Dekstrometorfāns
Dekstrometorfāns (DXM jeb DM) ir pretklepus viela, kas ir atrodama vairāku zāļu sastāvā. Dekstrometorfānu bieži mēdz izmantot arī kā psihotropu vielu, jo lielās devās tai ir disociatīva iedarbība, līdzīga ketamīnam un fenciklidīnam.
| Dekstrometorfāns | |
|---|---|
  Dekstrometorfāna struktūrformula un molekulas modelis | |
| CAS numurs | 125-71-3 |
| Ķīmiskā formula | C18H25NO |
| Molmasa | 271,4 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 111 °C |
Psihotropās īpašības labot šo sadaļu
Lietošana labot šo sadaļu
Dekstrometorfāns tiek izplatīts kapsulu vai šķidruma formā. To parasti lieto ieēdot, retāk iešņaucot vai ievadot intramuskulāri vai intravenozi. Vidējā dekstrometorfāna psihotropā deva ir aptuveni 400 mg, tomēr tās iedarbības stiprums ir atkarīgs no vielas lietotāja ķermeņa masas.
Iedarbība labot šo sadaļu
Dekstrometorfāns iedarbojas aptuveni 20—60 minūšu laikā pēc devas ieņemšanas. Dekstrometorfāna iedarbības ilgums mēdz būt atkarīgs no uzņemtās devas lieluma, bet tas parasti ilgst aptuveni 4—6 stundas.
Galvenie iedarbības efekti ir eiforija, halucinācijas (galvenokārt ar aizvērtām acīm), palielināta taustes izjūta, apjukums un disorientācija. Dekstrometorfānam ir vairākas blakusparādības: paplašinātas acu zīlītes, paātrināta sirdsdarbība, nelabums un vemšana, reiboņi, apsārtusi un niezoša āda. Vielas ietekmē tā lietotājs var izjust arī ārpusķermeņa pieredzi, tāpat ļoti iespējams ir īslaicīgs psihozes stāvoklis.[1][2]
Dekstrometorfāns neizraisa fizisku atkarību, bet tāpat kā citi halucinogēni var izraisīt psiholoģisku atkarību.[3]
Dekstrometorfāna nāves gadījumi nav konstatēti, bet ir konstatēti nāves gadījumi, kas iestājušies no paracetamola pārdozēšanas, kas ir bijis piejaukts dekstrometorfāna tabletēm, ko lietotāji ir ieēduši.
Dekstrometorfāns Latvijā labot šo sadaļu
Dekstrometorfānu saturošie medikamenti tiek pārdoti gan kā recepšu, gan kā bezrecepšu zāles. Medikamenti, kuru sastāvā vienīgā aktīvā viela ir dekstrometorfāns, piemēram, Dexofan, ir izsniedzami pret recepti, bet medikamenti, kas satur dekstrometorfānu kopā ar kādu citu vielu, piemēram, paracetamolu, ir bezrecepšu. Dekstrometorfāna medikamentu iekļaušana recepšu zāļu sarakstā notika 2009. gadā, tās iemesls bija šo medikamentu ļaunprātīga lietošana apreibināšanās nolūkos.[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Bornstein, S; Czermak, M; Postel, J., (1968). "Apropos of a case of voluntary medicinal intoxication with dextromethorphan hydrobromide". Annales Medico-Psychologiques 1 (3): 447–451. PMID 5670018. (angliski)
- ↑ Dodds A, Revai E (1967). "Toxic psychosis due to dextromethorphan". Med J Aust 2: 231. (angliski)
- ↑ :: Cough Syrup and Dextromethorphan (DXM) Addiction and Abuse - Drug Rehab Information :: Arhivēts 2013. gada 17. septembrī, Wayback Machine vietnē.. (angliski)
- ↑ Par zāļu Dexofan (dextromethorphanum) izsniegšanas kārtības maiņu Arhivēts 2016. gada 11. martā, Wayback Machine vietnē., Zāļu valsts aģentūra. Atjaunots: 2011. gada 28. novembrī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dekstrometorfāns |
- Erowid informācija (angliski)