Dižmeldru grīslis
Dižmeldru grīslis (latīņu: Carex pseudocyperus) ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir galvenokārt sastopama Eiropā, kā arī dažviet Āzijā un Ziemeļamerikā. Nereti visā Latvijas teritorijā, ūdenstilpju krastos, applūstošos pazeminājumos pļavās un mežu laucēs, skrajos purvainos mežos.[1]
Dižmeldru grīslis Carex pseudocyperus (L.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
Ģints | Grīšļi (Carex) |
Suga | Dižmeldru grīslis (Carex pseudocyperus) |
Dižmeldru grīslis Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuDižmeldru grīslis ir daudzgadīgs, 40-100 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir īss knābītis.
Augs ir spilgti gaišzaļš un neveido ceru. Stublājs ir ļoti raupjš, stingrs un asi trīsšķautņains. Lapas ir 0,5-1 cm platas, gaišzaļas, garākas nekā stublājs, vienpusēji nolīkušas. Vīrišķo ziedu vārpiņa galotnē ir viena, zem tās pagarā kātiņā nokarenas un satuvinātas ir 3-5 sievišķo ziedu vārpiņas. Apakšējās vārpiņas seglapa ir garāka nekā ziedkopa, seglapas pamats makstveidīgs. Augļa pūslītis ir spīdīgs, zaļš, kails un slaids, galā ar divzobainu knābīti. Pūslīša segplēksne ir blāvi plēvjaina, īsa, ar zobainu malu un garu, akotveidīgu smaili. Arī smaile zobaina. Zied jūnijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «dižmeldru grīslis - Carex pseudocyperus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-01.