Dižā baltegle

Dižā baltegle jeb lielā baltegle (latīņu: Abies grandis) ir priežu dzimtas suga. Tā aug teritorijā no Kanādas Britu Kolumbijas dienvidu rajoniem līdz ASV ziemeļrietumiem — upju piekrastēs, ielejās, pakalnu nogāzēs, dažreiz tīraudzēs, bet visbiežāk jauktajos mežos.

Dižā baltegle Abies grandis
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Kailsēkļi (Pinophyta)
Klase	Skujkoku klase (Pinopsida)
Rinda	Priežu rinda (Pinales)
Dzimta	Priežu dzimta (Pinaceae)
Ģints	Baltegles (Abies)
Suga	Dižā baltegle (Abies grandis)
Dižā baltegle Vikikrātuvē

Apraksts

Dižā baltegle ir mūžzaļš skuju koks, kas parasti sasniedz 36—81 m augstumu. Stumbra diametrs ir 0,51—1,02 m. Koka mūžs parasti ir līdz 250, retāk 300 gadiem. Kaut arī dižā baltegle priekšroku dod mēreni mitrām augsnēm, tā var panest arī augstu ūdens līmeni augsnē un plūdus. Sala bojājumi parādās -18, -23 °C temperatūrā.

Vainagam ir plata konusa forma. Miza jauniem kokiem ir pelēka, gluda un plāna, bet vecākiem kokiem kļūst biezāka un ir nelīdzena. Jaunie dzinumi ir gaiši brūni un viegli pūkaini. Apakšējās skujas ir divas reizes garākas nekā augšējās (4—6 cm), šķērsgriezumā plakanas, ar spīdīgu virspusi, tumši zaļas, ar robiņu galā, bet apakšpusē ir divas gaišas atvārsnīšu rindas. Vīrišķās ziedkopas ziedēšanas laikā ir zilgani sarkanas, purpursarkanas, oranžas, dzeltenas vai zaļas. Čiekuri ir 5—11 cm gari, ar 3—3,5 cm diametru, zaļi, purpursarkani, tumši zili vai pelēki. Sēklas ir 6—8 mm garas. Sēklas spārns ir 1,5 reizes garāks par sēklas miziņu.

Izmantošana

Dižā baltegle nav toksiska, un to galvenokārt izmanto celulozes ražošanai un vieglām koka konstrukcijām, kam nav nepieciešama īpaša stiprība. Viduseiropā tā noder par Ziemassvētku eglīti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dižā baltegle.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)