Dieva valstība (Mateja evaņģēlijā saukta arī kā Debesu valstība) ir teokrātiska sabiedriska iekārta, kur tās pārstāvju dzīve un darbība ir pilnīgā saskaņā ar Dieva gribu[1]. Dievs tur ir augstākais likumdevējs un tiesnesis. Tas tiek traktēts kā atgriešanās stāvoklī pirms grēkā krišanas Ēdenes dārzā.

Jēzus Kristus sēžam Dāvida tronī.

Šāda teokrātiska iekārta pirmo reizi Bībelē tiek aprakstīta 2.Mozus grāmatā, kad Dievs ar Mozus palīdzību izveda Izraēla tautu no Ēģiptes un deva tai savu bauslību (likumus), un pēc tam ieveda apsolītajā Kānaāna zemē, "kur piens un medus tek" (Jozuas gr. 5:6). Apsolītajā zemē Dieva pārvalde notika ar soģu starpniecību, taču soģa Samuēla laikā tauta izvēlējās monarhisku iekārtu, kur tautu pārvalda monarhs jeb ķēniņš (1.Samuēla gr. 8:5-7). Līdz ar to teokrātisko iekārtu nomainīja monarhija. Tad Dievs slēdza derību ar Izraēla ķēniņu Dāvidu, ka viņa dzimums valdīs pār Izraēlu mūžīgi. Taču Izraēla ķēniņam ir jāpilda Dieva griba un jāpārstāv Dieva valstību (1.Laiku 28:5). Bet tā kā Izraēla ķēniņi realizēja savu personisko politiku, ignorējot Dieva gribu, tad Izraēlas un Jūdejas monarhiskās iekārtas tika likvidētas un pati tauta uz 70 gadiem tika izsūtīta Bābeles trimdā. Un šeit viņu pravietis Daniels pasludināja jaunus pravietojumus par Dieva valstību un grēcīgās pasaules galu (Daniela gr. 2:44). Tad arī tika pasludināts pravietojums par Cilvēka Dēla jeb Mesijas atnākšanu, kurš arī pārņems varu pār Dieva valstību un valdīs mūžīgi (Daniela gr. 7:13-14). Šis Mesija būs ķēniņa Dāvida pēcnācējs un caur viņu Dievs piepildīs ar Dāvidu slēgto derību. Pēc atgriešanās no Bābeles trimdas Izraēla tautā sāka veidoties dažādas mesiāniskas kustības, kas aicināja sagatavoties Mesijas atnākšanai. No šīs kustības nāca arī Jānis Kristītājs, kurš aicināja atgriezties no saviem grēkiem un likties kristīties, jo Dieva valstības laiks ir atnācis. Līdz ar to viņš šai kustībai piesaistīja daudzus sekotājus. Un viņš norādīja uz Jēzu no Nācaretes, kā pravietojumos apsolīto Mesiju jeb Kristu[2]. Līdz ar Jēzu Kristu beidzas Vecās derības laiks un tiek slēgta Jaunā derība, kuras locekļi arī tiek aicināti iemantot Dieva valstību, t.i. sagatavot sevi dzīvošanai saskaņā ar Dieva gribu.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. К. Барнуел, П. Денси, Т. Поп. Ключевые понятия Библии (словарь-справочник), изд. "Герменевт", Санкт-Петербург, 1996. г., стр 430.
  2. Kārlis Bilzens. Jaunās Derības komentārs, Eglitis Printing Company, Minneapolis, USA, 1977. g., 115. lpp.