Degvielas uzpildes stacija

Degvielas uzpildes stacija ir iestāde, kas pārdod degvielas un motora smērvielas priekš mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Visizplatītākās 2010. gadā pārdotās degvielas bija benzīns un dīzeļdegviela.

Shell degvielas uzpildes stacija Sabahā, Malaizijā
Skovshovedas degvielas uzpildes stacija, kas darbojas kopš 1936. gada Kopenhāgenā, Dānijā
Pārvietojama Robotanks LLC degvielas uzpildes stacija
Orlen stacija kuģu uzpildīšanai Polijā
Royal Dutch Shell uzpildes stacija un garāža Meinshērenlandē Nīderlandē 1970. gadu beigās

Degvielas padeves ierīces tiek izmantotas, lai sūknētu benzīnu, dīzeļdegvielu, saspiestu dabasgāzi, CGH2, HCNG, sašķidrinātu naftas gāzi, šķidru ūdeņradi, petroleju, spirta degvielu (piemēram, metanolu, etanolu, butanolu, propanolu), biodegvielu (piemēram, vienkāršo augu eļļu, biodīzeļdegvielu) vai citus degvielas veidus transportlīdzekļu tvertnēs un aprēķina transportlīdzeklim nodotās degvielas vērtību. Papildus degvielas dozatoriem, vēl viena nozīmīga ierīce, kas atrodama arī degvielas uzpildes stacijās un var uzpildīt degvielu noteiktiem saspiesta gaisa transportlīdzekļiem, ir gaisa kompresors, lai gan parasti tos izmanto tikai automašīnu riepu pumpēšanai.

Degvielas uzpildes stacijās bieži atrodas veikali ar ceļam vajadzīgām precēm. Arī tajās, kurās pārdod propānu vai butānu, to pamatdarbībai bieži ir pievienoti veikali. Un otrādi, daži veikalu tīkli, piemēram, lielveikali, atlaižu veikali, noliktavu klubi vai tradicionālie veikali, pie savām telpām ir uzstādījuši degvielas sūkņus.

Lielākie degvielas uzpildes staciju tīkli Eiropā (2017) labot šo sadaļu

  • Total — 8200 stacijas
  • Shell — 7800 stacijas
  • BP — 7000 staciju
  • Esso — 6100 stacijas
  • Eni — 5500 stacijas
  • Repsol — 4700 stacijas
  • Q8 — 4600 stacijas
  • Avia — 3000 staciju
  • PKN Orlen — 2800 stacijas
  • Circle K — 2700 stacijas[1]

Atsauces labot šo sadaļu