Diskusija:Doneckas tautas republika

Tā kā tā nav valsts, tad nav pamata lietot valsts nosaukumu nomenklatūru. Līdzīgi kā "Islāma valsts", arī "Doņeckas tautas republika". --Apekribo (diskusija) 2022. gada 22. februāris, plkst. 14.24 (EET)

Neviens nav iebildis, mainu. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 25. februāris, plkst. 22.31 (EET)

Edgars2007, kāpēc noņemt pēdiņas? Latviešu valodā ir sava pareizrakstība, netiešie nosaukumi jālieto pēdiņās vai kursīvā: "Rīgas siltums", "Latvijas valsts meži" utt. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 11.54 (EET)

ja viss nosaukums ir pēdiņās, tad tās neliekam raksta nosaukumā. skatīt, piemēram, to pašu LVM :) pašā rakstā, protams, pēdiņas paliek. Edgars2007 (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 11.57 (EET)

Piemēram, "Latvenergo" Vikipēdijas šķirklī ir kursīvā. Tas vairāk atbilst pareizrakstības normām (sk. LVPPV). Pie reizes: vai Vikipēdijā ir kaut kur apspriests vai pieņemts, kādas pēdiņas lietot, kādas domuzīmes, ko likt kursīvā? Šķirkļos vērojama visai liela dažādība. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 11.58 (EET)

Šobrīd ar nosaukumu rakstību Vikipēdijā ir juceklis: Shell taisni, Cicle K Latvia slīpi, Lukoil slīpi, Rimi Baltic slīpi, Rīgas satiksme taisni, Mercedes-Benz taisni, Mercedes-Benz Group slīpi utt. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 12.05 (EET)

labāka arēna būtu WP:Kopienas portāls. pēdiņas vs kursīvs - noteikti nav vērojama 100% konsekvence, bet es parasti pēdiņas lietoju nosaukumiem latviski, kursīvu - nosaukumiem svešvalodā (nb sporta klubu cilvēkiem - davai ne šoreiz :) ). svītras - lietojam "m" domuzīmes, nelietojam "n" domuzīmes. pēdiņas - tas ir sāpīgs topiks :) bet pamatnoteikums - viena raksta ietvaros cenšamies lietot vienāda stila. teorētiski pastāv rūle par to, ka pēdiņu lietojumu "nosaka" raksta sākotnējais autors (t.i., kurš pirmais pieliek pēdiņas). Edgars2007 (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 12.14 (EET)

Kopienu portālu nemāku lietot. Kā tur uzsākt tēmu? Netiešos nosaukumus vajag norādīt ar pēdiņām vai kursīvu: sal. Rīgas satiksme — parādība Rīgā; "Rīgas satiksme" – pašvaldības iestāde. Par pēdiņām: pirms 2. pasaules kara lielākoties lietoja t. s. vācu pēdiņas („X“ un »X«); padomju laikā «X»; 90. gados "Tilde" ieviesa „X”; vispopulārākās šobrīd ir amerikāniskās “X”. Vēl variants ir taisnās "X", kam neatšķiras atverošās un aizverošās, bet tā nebūtu liela problēma. Pret garo domuzīmi (—) nav nekādu iebildumu. :) --Apekribo (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 12.43 (EET)

Kopienu portālu nemāku lietot. Kā tur uzsākt tēmu? - augšā navigācijā ir "Jauna sadaļa" vai arī tajā "Esi sveicināts" kastē spiežam uz "Uzsākt jaunu diskusiju". Netiešos nosaukumus vajag norādīt ar pēdiņām vai kursīvu - kur tu redzi, ka es kaut ko pretēju apgalvoju vai pretojos tam? :) pēdiņas - jā, mēs visi it kā to zinām, bet pagātnē ir ļoti daudz šķēpu lauzts par to, kuras būtu pareizākās pēdiņas. Edgars2007 (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 13.41 (EET)

kur tu redzi, ka es kaut ko pretēju apgalvoju vai pretojos tam? – tas attiecas arī uz šķirkļu virsrakstiem. Piem., LPE pēdiņas šķirkļu nosaukumos lietoja: «Māksla» — ilustrēts žurnāls .. Arī "Nacionālajā enciklopēdijā": “Latvijas Mūziķis”, Latvijas Mūziķu biedrības žurnāls. Pareizo pēdiņu nav, ir kādas jāizvēlas un jāievieš. Vācu un "Tildes" pēdiņām problēma ir atverošā vienpēdiņa, kas lejā ļoti līdzinās komatam, tāpēc balsoju par “X” vai "X". --Apekribo (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 13.54 (EET)

Jā, kā mainās valodu vēji, tā arī latviešu valoda lokās līdzi. Vispirms lietojām vācu pēdiņas, tad krievu pēdiņas, bet tagad gribam amerikāniskās. Neapšaubāmi, no tehnisko ierobežojumu skatpunkta "" pēdiņas ir visērtākās, bet, ja vadītos tikai un vienīgi pēc tehniskajām iespējām, nemocītos arī ar garajām domuzīmēm, ko tikpat kā neviens cits vairs nelieto. Turaids (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 14.24 (EET)

Vācu, krievu, amerikāņu… Beigu beigās, arī burti mums ir latīņu. Jautājums, kā ērtāk un labāk. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 14.31 (EET)

Kā jau teicu, ja mums prioritāra būtu ērtība, nemocītos arī ar garajām domuzīmēm, ko ar standarta tastatūru nemaz nevar ievadīt. —Turaids (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 20.17 (EET)

Redz, domuzīmei, vienotājzīmei un defisei tomēr ir saturiska atšķirība, dažādas funkcijas. Pēdiņas jebkurā paskatā pilda vienas un tās pašas funkcijas. Taisno pēdiņu trūkums ir tas, ka neatšķiras atverošās un aizverošās (tas parasti nerada grūtības), kā arī tās nav visai glītas, rakstāmmašīnas stilā. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 20.33 (EET)

Pret defisi man nekādu iebildumu nav, bet par domuzīmes un vienādotājzīmes lietojumu, cik noprotu, pat pašu valodnieku vidū domas stipri dalās, un par to, ka kāds „Tildes” atverošās vienpēdiņas tiešām jauktu ar komatiem, arī pirmā dzirdēšanu. —Turaids (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 21.23 (EET)

@Apekribo: Skatīt rakstu pēdiņas, kā arī ir bijušas divas balsošanas — Par pēdiņām un Atkārtoti par pēdiņām. --Treisijs (diskusija) 2022. gada 26. februāris, plkst. 21.01 (EET)

tas attiecas arī uz šķirkļu virsrakstiem - jā, iespējams, tas būtu jāmaina, ja jau mēs slīprakstus izmantojam arī virsrakstā. --Edgars2007 (diskusija) 2022. gada 27. februāris, plkst. 09.14 (EET)

@ Treisijs: Aha, paldies, izlasīju. Acīmredzot paliek minimālais, ka vienā rakstā lieto vienu pēdiņu veidu. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 27. februāris, plkst. 15.15 (EET)

@ Edgars2007: Jāsaņemas un jāuzsāk par to diskusija, jā. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 27. februāris, plkst. 15.15 (EET)

ApekriboTuraidsEdgars2007Kikos es, protams, pilnīgi piekrītu, ka šīs nožēlojamās marionešu "valstis" nav pelnījušas ne gramu cieņas. bet vai tagad nav tā, ka mēs politiskus jautājumus risinām ar valodas rīkiem? pasaulē ir arī citas pašpasludinātas valstis, kuras neviens vai gandrīz neviens neatzīst. jūs taču neuzskatīsiet, ka Ziemeļkipras Turku Republika arī būtu turpmāk pareizi saucama ar mazajiem burtiem? --Biafra (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 10.37 (EET)

No tā jau nevar izvairīties. Īpašvārdu nomenklatūra atšķiras valstīm (visi patstāvīgie vārdi ar lielo burtu), organizācijām ar tiešo nosaukumu (otrais vārds aiz īpašvārda ar lielo burtu) un organizācijām ar netiešo nosaukumu (pēdiņās, tikai 1. vārds ar lielo). Nosaukuma pieraksts uzrāda, vai tas nosauc valsti vai ko citu. Robežšķirtne neitrālā izvērtēšanā varētu būt tas, vai nosaukumā lietotie vārdi (šajā gadījumā — “tautas”, “republika”) atbilst īstenībai vai ne. Manuprāt, neatbilst. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 10.58 (EET)

viennozīmīgi nepiekrītu tev, ka tas "vai nosaukumā lietotie vārdi atbilst īstenībai" ir robežšķirtne. arī atzītu valstu nosaukumos tu atradīsi valstis, kuru nosaukumi nav patiesi. Korejas Tautas Demokrātiskā Republika ir viena no nedemokrātiskākajām valstīm pasaulē. es uzskatu, ka pieeja nemainās, neatkarīgi no tā, vai tās ir īstas valstis, pašpasludinātas valstis, vai kaut vai izdomātas valstis. to nosaukumi ir veidojami pēc vieniem gramataikas likumiem. uzskatu, ka esat pārsteigušies un šīs nožēlojamās "valstis" ir jāsauc katru vārdu uzsākot ar lielo burtu, tāpat kā citas. tam, vai teritorijas nosaukumā ir 1 vai 3 lielie burti, tam nevajadzētu taču ietekmēt mūsu attieksmi pret šīm "valstīm" un vispār visu notiekošo. (Islāma Valsts Irākā un Levantē arī, manuprāt, būtu jāsaglabā lielais burts, ja to šādi nosaka valodas likumi. izņēmums varētu būt tikai, ja tas nav oficiāls nosaukums, piemēram Persijas impērija, ko paši persieši gan jau ka tā nesauca). Biafra (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 11.54 (EET)

Tad jebkura Vārnu Ielas Republika būtu ar lielajiem burtiem? Nepiekrītu, tas neatbilst īpašvārdu nomenklatūrai. Gribi negribi ir jākonstatē, vai nosauktais veidojums ir valsts vai nav, un atkarībā no tā arī jālieto lielie burti. Ziemeļkoreja ir starptautiski plaši atzīta valsts. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 12.32 (EET)

"Nepiekrītu, tas neatbilst īpašvārdu nomenklatūrai." šo neredzēju tavā iepriekšējā argumentācijā. "Īpašvārdu nomenklatūra atšķiras valstīm (visi patstāvīgie vārdi ar lielo burtu).." pašpasludināta valsts arī ir valsts. bet es noteikti par šo necīnīšos. savas domas izteicu. Biafra (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 12.48 (EET)

Jā, varbūt gaidām, lai izsakās vēl citi. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 12.52 (EET)

@Turaids: @Edgars2007: @Kikos: - laikam ar iepriekšējo piegājienu nebiju iepingojis. --Biafra (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 12.56 (EET)

Īsti nav viedokļa šajā jautājumā, bet piebildīšu, ka DTR (un LTR) vismaz ir stabilāka teritorija nekā Islāma valsij. —Turaids (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 13.03 (EET)

Par ko kašķis? Šis te veidojums nav nekāds kinodarbs, ka to vajadzētu likt pēdiņās. Protams, to var uzskatīt zināmā mērā apokaliptiski fantastisku garadarbu, ja nebūtu tik traģiski. Bez lirikas - ir šāds te veidojums ar šādu nosaukumu un ņemšanās ar pēdiņām ir lieka. Lokotas republika ir kkur ļoti tuvs piemērs. Punkts. Labāk aizpildām sarkanās saites Ukrainas valstsvīriem un sievām - viņi to ir pelnījuši. Šie te - nē. --Kikos (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 15.14 (EET)

Mierīgi, mierīgi. Nav kašķa, ir diskusija par pareizrakstību. Pēdiņās vai kursīvā liek ne tikai kinodarbus un grāmatas, bet arī organizācijas ar netiešo nosaukumu: fabrika “Laima”, “Rīgas siltums”, “Latvijas valsts meži” utt. “Islāma valsts” vai Islāma valsts, vienalga, bet ne Islāma valsts un ne Islāma Valsts. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 15.25 (EET)

@Kikos diskusija te vairāk, vai tās "tautas republikas" rakstāmas ar lielajiem burtiem, kā valstis. lai arī sviests, bet nu kkāda konsitūcija, kas nosaka kā šāds ir pašu izdomātās valsts nosaukums, tur noteikti pastāv. līdzīgi kā visādām Piedņestras Moldāvu Republikām... Biafra (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 15.42 (EET)

Mēs te enerģiju švilpienā laižam. Visu laiku paši sev atbildam uz saviem jautājumiem. Šis nav netiešs nosaukums - šis ir tiešs (kaut arī alegorisks) un nepārprotams nosaukums bandītiskai organizācijai, kuru viņi sev piesavinājušies. Rakstīsim ar lielo vai mazo burtu - ko tas maina? Pareizrakstības noteikumi neatbild par politiku. Te vairāk ir līdzības ar diskusiju par Latvijas Mobilais Telefons — Vikipēdija nerediģē pasaules realitāti - tā to apraksta. --Kikos (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 15.59 (EET)

labi teikts. tu jau mani zini, man patīk piesieties mazsvarīgām detaļām. dažkārt. Biafra (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 20.55 (EET)

Labs ir, šo jautājumu noliekam malā, lai arī būs jāatgriežas pie nosaukumu rakstības, ne dažādu republiku sakarā, bet vispār (šobrīd Shell taisni, Circle K Latvia slīpi, Lukoil slīpi, Rimi Baltic slīpi, Rīgas satiksme taisni, Mercedes-Benz taisni, Mercedes-Benz Group slīpi utt.). Šodien izveidoju ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetumu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu_īpašvārdu_atveides_uzmetums Lūdzu visus ieinteresētos izskatīt, ieteikt labojumus, komentēt utt. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 1. marts, plkst. 21.20 (EET)

šeit, man šķiet, ir vienkāršāk: (šobrīd Shell taisni, Circle K Latvia slīpi, Lukoil slīpi, Rimi Baltic slīpi, Rīgas satiksme taisni, Mercedes-Benz taisni, Mercedes-Benz Group slīpi utt.) <-- visiem, kas nav Latviski ir jābūt slīpi. tātad visiem izņemot Rīgas satiskmi. Biafra (diskusija) 2022. gada 2. marts, plkst. 07.03 (EET)

Tas neatbilst pareizrakstības normām, jau rakstīju: netiešie nosaukumi jālieto pēdiņās vai kursīvā. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 2. marts, plkst. 10.40 (EET)

vikipēdijas prakse ir, ka nosaukumi svešvalodās tiek likti kursīvā. neredzu lietderību to mainīt, ja domā, ka vajag - tad tikai caur kopienas balsojumu. tāpat arī neatbalstu pēdiņu lietošanu rakstu nosaukumos, pilnīgi nelietderīgi. tas pats. tikai caur kopienas balsojumu. Biafra (diskusija) 2022. gada 2. marts, plkst. 10.56 (EET)

Būtu dīvaini kopienā balsot par pareizrakstības normām, kuras ievērot un kuras ne. :) Arī par lietderību jau rakstīju: tas nošķir īpašvārdus no sugasvārdiem. Piemēram, Rīgas satiksme ir parādība pilsētā, bet "Rīgas satiksme" ir pašvaldības iestāde. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 2. marts, plkst. 10.59 (EET)

es tikai par rakstu nosaukumiem. tie ir drusku ārpus normām. rakstos kursīvu nevaram lietot, jo tas tiek izmantots nosaukumiem svešvalodās, attiecīgi jālieto pēdiņas. bet vispār ---> diskusija kopienas portālā. un, protams, varam balsot arī par pareizrakstības normām. piekrītu, ka tas būtu dīvaini, bet noteikti mums ir visas tiesības tā darīt. Biafra (diskusija) 2022. gada 2. marts, plkst. 11.30 (EET)

Mums tīri labi sadzīvo raksti Latvijas dzelzceļš un Latvijas dzelzceļi :) Bet pašos rakstu nosaukumos pēdiņas noteikti nevajag, tāpat kā uz grāmatas vāka tās nosaukumu, piemēram, Mērnieku laiki, neliekam pēdiņās. Pēc tam raksta tekstā cita lieta. --ScAvenger (diskusija) 2022. gada 2. marts, plkst. 11.36 (EET)

Tad es paraugam šādi varu izrediģēt rakstu "Latvijas dzelzceļš", kur šobrīd nosaukuma rakstība ir visai raiba. --Apekribo (diskusija) 2022. gada 2. marts, plkst. 11.57 (EET)

rakstu iekšā ir drausmīgs bardaks ar šo. arī tie paši miljons pēdiņu veidi utt. utt. uz priekšu! tur ir tiešām daudz, ko darīt. Biafra (diskusija) 2022. gada 2. marts, plkst. 12.16 (EET)