teritorijā, tad no Turcijas karoga varētu izsecināt, ka turki pretendē uz Mēnesi (Louis, Victor and Jennifer. The Complete Guide to the Soviet Union. New York, 1976. p. 98).--Juris Yunuş Tiltiņš 19:47, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Ļoti jau negribas lēkt uz ecēšām, bet tomēr jānorāda, ka šāda (Āridāgs) un līdzīga turku īpašvārdu atveidošana ir pašdarbība, personīgs pētījums un personīgā viedokļa paušana. Un šie visi trīs aspekti, nenoliedzot lietotāja Juristiltins milzīgo ieguldījumu tēmas atspoguļošanā, ir tās izpausmes formas, kas netiek atbalstītas Vikipēdijā. Kaut kā ir jāatrisina šī kutelīgā situācija, jo darbs tiešām ir paveikts milzīgs, un zaudēt ticamības momentu dažu detaļu dēļ būtu nepatīkami. --Kikos 19:55, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Par Āridāgu krievi to sistemātiski nesauc kopš Turcija pievienojās NATO un, iespējams, latviešu valodā šī tradīcija pārņemta padomju okupācijas laikā (es nezinu, kā šo kalnu sauca pirmsokupācijas Latvijā). Padomju Armēnijas ģerbonī ielika Āridāgu, lai kaitinātu turkus. Kad Turcija iesniedza notu PSRS, komunisti atbildēja krievu ierastajā ironiskajā stilā - ja jau Āridāga iekļaušana Armēnijas PSR ģerbonī rada aizdomas par PSRS centieniem to iekļaut savā teritorijā, tad no Turcijas karoga varētu izsecināt, ka turki pretendē uz Mēnesi (Louis, Victor and Jennifer. The Complete Guide to the Soviet Union. New York, 1976. p. 98).--Juris Yunuş Tiltiņš 19:47, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Es domāju, ka Vikipēdija šādiem gadījumiem ir ideāla - abi nosaukumi var tikt lietoti paralēli. Protams, pamatraksts var saukties „Ararats”, bet tekstos par Turciju tomēr būtu jāmin Āridāgs un Āri kalns (analogi kā Zapadnaja Dvina Latvijā tiek tomēr saukta par Daugavu). Turklāt vienā valstī mēs bijām ar Armēņiem (šo faktu Turcija un daudzas citas valstis, vismaz juridiski, neatzīst), bet kalns taču ir Turcijā...--Juris Yunuş Tiltiņš 08:07, 19 februārī, 2008 (UTC)
- Ne par tēmu, paldies par mehteru orķestri - nezināju, interesanti. Bet par Ararata nosaukumu - sarežģits gadījums. Latvijas vēstures dēļ (mēs ar armēņiem esam bijuši vienā valstī, bet ar turkiem nē) latviešu valodā daudzkārt biežāk lieto Ararata nosaukumu. Vai tikai šis gadījums nevelk uz tradīciju, līdzīgi kā Parīze nevis Parī. --Feens 23:06, 18 februārī, 2008 (UTC)
- Armēnijas ģerbonī Ararats bija jau pirmās republikas laikā (sk. en vikipēdijas rakstu). Teritorija vēsturiski ir Armēnijas (bijušās Lielarmēnijas) daļa; Ararats ir bībelisks nosaukums (ģerbonī kalns ir ar visu Noasa šķirstu). Un vispār, ir taču jēdziens eksonīms. Nevajag, lūdzu, pantjurkisma, savādāk mēs te sāksim strīdēties par politiku. --Kikos 20:00, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Nedomāju vis, ka te būtu kāda pašdarbība tās negatīvā nozīmē vai sava personīgā viedokļa paušana. Paša vietvārda atveidošana ir tikai un vienīgi atveidošana un nosaukums pats par sevi neko neizsaka - tas nav nekāds viedoklis! Ja es rakstītu kādā rakstā, ka Āri kalns nav Ararats, tad gan te varētu runāt par subjektīvu viedokli u.tml. Ir līdzīgi gadījumi arī citās valodās - piem. Pērlharboras bombardēšana vs. Pīrlhārbora, filozofija vs. filosofija u.tml. Minētā kalnu grēda Planētā ir nosaukta par Agridāgu, kur pirmais mīkstais ğ (vārdā ağrı) ir pārnests kā g, bet otrs - pagarina pirms tā esošo burtu a (dağ). Vai tad tas ir pareizi? Es tikai sekoju noteikumiem, kas aprakstīti citur - es neizdomāju pats savu valodu vai savus nosaukumus. Ir tādi dialekti, kuros to ğ izrunā, bet oficiālā Turcijas valsts valoda ir balstīta uz Stambulas dialektu, kurā ğ pagarina pirms tā esošo patskani, bet ja aiz tā neseko neviens burts vai seko vēl viens patskanis, tad tas izrunājams kā latviešu j.--Juris Yunuş Tiltiņš 20:20, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Tad, lūdzu, norādiet šo citu noteikumu avotu. Un nevis turku valodas gramatiku, bet latvisku avotu, jo vietvārdu atveidošana ir nozīmīga. Tā ir forma, ar kuru mūsu valodā identificē konkrētu objektu un šiem principiem ir jābūt zināmiem un vienas valodas robežās universāliem. Jeb Jums ir cits viedoklis? --Kikos 20:27, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Es pieturos pie šī principa - Latviešu literārajā valodā problēmas sagādā svešvārdu pareizrakstība. Galvenais princips aizgūtu vārdu rakstībā ir oriģinālvalodas izrunas ievērošana, cenšoties novērst starpniekvalodu ietekmi, tomēr laika gaitā valodas lietotāji ir izveidojuši noteiktas tradīcijas atsevišķu vārdu atveidē, kas ir pretrunā ar šo principu. Diemžēl pagaidām literārajā normā nav izstrādāti konsekventi svešvārdu pareizrakstības nosacījumi, tāpēc valodas praksē parādās svārstības gan aizguvumu izrunā, gan rakstībā. šeit. Nav tādu Vikipēdijas noteikumu, kas liegtu atveidot vienu jēdziena nosaukumu vairākos variantos, tai skaitā oriģinālajā rakstībā (šādi noteikumi ir spēkā arī citos uzziņas materiālos, piem. Svešvārdu vārdnīcā ļoti daudziem jēdzieniem ir vairāki nosaukumi - piem. kalifs/halīfs, angļu Vikipēdijā visi turku vietvārdi, personvārdi u.c. rakstīti turku rakstībā un ir pamatraksta nosaukumi).--Juris Yunuş Tiltiņš 20:41, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Tajā pašā vietā: Tā kā tie ir sveši elementi, to atveidi regulē.. un Citvalodu īpašvārdu atveidi un lietošanu latviešu valodā regulē Valsts valodas likuma 19.panta trešā daļa un 23. panta trešā daļa un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 (02.03.2004.) “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”. Tā kā mēs zinām, ka šādu noteikumu konkrēti par turku valodu nav, tad līdzīgās situācijās pieņemts vadīties pēc precedenta. Un precedents ir "Planēta" un citi līdzīgi izdevumi. --Kikos 21:04, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Bet, Kikos. Tu nevari atsaukties uz Vadmotīviem, kuri vēl nav publicēti. :) Planēta rezultātā var publicēt ko grib un Juris arī, jo, cik saprotu, runa šeit nav par faktisko pareizību/nepareizību.
- Nē, es piekrītu, ka vajadzētu vadīties pēc precedenta, bet Turcijas gadījumā tie precedenti ir minimāli. Un ja vēl tie ir faktiski nepareizi... --Feens 21:11, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Es šajā situācijā atsaucos tikai uz precedentu. Ja Planēta nopublicē (20 gadus atpakaļ) ko grib, tad tas ir akmenī iecirsts un mēs to varam enciklopēdijā ar nosaukumu Vikipēdija mainīt tikai atsaucoties uz citu avotu. Pārējais ir pētniecība. Jeb es alojos? Un Planētā ir pietiekoši daudz nosaukumu, lai izpīpētu sistēmu, kura tur ir pielietota. --Kikos 21:14, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Tu gribi teikt, ja es atrastu kādu Taizemes mazpilsētu, un nosauktu kaut kā līki, bet publicētu, tad, kamēr nebūs Vadmotīvu, tas ir "akmenī iecirsts"? Un vēl, paskaties Planētas (vai Pasaules zemes un tautas, neatceros) un LPE Polijas nelielās pilsētas - atšķiras visai būtiski. Ko tad darīt? ;).
- Bet faktiski es aicinātu Tevi, jo Tev ir pieeja tiem vadmotīviem, izlabot, kur redzi, turciskos nosaukumus. Juris gan būs šausmās, bet vispārības labā varbūt viņš varētu piekāpties? Gan jau tie nosaukumi nav galīgi nepareizi. Tas, protams, nenozīmē, ka pēc pusgada nevar notikt Īslandes vai Īvara variants, bet es jau par to esmu izteicies. :) --Feens 21:22, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Līdzīga situācija var rasties, piemēram, ar krievu īpašvārdiem. Šobrīd lietotā sistēma ir stipri tāla no reālās izrunas, bet mēs to lietojam, jo visiem ir apmēram zināmi sistēmas uzstādījumi un latviskais rezultāts zināmā mērā asociējas ar oriģinālu. Kas notiks, ja uzradīsies kāds revolucionārs, un pateiks, veči, te viss ir šķērsām (viņam būs taisnība), maucam, kā es teikšu... --Kikos 21:18, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Es šajā situācijā atsaucos tikai uz precedentu. Ja Planēta nopublicē (20 gadus atpakaļ) ko grib, tad tas ir akmenī iecirsts un mēs to varam enciklopēdijā ar nosaukumu Vikipēdija mainīt tikai atsaucoties uz citu avotu. Pārējais ir pētniecība. Jeb es alojos? Un Planētā ir pietiekoši daudz nosaukumu, lai izpīpētu sistēmu, kura tur ir pielietota. --Kikos 21:14, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Tajā pašā vietā: Tā kā tie ir sveši elementi, to atveidi regulē.. un Citvalodu īpašvārdu atveidi un lietošanu latviešu valodā regulē Valsts valodas likuma 19.panta trešā daļa un 23. panta trešā daļa un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 (02.03.2004.) “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”. Tā kā mēs zinām, ka šādu noteikumu konkrēti par turku valodu nav, tad līdzīgās situācijās pieņemts vadīties pēc precedenta. Un precedents ir "Planēta" un citi līdzīgi izdevumi. --Kikos 21:04, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Es pieturos pie šī principa - Latviešu literārajā valodā problēmas sagādā svešvārdu pareizrakstība. Galvenais princips aizgūtu vārdu rakstībā ir oriģinālvalodas izrunas ievērošana, cenšoties novērst starpniekvalodu ietekmi, tomēr laika gaitā valodas lietotāji ir izveidojuši noteiktas tradīcijas atsevišķu vārdu atveidē, kas ir pretrunā ar šo principu. Diemžēl pagaidām literārajā normā nav izstrādāti konsekventi svešvārdu pareizrakstības nosacījumi, tāpēc valodas praksē parādās svārstības gan aizguvumu izrunā, gan rakstībā. šeit. Nav tādu Vikipēdijas noteikumu, kas liegtu atveidot vienu jēdziena nosaukumu vairākos variantos, tai skaitā oriģinālajā rakstībā (šādi noteikumi ir spēkā arī citos uzziņas materiālos, piem. Svešvārdu vārdnīcā ļoti daudziem jēdzieniem ir vairāki nosaukumi - piem. kalifs/halīfs, angļu Vikipēdijā visi turku vietvārdi, personvārdi u.c. rakstīti turku rakstībā un ir pamatraksta nosaukumi).--Juris Yunuş Tiltiņš 20:41, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Tad, lūdzu, norādiet šo citu noteikumu avotu. Un nevis turku valodas gramatiku, bet latvisku avotu, jo vietvārdu atveidošana ir nozīmīga. Tā ir forma, ar kuru mūsu valodā identificē konkrētu objektu un šiem principiem ir jābūt zināmiem un vienas valodas robežās universāliem. Jeb Jums ir cits viedoklis? --Kikos 20:27, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Nedomāju vis, ka te būtu kāda pašdarbība tās negatīvā nozīmē vai sava personīgā viedokļa paušana. Paša vietvārda atveidošana ir tikai un vienīgi atveidošana un nosaukums pats par sevi neko neizsaka - tas nav nekāds viedoklis! Ja es rakstītu kādā rakstā, ka Āri kalns nav Ararats, tad gan te varētu runāt par subjektīvu viedokli u.tml. Ir līdzīgi gadījumi arī citās valodās - piem. Pērlharboras bombardēšana vs. Pīrlhārbora, filozofija vs. filosofija u.tml. Minētā kalnu grēda Planētā ir nosaukta par Agridāgu, kur pirmais mīkstais ğ (vārdā ağrı) ir pārnests kā g, bet otrs - pagarina pirms tā esošo burtu a (dağ). Vai tad tas ir pareizi? Es tikai sekoju noteikumiem, kas aprakstīti citur - es neizdomāju pats savu valodu vai savus nosaukumus. Ir tādi dialekti, kuros to ğ izrunā, bet oficiālā Turcijas valsts valoda ir balstīta uz Stambulas dialektu, kurā ğ pagarina pirms tā esošo patskani, bet ja aiz tā neseko neviens burts vai seko vēl viens patskanis, tad tas izrunājams kā latviešu j.--Juris Yunuş Tiltiņš 20:20, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Pag pag, krievu valodai ir noteikumi. Es pats nekādu sistēmu netaisos te radīt, bet man ir nepieciešami principi, pēc kuriem atveidot... Kaut vai, paskatoties uz Turcijas administratīvo iedalījumu - tālāk par pilsētu (labākajā gadījumā - rajonu) nosaukumiem Planētas „sistēma” nav tikusi. Pagaidām es pielietoju tos principus, ko jau aprakstīju (lielākās problēmas sagādā burti â, ğ, î, ı, ö, ü, skat. arī: Турецкий язык - Особенности произношения), jo Planētas rakstā par Turciju līdz sistēmai vietvārdos ir ļoti tālu.. Un ja arī ir sistēma, tad tā nebūt nesaskan ar latviešu valodas galveno pamata principu: Galvenais princips aizgūtu vārdu rakstībā ir oriģinālvalodas izrunas ievērošana, cenšoties novērst starpniekvalodu ietekmi. Protams, kā jau teicu - es neradu nekādu sistēmu - tādēļ Stambulas nosaukumu nerakstu kā Istanbula, Marmora jūras - Marmaradeniza utt.--Juris Yunuş Tiltiņš 21:31, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Lūdzu piesakieties tos, kas šos krievu valodas atveides noteikumus ir redzējuši! Viens par māti, otrs par meitu... --Kikos 21:36, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Tos es iekopēju, jo Jums krievu valoda ir saprotamāka. Šeit ir apraksts angļu valodā ar atsauci uz IPA rokasgrāmatu.--Juris Yunuş Tiltiņš 21:47, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Sveiki :) šī diskusija piesaistīja manu uzmanību sakarā ar nesen izveidoto lapu Wikipedia:Stila rokasgrāmata (jūtieties brīvi jebko tur rediģēt it īpaši "Valoda" sadaļā). Ja es drīkstētu izteikties, kāpēc gan nebalstīties uz first come first serve basis (kas pirmais brauc, tas pirmais maļ - kādu nosaukumu izvēlas raksta aizsācējs tāds ir attiecīgā Vikipēdijas raksta de facto nosaukums) un visām neskaitāmajām variācijām veidot redirektus, vienalga cik pamatotas vai nepamatotas tās variācijas ir!? Es diskusijā nemanīju norādes uz vispārīgākām diskusijām (ne tikai tjurku kontekstā), varbūt tādas ir bijušas? Wordsthink 21:54, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Es biju domājis: vai kāds ir "turējis rokās" noteikumus par krievu valodas īpašvārdu atveidi latviešu valodā. Ir? Bet šeit (latviešu vikipēdijā) ir pietiekoši daudz atveidots krievu īpašvārdu un ar dažām kļūdiņām (kur neviens nestrīdas, ka tās ir kļūdas) pieturoties pie vispārpieņemtā principa, kas pārsteidzoši sakrīt ar tiem noteikumiem. Un vikipēdijā rakstītais neatšķiras no citur rakstītā. Tas pats lielos vilcienos sakāms par spāņu, franču, angļu u.c. valodu īpašvārdiem. Kā Planētā, tā arī mums. Bet turku - nē. Kāpēc? --Kikos 21:59, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Žēl ka nepaspēju ;-) Tā gribējās izveidot rakstu Jeņķija! --Kikos 22:02, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Sveiki :) šī diskusija piesaistīja manu uzmanību sakarā ar nesen izveidoto lapu Wikipedia:Stila rokasgrāmata (jūtieties brīvi jebko tur rediģēt it īpaši "Valoda" sadaļā). Ja es drīkstētu izteikties, kāpēc gan nebalstīties uz first come first serve basis (kas pirmais brauc, tas pirmais maļ - kādu nosaukumu izvēlas raksta aizsācējs tāds ir attiecīgā Vikipēdijas raksta de facto nosaukums) un visām neskaitāmajām variācijām veidot redirektus, vienalga cik pamatotas vai nepamatotas tās variācijas ir!? Es diskusijā nemanīju norādes uz vispārīgākām diskusijām (ne tikai tjurku kontekstā), varbūt tādas ir bijušas? Wordsthink 21:54, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Tos es iekopēju, jo Jums krievu valoda ir saprotamāka. Šeit ir apraksts angļu valodā ar atsauci uz IPA rokasgrāmatu.--Juris Yunuş Tiltiņš 21:47, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Lūdzu piesakieties tos, kas šos krievu valodas atveides noteikumus ir redzējuši! Viens par māti, otrs par meitu... --Kikos 21:36, 22 februārī, 2008 (UTC)
haha :D um bet tas ir tas, ko mēs dabūjam kamēr neuzrodas oficiāls dokuments, kas reglamentētu eksonīmus/toponīmus/utml... ASV tāds noteikti būtu kāda vārdnīca, ko mēs atzītu par gana autoritatīvu esam, tas pats ar Stambulu, jo vārdnīcās ir eksonīmi, bet ar lietām, kas nav eksonīmi būtu labi taisīt lielu variāciju kolekciju redirektu veidā un tas būtu ļoti praktiski potenciāliem lietotājiem. Kārtīgs konsensuss latviešu valodā ir izslēgts, atliek tikai domāt par praktiskumu. Kaut kas man saka priekšā, ka to vajadzētu pārcelt uz Kopienas Portālu... Wordsthink 22:23, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Piekrītu Wordsthink, ka šī diskusija pārceļama uz Kopienas portālu. Vikipēdijas raksti latviešu valodā par Turciju nemaz tik ļoti neatšķiras no citur rakstītā. Es domāju, ka labāk tiešām veidot pāradresācijas. Bet, piemēram, bija gadījums, kad aizrādīju Latvijas Ārlietu ministrijai par bij. Turcijas prezidenta vārdu - viņi to bija iesākuši lietot kā Ahmets Nekdets Sezers un šādai variācijai gan nevajadzētu taisīt pāradresāciju, jo tagad jau ir daudz maz skaidrs, ka turku c mēs izrunājam kā dž.--Juris Yunuş Tiltiņš 22:29, 22 februārī, 2008 (UTC)
Coolest thing ever
Coolest thing ever. 68.39.174.238 18:46, 22 februārī, 2008 (UTC)
I join to the declaration - Your work on the Ottoman Coat of Arms is a Masterpiece in Vector Graphics. --Oren neu dag 15:46, 2 martā, 2008 (UTC)
- Varu tikai piebiedroties. --Feens 19:28, 22 februārī, 2008 (UTC)
Iedzīvotaju skaits Stambulas rajonos
- Vajadzētu ievērot Latvijas skaitļu pieraksta standartu: tūkstošus atdala ar tukšumzīmi, decimāldaļas atdala ar komatu.
- Gribēju aprēķināt iedzīvotaju blīvumu pēc platības un iedz. skaita, bet nesakrita. Piem., Īmranijes rajons 897 260 / 153 = 5864,4 , bet rakstā ir 3.959 iedz./km. --Dainis 18:00, 24 februārī, 2008 (UTC)
- Par skaitļu atbilstību patiesībai neesmu īpaši sekojis līdzi, jo tie ir cipari no turku vikipēdijas. Protams, tagad, kad esmu tos datus sarakstījis, vajadzēs tos pārbaudīt. Toties, saskaņā ar gramatiku, skaitļu klases gan atdala nevis ar atstarpi, bet tieši ar punktu! Skatīt šeit: [1].--Juris Yunuş Tiltiņš 18:06, 24 februārī, 2008 (UTC)
- Izgāju cauri visiem rajoniem un pārrēķināju to apdzīvotības rādītāju. Tagad gan jābūt precīzi. Noapaļoju līdz veseliem cilvēkiem.--Juris Yunuş Tiltiņš 18:43, 24 februārī, 2008 (UTC)
- Pirmo reizi sastopu, ka latviešu valodā tūkstošus atdala ar punktu. Mēģināju atrast kādu standartu, bet neizdevās. Šeit varbūt ir mazliet. Manuprāt punkta lietošana tūkstošu atdalīšanā nav pieļaujama, jo tas radīs tikai haosu, jo cilvēki var nodomāt, ka tas ir decimāldaļas atdalītājs (angļu stilā). --Dainis 18:53, 24 februārī, 2008 (UTC)
- Bet es kopš skolas laikiem esmu mācīts, ka lieto punktu... Var arī nelietot neko, bet ne atstarpi, jo tad, piemēram 100 100 būtu jālasa: „simts simts” nevis „simt tūkstoši simts”. Bet arguments par to jaukšanu ar angļu valodu ir vietā, jo bieži vien Vikipēdijā, pārnesot skaitļus no angļu valodas, neizlabo un tad tie punkti varētu jukt. Pagaidām visur esmu paturējis punktu (arī turku valodā tūkstošus atdala ar punktu, bet decimāldaļas ar komatu), bet to jau var arī mainīt, ja nosakām šādu Vikipēdijas gramatikas standartu.--Juris Yunuş Tiltiņš 18:59, 24 februārī, 2008 (UTC)
- Es no skolas toties esmu mācījies, ka var lietot punktu, bet parasti - atstarpi. --Feens 18:36, 3 martā, 2008 (UTC)
- Bet es kopš skolas laikiem esmu mācīts, ka lieto punktu... Var arī nelietot neko, bet ne atstarpi, jo tad, piemēram 100 100 būtu jālasa: „simts simts” nevis „simt tūkstoši simts”. Bet arguments par to jaukšanu ar angļu valodu ir vietā, jo bieži vien Vikipēdijā, pārnesot skaitļus no angļu valodas, neizlabo un tad tie punkti varētu jukt. Pagaidām visur esmu paturējis punktu (arī turku valodā tūkstošus atdala ar punktu, bet decimāldaļas ar komatu), bet to jau var arī mainīt, ja nosakām šādu Vikipēdijas gramatikas standartu.--Juris Yunuş Tiltiņš 18:59, 24 februārī, 2008 (UTC)
- Pirmo reizi sastopu, ka latviešu valodā tūkstošus atdala ar punktu. Mēģināju atrast kādu standartu, bet neizdevās. Šeit varbūt ir mazliet. Manuprāt punkta lietošana tūkstošu atdalīšanā nav pieļaujama, jo tas radīs tikai haosu, jo cilvēki var nodomāt, ka tas ir decimāldaļas atdalītājs (angļu stilā). --Dainis 18:53, 24 februārī, 2008 (UTC)
Rajoni
Kā tur palika? Cik saprotu, Tev nebija iebildumi par rajonu pardēvēšanu par ilčēm, sevišķi, kā atzīmēja Kikos, tāpēc, ka Azerbaidžānā, kas radniecīga valsts, ir rayon (rajons). --Feens 07:15, 25 februārī, 2008 (UTC)
- Jā, es nebiju pret. Nu, es kaut kad šīs nedēļas laikā pieķeršos šim jautājumam. Tikai tad jādomā, ko darīt ar citiem nosaukumiem - piemēram, ilčes padomi vada padomes prezidents (belediye başkanı), bet ilčes augstākā amatpersona ir valdības iecelts gubernators (kaymakam). Tad katra ilče ir iedalīta mahallēs (mahalle) un/vai kējos (köy) un kējs arī ir administratīvā vienība, kuru vada muhtars (muhtar). Ko darīt ar šiem nosaukumiem???
- Par tiem "šefiem" - būtu jāpadomā, bet mahalle un kējs - droši, ka derētu. --Feens 08:40, 25 februārī, 2008 (UTC)
- Muhtars un kaimakams varētu būt normāli Turcijas amatpersonu nosaukumi. No kā sastāv belediye başkanı nosaukums? Arī angļu valodā un citās valodās tos netulko - en:Kaymakam, en:Mukhtar --Feens 08:44, 25 februārī, 2008 (UTC)
- Nu tiešs tulkojums būtu: belediye=pašvaldība başkan=galva + ı=(pārvērš ģenitīvā pirms tā esošo lietvārdu), resp sanāk pašvaldības galva (tā pat kā cumhurbaşkanı = valsts prezidents).--Juris Yunuş Tiltiņš 09:37, 25 februārī, 2008 (UTC)
- Varbūt vienkārši pašvaldības vadītājs? --Feens 18:06, 26 februārī, 2008 (UTC)
- Būtībā jā, bet precīzāk, tas ir vietējās vēlētās padomes ievēlēts priekšsēdētājs, bet valsts izpildvaru administratīvajā vienībā pārstāv valdības iecelts vadītājs (gubernators).--Juris Yunuş Tiltiņš 19:24, 26 februārī, 2008 (UTC)
- Varbūt vienkārši pašvaldības vadītājs? --Feens 18:06, 26 februārī, 2008 (UTC)
- Nu tiešs tulkojums būtu: belediye=pašvaldība başkan=galva + ı=(pārvērš ģenitīvā pirms tā esošo lietvārdu), resp sanāk pašvaldības galva (tā pat kā cumhurbaşkanı = valsts prezidents).--Juris Yunuş Tiltiņš 09:37, 25 februārī, 2008 (UTC)
- Muhtars un kaimakams varētu būt normāli Turcijas amatpersonu nosaukumi. No kā sastāv belediye başkanı nosaukums? Arī angļu valodā un citās valodās tos netulko - en:Kaymakam, en:Mukhtar --Feens 08:44, 25 februārī, 2008 (UTC)
- Par tiem "šefiem" - būtu jāpadomā, bet mahalle un kējs - droši, ka derētu. --Feens 08:40, 25 februārī, 2008 (UTC)
Piedāvāju šādu shēmu (sk. zīmējumu labā pusē).--Juris Yunuş Tiltiņš 20:47, 26 februārī, 2008 (UTC)
- Manuprāt, labi. Varbūt citiem ir ko teikt? --Feens 20:51, 26 februārī, 2008 (UTC)
Veids | Civildienesta amatpersona (valdības ierēdnis) (Mülki Yöneticisi) |
Pašvaldības amatpersona (Yerel Yöneticisi) |
Ils (İl) |
Vali (Vali) |
|
---|---|---|
Ilče (İlçe) |
Kajmakams (Kaymakam) |
|
Kējs (Köy) |
Muhtars (Muhtar) |
Veids | Civildienesta amatpersona (valdības ierēdnis) (Mülki Yöneticisi) |
Pašvaldības amatpersona (Yerel Yöneticisi) |
Pilsēta (Şehir) |
Lielpilsētas pašvaldības vadītājs (Büyükşehir Belediye Başkanı) | |
---|---|---|
Ciems (Belde) |
Pašvaldības vadītājs (Belediye başkanı) | |
Semt/ Mahalle |
Muhtars (Muhtar) |
Teşekkürler(Thanks)
Hi, i'm a Turkish vikipedian Sabri76. Thanks for Avdžilara | Bādžilara | Bahčelievlera | Bakirkēja | Bajrampašā | Bešiktaša | Bejkoza | Bejolu | Bījīkčekmedže | Čataldža | Eminēnī | Esenlera | Ejīpa | Fatiha | Gāziosmanpašā | Gīngērena | Kadikēja | Kāithane | Kartala | Kīčīkčekmedže | Maltepe | Pendika | Sarijera | Silivri | Sultanbejli | Šile | Šišli | Tuzla | Īmranije | Īskīdara | Zejtinburnu pages.
- Wonderful...
- Great..........Sabri76 tr wiki/Sabri76 en wiki 14:50, 27 februārī, 2008 (UTC)
- İltifatın için teşekkür ederim!!!!--Juris Yunuş Tiltiņš 15:28, 27 februārī, 2008 (UTC)
- Great..........Sabri76 tr wiki/Sabri76 en wiki 14:50, 27 februārī, 2008 (UTC)
- Wonderful...
- Hakediyorsun dostum, Letonya Wikipedia'sında az da olsa Türkçe bilen birini gördüğüme çok mutlu oldum... helal olsun Sabri76 tr wiki 27 februārī, 2008 (UTC)
Hi!
i've created this template for u, to be able to surf more freely from this userpage into your wikicommons userpage. i hope u like it. --Oren neu dag 16:08, 2 martā, 2008 (UTC)
- Thank you! I will put it on my profile page. --Juris Y. T. 16:53, 2 martā, 2008 (UTC)
- Oh, I see you've already done that. Thank you!--Juris Y. T. 16:55, 2 martā, 2008 (UTC)
Jautājums angļu Vikipēdijā
Lūdzu paskaties en:Talk:Latvian_language#Help - tur ir jautājums par to vai šo te bildi varētu izmantot angļu Vikipēdijā un par to kāds ir apraksta tulkojums ~~Xil...sist! 13:06, 6 martā, 2008 (UTC)
Par urla
Izaboju uz "slengs". Neapvainojies, labojums nav personīgs, bet korekts. Paskaidrojums diskusiju lapā. :) deathruler 16:07, 15 martā, 2008 (UTC)
Par Salonikiem
Par grieķu un turku padzīšanu / nepadzīšanu. Iespējams, enciklopēdijā pieņemāk ir rakstīt oficiālu formulējumu, tomēr, cik esmu lasījis par procesu, tad jāatzīst, ka tā iedzīvotāju "apmaiņa" gan no vienas, gan otras puses bieži notika diezgan krasās formās, tāpēc, manuprāt, rakstā par Salonikiem droši varēja palikt teikums par grieķu padzīšanu (un turku no Grieķijas padzīšanu, savukārt rakstos par grieķu pilsētām). --Feens 17:34, 24 martā, 2008 (UTC)
- Citāts no angļiem - It involved some two million people, most forcibly made refugees and de jure denaturalized from homelands. Ne par velti grieķi to sauc (to, protams, var uztvert kā propagandu) - Asia Minor Catastrophe (Greek: Μικρασιατική καταστροφή). --Feens 17:39, 24 martā, 2008 (UTC)
- Nu bet tas taču bija saskaņā ar Lozannas miera līgumu. Protams, vairums turku un grieķu nekur negribēja pārcelties paši, bet tika pārcelti ar varas iestāžu palīdzību... To par pārcelšanu jāsauc arī tādēļ, ka Lozannas līgumu parakstīja ne tikai Turcija un Grieķija, bet arī citi 1. pas. kara sabiedrotie.--Juris Y. T. 18:16, 24 martā, 2008 (UTC)
- Pieliku tekstā līgumu un to, ka grieķi bija izsūtītie.--Juris Y. T. 18:50, 24 martā, 2008 (UTC)
- Nu bet tas taču bija saskaņā ar Lozannas miera līgumu. Protams, vairums turku un grieķu nekur negribēja pārcelties paši, bet tika pārcelti ar varas iestāžu palīdzību... To par pārcelšanu jāsauc arī tādēļ, ka Lozannas līgumu parakstīja ne tikai Turcija un Grieķija, bet arī citi 1. pas. kara sabiedrotie.--Juris Y. T. 18:16, 24 martā, 2008 (UTC)
- Austrumu Anatolijas reģions sayfası için teşekkür ederim Igdiras için çok iyi oldu, gelecekte Igdiras rajons sayfalarını da yazacağım... sen de her zaman yaptığın gibi LATVIA dil kurallarına göre düzeltirsin :)) (I hope, you will understand this message)... hoşça kal.
Sabri76 12:08, 3 Aprīlis, 2008
Žemaišu valoda
Brother Latvian, I would like to ask you. Mabye you could expand this section [2] in English wiki, concerning Baltic languages? Latvian section is needed. Pleckaitis 06:38, 21 aprīlī, 2008 (UTC) (From Samogitian wiki)
hi..
I created this articles...--78.183.216.106 16:07, 8 jūnijā, 2008 (UTC)
Rakstu pārvietošana
Rakstus var pārvietot arī nospiežot pogu augšā, starp "hronoloģija" un "uzraudzīt". --SpeedKing (runāt) 20:19, 20 jūnijā, 2008 (UTC)
Paldies :) --Juris Y. T. 20:20, 20 jūnijā, 2008 (UTC)
- Bet man, pirms pārvietot vēl tam rakstam jāizdara parasti mazas izmaiņas.--Juris Y. T. 20:21, 20 jūnijā, 2008 (UTC)
- Pārvietojot rakstus vienkārši aizkopējot tekstu uz jauno rakstu, nesaglabājas hronoloģija un tas var nākotnē radīt problēmas ar GFDL licenci. -Yyy 03:50, 21 jūnijā, 2008 (UTC)
Altajiešu valoda
Jautājums / ierosinājums, kas nedaudz skar šo tēmu. Vai Tu stipri iebilstu, ja "Altajiešu valodu saimi" mēs vikipēdijā pārdēvētu par "Altajisko valodu saimi"? Kur ir āķis? Ir tāda "makrovaloda" - Altajiešu valoda (angl.) ar ISO 639-2 kodu tut. Valodu saimes nosaukums līdz šim latviešu valodā nav normēts (relatīvi nesen izdalīta/apvienota). Altajiešu valoda pēc mūsdienu definīcijas arī ir "saime", kas apvieno 2 valodas ar kodiem, kas savukārt dalās 6 pagaidām bez kodiem. Lai izvairītos no putras, kas neizbēgami veidosies, ierosinu uzreiz sadalīt šos terminus. -- Kikos Vārdi / Darbi 19:10, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man principā nav iebildumu. Taisi tik augšā un, ja kādam būs iebildumi, lai raksta diskusijā savu komentāru.--Juris Y. T. 19:43, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Laikam vajadzēs kaut kādu lapu, kur par tām Altaja lietām būtu viss paskaidrots - kas ir altajiešu valoda, kas ir saime un kas ir altajiskā valodu saime...--Juris Y. T. 19:45, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
"Portal" uz "Portāls"
Es nezinu, kam šie paredzēti (Portal:Box-header/1 , Portal:Box-header/10, Portal:Box-header/2, Portal:Box-header/3), bet manuprāt tie jāpārvieto uz [[Portāls:... . Ja kļūdos, tad atvaino par iejaukšanos :) --Treisijs 07:47, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tos varēs droši izdzēst, jo kopējot dažiem neizdevās uzreiz nomainīt Portal: uz Portāls:. Tie nav vajadzīgi.--Juris Y. T. 07:49, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man šķiet, ka vēl kaut kas nav labi - tagad Portālu namespacē ir tāds "Box header". Man šķiet, ka tam būtu jābūt veidņu apgabalā. --Papuass 08:51, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Angļu vikipēdijā tas ir zem Portal:, nevis Template:. --Juris Y. T. 08:53, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Angļu Vikipēdijā katram portālam ir apakšlapa ar krāsām šim portālam, teiksim en:Portal:Latvia/box-header, šie varbūt ir domāti kā paraugi un tāpēc ir zem Portal: ~~Xil * 09:41, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Varbūt. Tomēr bez veidnes Portal:Box-header un Portal:Box-footer atsevišķo portālu veidnes nedarbotos.--Juris Y. T. 09:43, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Joprojām šīs lapas karājās gaisā. Vienā no tām nokļuvu ar Nejauša lapa palīdzību. Kādam adminam, kas zina, ko dara, vajag tās izdzēst vai pārvietot. --Papuass 15:06, 14 augustā, 2008 (UTC)
- Varbūt. Tomēr bez veidnes Portal:Box-header un Portal:Box-footer atsevišķo portālu veidnes nedarbotos.--Juris Y. T. 09:43, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Angļu Vikipēdijā katram portālam ir apakšlapa ar krāsām šim portālam, teiksim en:Portal:Latvia/box-header, šie varbūt ir domāti kā paraugi un tāpēc ir zem Portal: ~~Xil * 09:41, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Angļu vikipēdijā tas ir zem Portal:, nevis Template:. --Juris Y. T. 08:53, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
"Arma" of the Ottoman Empire
I've found a black and white detailed image of the Turkish "arma" from 1898, if you want to improove or just compare your SVG version with it. --79.116.202.1 17:46, 30 jūlijā, 2008 (UTC)
Selam
Selam Juristiltins. Letonca Vikipedi'de Osmaņu impērijas ģerbonis sayfasını geliştirmişsiniz. Türkçe de biliyorsunuz. Türkçe Vikipedi'de bu sayfa w:tr:Osmanlı Devleti nişanı. Fazla gelişmiş değil. Osmaņu impērijas ģerbonis maddesini Letonca'dan Türkçeye çevirip Osmanlı Devleti nişanı maddesine ekleyebilirmisiniz? Bana Türkçe Vikipedi'deki w:tr:Kullanıcı:Lord Leatherface hesabından ulaşabilirsiniz. Birde galiba resim düzenleme hakkında bilgileriniz var. Attēls:1925arma.gif arması Türkiye'nin ilk arması. Düzenleyebilir ve svg formatına getirebilirmisiniz? Saygılar.--88.241.185.122 12:32, 3 augustā, 2008 (UTC)
Varbūt noder ielikt portāla ziņās, galu galā mums raksts ar Hikmetu ir.
--Feens 00:49, 7 janvārī, 2009 (UTC)
- Protams! Ielikšu. Viņš bija arī izlases biogrāfija pirms A. N. Sezera.--Juristiltins runāt devums 12:00, 7 janvārī, 2009 (UTC)
Pasākums
Vēl aizvien neesmu saņēmis ziņu par piedalīšanos jubilejas wikipasākumā š. g. 13. martā (piektdienas pēcpusdienā). Apstiprinošo atbildi jāsūta uz edgars(at)stohotel.lv.
--Feens 09:09, 10 martā, 2009 (UTC)
Z Kipra
Vienā nedēļā esi izveidojis 2 kat Kategorija:Ziemeļu Kipras Turku Republika un Kategorija:Ziemeļkipra. Jāatstāj būtu tikai īsais variants, jeb arī katrai no tām bija sava jēga (ģeogrāfiska un valstiska)? --Varg 20:09, 29 oktobrī, 2009 (UTC)
- Jāatstāj tikai Ziemeļkipra. Divas kategorijas laikam radušās pārdēvēšanas rezultātā.--Juristiltins runāt devums 20:19, 29 oktobrī, 2009 (UTC)
Turpinot sarunu no "Latvijas tautām". No tautām noņēmu "Pasaules". Informēju en:Category:People by ethnicity pagaidām neizveidoju. Pēc ilgām pārdomām. Var uztaisīt, bet ko tur likt? Pat par nosaukumu var sanākt strīdi - tautas\tautības. Pagaidām netīk tajā iedziļināties. --Varg 20:47, 29 oktobrī, 2009 (UTC)
- Laikam pagaidām jāatstāj kā ir. Tāpēc izrakstīju tos paraugus no vārdnīcām — tauta/tautība/nacionalitāte... viss vienā putrā... Labi, ka pagaidām nejaucam terminus valsts/tauta :) --Juristiltins runāt devums 21:10, 29 oktobrī, 2009 (UTC)
Vilajet
Ben bir Türkum baktımda Commonstan Osmanlı Vilayetleri resimleri guzel.Bi de topluca yapabilirseniz, çok daha guzel olur.Bu arada bana Letoncadan değil Turkce sayfama mesaj atabilirsiniz--Yusuf Avcı 10:41, 1 novembrī, 2009 (UTC)
- İyi fikir! Teşekkürler! Bu arada Osmanlı haritaları üzerinde çalışmak için iyi olurdu.--Juristiltins runāt devums 21:32, 1 novembrī, 2009 (UTC)
Check request for Şalom.
Could you check the article Şalom. There is already an article about Şalom, a Jewish weekly newspaper in Turkey, in Tagalog, but could you check it, and if necessary translate it from the other Wikipedia language sites, if you have the time and patience to do so. The reason is that the newspaper Şalom is written (alas one page only) in a highly endangered language called Ladino or Judeo-Spanish, the Spanish of the 15th century. Perhaps this might gain your interest and sympathy.
Thank you.
Teşekkürler
Türkiye ve Osmanlı hakkındaki çalışma ve gayretinizi hayranlıkla izliyorum. Başarılarınızın devamı dileğiyle... Tekrar teşekkürler efendim. --Goktr001 16:47, 20 decembrī, 2009 (UTC)
Islāms
Sveiks, kad atkal iegriezīsies Vikipēdijā tu varētu paskatīties rakstus par islāmu. Daži musulmaņi nebija mierā ar to kvalitāti, bet nav īsti skaidrs vai viņi ir spējīgi jautājumu aprakstīt neitrālā garā ~~Xil (saruna) 16:15, 31 jūlijā, 2010 (UTC)
Fundraising needs translations!
Greetings Juristiltins, I am looking for people who are able to translate English into Latvian for our 2010 fundraiser. We need some important items translated and could use your skills. You can see the requests at the Meta translation page. I don't think there has been any contributions on meta from the Latvian community yet, and this year we want to represent as many language communities as possible. The fundraiser starts a week from today (Monday November 15th) but we will be going up to 100% this Friday for testing throughout the weekend. Translations of the letter from Jimmy Wales and and the "core messages" are especially important and sadly we do not yet have Latvian translations of the new letter or the new text strings. Please let me know if you have any questions!
Your work is much appreciated...Schapman 20:30, 8 novembrī, 2010 (UTC)
File:Osmanu-vilajeti-arhipelags.svg
Hi, Juristiltins, regarding the map Osmanu vilayeti arhipelags; since Bulgaria was excluded, the map shows the political situation of early 1900s (after 1878). However in early 1900s Egypt was no longer a part of the Ottoman Empire. So the map must be reviewed. Cheers.Nedim Ardoğa 10:08, 7 februārī, 2011 (UTC)
yanlış isim
merhabalar,
Sizin kaydetmiş olduğunuz bu [3] tuğranın ismi yanlış. Bu tuğra V. Mehmed Reşadın tuğrası [4] Ayrıca O tuğra burada yanlış kullanılmış. [5] Başka kullanıcıların da yanlış bilgi edinmemesi için bu hatayı düzeltmenizi rica ediyorum. --Tarih 18:14, 20 februārī, 2011 (UTC)
osmanli vilayetlerin haritalari
hello how are you? i hope fine. i wanted to say you something regarding your maps of the ottaman empire. there were some little mistakes in your map which we have corrected. below you can see the german version of your map:
-
your old map
-
the german version
so my request is wether you can change the false borders in your map and in all the other maps of the ottaman vilayets. so please contact me on my german userpage de:Benutzer_Diskussion:KureCewlik81. have a nice time --KureCewlik81 22:09, 24 februārī, 2011 (UTC)