Diskusija:Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress

Vēlos norādīt uz pāris nepilnībām:
1) Cik nācies lasīt tā laika PK dokumentus, visur nosaukumā vārds "kongress" ir ar mazo burtu. Ja ir lietots lielais sākuma burts, derētu par to norādīt. 2) Historiogrāfijā PK praktiski nav pētīts - notikumi neseni, tb tas pagaidām politologu lauciņš. Taču cik esmu lasījis, par "valsts varas struktūru" runas nav, jo PK nebija nekādu valsts varas struktūras pazīmju. Tā bija sabiedriska kustība, kas strukturizējās par masu sabiedriski politisku organizāciju ar konkrētu politiku un konkrētiem mērķiem.
3) Ja ir nepārvarama vēlme lietot tādus izteicienus kā "pēc asām diskusijām", tad vajag atsauci (vēlams, saiti) uz attiecīgās LTF sēdes stenogrammu. Kamēr tādas nav, jebkurš var apgalvot pretējo, tb ka diskusijas bijušas ļoti tolerantas un "maigas", ko iepriekš minētā izteikuma autors nespēs apgāzt.
4) PK nevarēja atjaunot Aizsargu organizāciju. Organizāciju var atjaunot tikai un vienīgi tās biedri. Nepietiek, ka sanāk bariņš entuziasma spārnotu ļaužu, līdzi atnāk kāds večukiņš, kurš šādā organizācijā pirms pusgadsimta par kučieri bijis, un "atjaunot". Emocionāli tas ir saprotami, jo pats PK pamatmērķis bija atjaunot visu kā bijis līdz 1940. gadam, taču juridiski šāda atjaunošana diemžēl ir pašizdomāta (gluži kā ja pāris puiši no vēstures cienītāju kluba sanāktu kopā, paņemtu no arhīva izkopētus Livonijas ordeņa statūtus un pasludinātu Ordeņa atjaunošanu - diemžēl neviens neuzskatītu, ka šis "atjaunotais ordenis" ir tas pats, kas tika likvidēts XVI gs.). Tā kā ieteiktu tomēr mest emociju pie malas un secināt, ka PK izveidoja Aizsargu organizāciju pēc tiem pašiem principiem, kādi bija organizācijai ar šādu nosaukumu starpkaru periodā.
5) "Latvijas Komitejā reģistrējās politiskās partijas" - vajadzētu arī pieminēt, kuras partijas reģistrējās LK (attiecīgi demonstrējot, ka uzskata to par augstāko likumdevēju institūciju).
6) Pirms dzēst abreviatūru "LR" laikraksta nosaukumā, ieteiktu paļauties nevis uz atmiņu un sarunvalodā lietoto apzīmējumu, bet pārbaudīt, ar kādu nosaukumu laikraksts bijis reģistrēts. Vismaz atsaucēs, kur kāds autors atsaucas uz publikācijām šajā laikrakstā (piem., Jundzis savā materiālā izglītības iestādēm), laikraksta nosaukums ir minēts kā "LR Pilsonis".
7) "1991. gada 13. janvāra plenārsēdē AP apstiprināja Pilsoņu Kongresa 4. sesijā 1990. gada 15. decembrī apstiprināto kopīgo paziņojumu par sadarbības principiem." - LK 15. decembrī nekādu kopīgu paziņojumu nevarēja apstiprināt, jo kā redzam no AP 13. janvāra sēdes stenogrammas, par šādu piedāvājumu "iespējamās ekstremālās situācijas gadījumā saskaņot darbību un savu rīcību" AP deputāti uzzināja tikai 13. janvāra pēcpusdienā. Tā kā te var runāt tikai par LK 15. decembrī izstrādātu priekšlikumu, kas tika 13. janvārī iesniegts AP, kas to akceptēja. It kā nieki, taču bez šādas precizēšanas neinformētam interesentam var rasties aplams priekšstats par LK un AP sadarbību. --anonīms 08:44, 8 janvārī, 2009 (UTC)

Atbildes uz jautājumiem:

1.Latvijas politikā jau iepriekš bija precedenti valsts nosaukumu un valsts institūciju nosaukumu rakstībā ar lielajiem burtiem - Padomju Sociālistisko Republiku Savienība un Augstākā Padome. Vēlreiz pārlūkojot Pilsoņu Kongresa pieņemtos dokumentus un to publikācijas "Pilsonī" konstatēju, ka vārds "Kongress" rakstīts ar lielo burtu jau sākot ar 1. sesijā pieņemtajiem dokumentiem un beidzot ar pēdējiem pieņemtajiem dokumentiem. Atradu arī dažus izņēmumus, (7.sesija) kas radušies, domājams, tehnisko darbinieku kļūdas dēļ, nevis tādēļ, ka būtu mainījusies Pilsoņu Kongresa vadības attieksme pret nosaukumu.

2.Nav šaubu, ka Pilsoņu Kongress ir valsts tiesiska pārstāvība. Valsts varas struktūru radīšana bija Pilsoņu Kongresa mērķis, uz kuru tas pamazām virzījās. Pie šādām struktūrām vai to aizmetņiem varētu pieskaitīt apriņķu pilsoņu komitejas, vietējās pilsoņu komitejas, Latvijas Komitejas komisijas, kas tika veidotas pēc Latvijas Republikas ministriju parauga (Iekšlietu komisija, Ārlietu komisija, Tautsaimniecības komisija u.c.).Savukārt Iekšlietu komisijai visā Latvijā bija pasu nodaļas. Arī Aizsargu organizācija pieskaitāma pie valsts varas struktūrām, jo vienlaikus ir gan valsts varas struktūra, gan arī sabiedriska organizācija (par to nākošajos punktos).

Par šo apgalvojumu:" Tā bija sabiedriska kustība, kas strukturizējās par masu sabiedriski politisku organizāciju ar konkrētu politiku un konkrētiem mērķiem".Visā Pilsoņu Kongresa pastāvēšanas laikā tā oponenti centās mazināt Kongresa statusu līdz sabiedriskas organizācijas statusam. Jautājums par Pilsoņu Kongresa statusu pirmkārt ir politisks un tikai pēc tam historiogrāfisks.

Ja salīdzinam Latvijas Pagaidu Nacionālo padomi un Latvijas Tautas padomi ar Pilsoņu Kongresu, tad jākonstatē, ka abas bija zemāka līmeņa pārstāvības, salīdzinot ar Kongresu. LPNP un LTP veidoja tā laika politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas, bet Pilsoņu Kongresu ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi. Protams, ka LPNP un LTP lomu, mērķi un statusu tolaik, iespējams, varēja apstrīdēt kāds vācu barons, bermontietis vai boļševiks, bet LPNP un LTP lomu, mērķi un statusu mūsdienās diez vai kāds nopietni ņemams vēsturnieks apstrīd.

3.To, ka diskusijas tiešām bijušas asas, apliecina atsaucēs minētais LTF Domes sēdes protokols Nr.10. LTF domnieks Valdis Šteins atceras, ka Dainis Īvāns pat solījis atstāt savu LTF priekšsēdētāja amatu (protokolā nav ierakstīts), ja Dome pieņems lēmumu atbalstīt pilsoņu komiteju veidošanu. Šo solījumu Dainis Īvāns neizpildīja....

4."Marta mēneša pirmās dienās sākās mūsu zemes atbrīvošana no lieliniekiem un līdz ar to radās nepieciešamība atbrīvotos novados nodibināt drošību. Pirmais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, vadīdamies no uzskata, ka pašiem pilsoņiem ir jābūt piepalīdzīgiem administratīvām iestādēm uzturēt mieru un kārtību, dibināja Aizsargu organizāciju, 1919. gada 20. martā, kopā ar toreizējo Iekšlietu ministru Dr. Valteru, parakstīdams pirmos noteikumus. Uz šo noteikumu pamata pagastos bija uzdots noorganizēt klaušu kārtā aizsargus. ... 1921. gada 18. augustā Iekšlietu ministrija izdeva noteikumus par aizsargu organizācijas pārkārtošanu uz brīvprātīgas iestāšanās pamatiem. ... 1936. gada 17. jūnijā tiek izsludināts likums par Aizsargu organizāciju, nosakot to par valsts miera, drošības un kārtības uzturētāju". Kā redzams Aizsargu organizācija vienlaikus ir gan valsts struktūra, gan arī sabiedriska organizācija. Ja valsts šo organizāciju izveidoja, uzticēja valstiskas funkcijas un ar savu likumdošanu regulēja tās darbību, tad valsts tiesiska pārstāvība ir tiesīga to atjaunot un atjaunošanas procesā nav nepieciešama veco biedru obligāta līdzdalība.

(turpinājums sekos)

--81.198.224.225 04:18, 12 janvārī, 2009 (UTC)

1. Organizācijas nosaukumam jābūt kā dokumentos, nevis kā šķiet vai pēc citu organizāciju nosaukumu parauga. Ja bija ar lielo burtu, tād ar lielo.

2. Ir šaubas. Tās ir tikai un vienīgi šīs organizācijas pretenzijas bez reāla seguma. Tikpat labi Valmieras "Šanas biedrība" var pozicionēt sevi kā "valsts tiesisku pārstāvniecību". Jau pats vārds "tiesisks" norāda, ka statusam jābūt likumdošanā pamatotam. Pagaidām neesmu redzējis, ka kādi citi, izņemot pašu PK, šādu statusu atzītu. Savukārt sabiedrības neatzīts apgalvojums ir tikai un vienīgi apgalvojums, nekas vairāk. Līdz ar to salīdzinājums ar LTP tikai daļēji korekts - kaut juridiski LTP (tāpat kā PK) nebija visas tautas pārstāvniecība, to atzina Sabiedrotie, t.i. tās rokās nonāca reālā vara. Savukārt PK bija tikpat lielā mērā "valsts tiesiskā pārstāvniecība" kā LTF vai LNNK - būtu ieguvusi varu, tiktu par tādu atzīta, taču tā kā izjuka vēl īsti pat neko nepadarot, tad uzskatāma tikai par vienu no tā laika masu sabiedriskajām organizācijām. Neviens vēsturnieks to ne par ko vairāk neuzskata - neesmu sastapis zinātniskajā literatūrā, ka kāds autors uzskatītu PK par ko vairāk, kā tikai īslaicīgu masu kustību. T.i. visi šie apgalvojumi balstās nevis uz PK reālo lomu un statusu sabiedrībā, bet tikai un vienīgi uz pašu PK aktīvistu apgalvojumiem - hrestomātisks neobjektivitātes paraugs.

3. Šiem apgalvojumiem vajag atsauci, tb saiti uz sēdes protokolu, vai drukātu informācijas avotu, kurā šis protokols ar diskusijām publicēts. Kamēr tā tas nav - jebkurš var apšaubīt tā patiesumu.

4. Atliek secināt, ka tā kā vienīgā reālā valsts vara tai laikā bija AP, un tā nekādu aizsargu organizāciju nedibināja, jāsecina, ka šai organizācijai ar valsts varu nav bijis nekāda sakara, tb tā bijusi kārtējā biedrība ar pašpasludinātām pretenzijām uz valstisku statusu. --anonīms 09:13, 13 janvārī, 2009 (UTC)

Vai ir kāds pamats LR Pilsoņu Kongresu ievietot sadaļā "Latvijas politiskās partijas"? PK nekad nav bijis politiskas partijas statuss. Grūti pateikt, kādā sadaļā to var ievietot, bet ne jau pie partijām. Jānis Iesalnieks 14:32, 19 martā, 2009 (UTC)

Tad labāk izdomājiet kur ielikt pareizāk un tad purpiniet ka kaut kas ir nepareizi - nevis "Viss slikti, bet kā vajag - nezinu" --Krishjaanis 15:04, 19 martā, 2009 (UTC)

Ņemu vērā aizrādījumu un piedāvāju šo rakstu likt kategorijā Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā. Kādas ir citu domas? -- Jānis Iesalnieks 13:44, 29 martā, 2009 (UTC)

Īsti neatbilst, bet noteikti labāk kā pie partijām --Gaujmalnieks 14:02, 29 martā, 2009 (UTC)

Pilsoņu Kongress bija un ir Tautas Parlaments, skatīt dibināšanas dokumentus. Pilsoņu Kongresa mērķis bija un ir, jo līdz šim nav izpildīts, atjaunot 1918.g. dibināto Latvijas Republika —Šo komentāru pievienoja 86.57.223.235 (diskusija • devums).

Lielie burti

Nevajadzētu būt Pilsoņu kongresam? --FRK ^{(diskusija/devums)} 14:44, 24 septembrī, 2012 (UTC)

Pēdējā izmaiņa

@Vikvaktors: sakarā ar pēdējo izmaiņu — bija ...kas vājināja Pilsoņu Kongresa vienotību un ietekmi sabiedrībā, tagad ir tas nostiprināja Pilsoņu Kongresa vienotību. Atsauce palika tā pati. Nav korekti. Diemžēl periodika.lv vecās "Atmodas" nav ieskenētas un uzreiz apskatīties, kā tad tur īsti rakstīts, nevar. --ScAvenger (diskusija) 2021. gada 20. marts, plkst. 10.24 (EET)