Daumants Kalniņš (rotkalis)

Daumants Kalniņš (dzimis Rīgā 1943. gada 26. septembrī) ir latviešu rotkalis, Tautas daiļamata meistars. Izveidojis eksperimentālās arheoloģijas darbnīcu "Seno rotu kalve". Vairāku grāmatu autors. Valsts kultūrkapitāla fonda Mūža stipendiāts. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Biogrāfija

Daumants Kalniņš dzimis Rīgā 1943. gada 26. septembrī. Komponista Induļa Kalniņa dēls un kordiriģenta Teodora Kalniņa mazdēls. Ar rotu kalšanu sācis nodarboties 1968. gadā. Amata iemaņas apguvis pie Brīvības pieminekļa zvaigžņu kalēja metālmākslinieka Arnolda Naikas Poligrāfiķu Tautas universitātē. Kopš 1975. gada piedalījies Rīgas pilsētas un Latvijas Republikas nozīmes izstādēs. Darbojies Tautas mākslas studijā "Cilnis". Strādājis r/a “Daiļrade” un Mākslinieku savienības kombinātā ”Māksla”. 1979. gadā ieguvis Tautas Daiļamata meistara kvalifikāciju. Tajā pat laikā pārcēlies uz dzīvi Cēsīs, kur darbu turpinājis Cēsu “Daiļrades” filiālē un kombinātā “Māksla”.

Kopš 1987.gada pievērsies folkloras kustībai. Darbojies Cēsu Kultūras nama ansamblī "Dzieti". 1988. gadā izveido folkloras kopu ”Spurguļi”, kas 1990. gados pārtop par bērnu un jauniešu ansambli. Kopā ar “Dzietiem” un “Spurguļiem” piedalījies starptautiskajos folkloras festivālos “Baltica” un “Pulkā eimu, pulkā teku”.

1988. gada pavasarī Daumants Kalniņš aktīvi iekļaujas Trešās atmodas kustībā. Pēc 50 gadu pārtraukuma pirmo sarkanbaltsarkano karogu Cēsīs Daumants iznes sabiedrībā plaši apmeklētā sarīkojumā Izstāžu namā tā paša gada 14. jūlijā. Nodibinoties Latvijas Tautas frontei, tās Cēsu koordinācijas centrs atrodas rotkaļa darbnīcā.

1988. gadā sācis strādāt Cēsu muzeju apvienībā. Pamatojoties uz profesionālo pieredzi, kā arī pētījumiem Latvijas Vēstures muzeja un Latvijas Vēstures institūta krājumos, 1995. gadā publicējis monogrāfiju ”Aiz Daugavas vara dārzs”, kurā senās rotas pirmo reizi muzeju praksē apskatītas kā savu laikmetu raksturojoši izpētes objekti. Lai grāmatā paustās idejas gūtu praktiski uzskatāmu veidolu, 1996. gadā izveidota eksperimentālās arheoloģijas studija “Seno rotu kalve”. 1997.gadā Daumanta Kalniņa projekts “Mīts un metāls” gūst Ziemeļvalstu Kultūras fonda atbalstu un tā paša gada rudenī, kopā ar Latvijas Nacionālais vēstures muzeja, Latvijas Vēstures institūta, kā arī Cēsu muzeja speciālistiem, tiek organizēts starptautisks seminārs. 2007. gada nogalē pie lasītājiem nonāk Daumanta Kalniņa grāmata „Seno rotu kalve”, kurā atspoguļota autora radošā darbība un pieredze. Grāmatu klāstu papildina Daumanta Kalniņa pētījumu un amata prasmju apkopojošs materiāls angļu ("The Latgalian Treasures", 2011. gadā) un latviešu ("Seno latgaļu dārgumi", 2019. gadā) valodās.

Par veiksmīgāko seno latgaļu rotu komplekta atdarinājumu izstādē “Metāls un rotas” (1992. gads, Brīvdabas muzejs), ieguvis pirmo mākslinieku Ernesta un Arvīda Brastiņu balvu un piemiņas medaļu. Daumanta Kalniņa darbi izstādēs bijuši skatāmi ne tikai Rīgā, bet arī kaimiņu novadu muzejos — Valmierā (1997. gadā, 2001. gadā) un Limbažos (1999. gadā). Ar ekspresizstādēm un tikšanos ar skatītājiem 2002. gadā piedalījies Jēkabpils mākslas skolas un Balvu muzeja organizētajos pasākumos.

Ārpus Latvijas Daumants Kalniņš piedalījies zinātniskos semināros un konferencēs ar lekcijām un seno latgaļu rotu un to darināšanas paņēmienu demonstrējumiem — Viļņā, Lietuvā (1992.gadā), Visenbergā, Dānijā (1996. gadā), Linčepingā, Zviedrijā (1998. gadā), Vikingu dienās Pērnavā, Igaunijā (1998. gadā), 3x3 nometnēs Garezerā un Katskiļu kalnos, ASV (1998. gadā). Kopš tā laika Daumanta Kalniņa seno rotu komplekts izstādīts un apskatāms Čikāgas Latviešu muzejā. 1998. gads noslēdzas ar Cēsu mākslinieku izstādi (Kopenhāgena), kurā Daumants Kalniņš pārstāv seno latgaļu rotu kultūru. 2000. gadā ar rotu komplektu atdarinājumiem pārstāv Latviju 2.pasaules folkloriādē Tokijā, Japānā. Baltijas valstu kultūras dienu ietvaros Daumants Kalniņš demonstrē savu sniegumu Skansenā, Zviedrijā (2001. gadā). Par autentiskākajiem seno rotu atdarinājumiem gūst atzinību Tallinas vecpilsētas pasākumos 2001. gadā. Ar izstādi, referātu un praktiskajiem demonstrējumiem 2002. gadā, pēc Turku universitātes ielūguma, ņem dalību seminārā “Līvi”. 2007. gada pavasarī Daumants Kalniņš ar Cēsu novada senajām rotām iepazīstina sadarbības partnerus Norvēģijā. Zinātniskās konferences un vēsturiskās rekonstrukcijas "Latgaļu vārda deviņsimtā gadskārta" iniciators un organizators (2013. gads).

Seno rotu kalve

Arheoloģija ir zinātne, kas pēta senatni, šim nolūkam izmatojot pagājušo laiku senlietas, kas iegūtas kapulauku un dzīvesvietu izrakumos. Bet ne vienmēr arheologa atrastā senlieta var pastāstīt par savu sākotnējo izskatu, nozīmi un pielietojumu, jo daudzus gadsimtus guļot Zemesmātes klēpī, tā var būt gan laika, gan arkla bojāta. Lai pārliecinātos par zinātnieku hipotēžu un teoriju pareizību, talkā jāsauc arheoloģijas zinātnes palīgnozare- eksperimentālā arheoloģija. Šīs nozares uzdevums ir veikt notikumu vai senlietu atdarināšanu, izmantojot izpētes ceļā apzinātos senos darba paņēmienus, turklāt apstākļos, kas maksimāli tuvi pagātnes iespējamajai realitātei. Tieši eksperimentālā arheoloģija spēj sniegt pārliecinošas atbildes uz jautājumiem, kas saistīti arī ar senās metālmākslas pasauli.

Apbalvojumi

• Ernesta un Arvīda Brastiņu balva un piemiņas medaļa (1992. gads)
• Lielā folkloras balva par kultūras mantojuma saglabāšanu (2000. gads)
• Barikāžu aizstāvju medaļa (2009. gads)
• Valsts Kultūrkapitāla fonda Mūža stipendiāts (2016. gads)
• Kārļa Ulmaņa "Draudzīgā aicinājuma" balva un piemiņas medaļa par ieguldījumu latviešu tautas kultūras mantojuma saglabāšanā (2017. gads)
• Triju zvaigžņu ordenis — par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, seno rotu darināšanas izpētē un amata prasmju popularizēšanā (2019. gads)

Bibliogrāfija

• Aiz Daugavas vara dārzs (1995. gads)
• Mīts un metāls (1997. gads)
• Seno rotu kalve (2007. gads)
• The Latgalian Treasures (2011. gads)
• Mani laika meti (2018. gads)
• Seno latgaļu dārgumi (2019. gads)

Publikācijas

Kopš savas pastāvēšanas sākumiem eksperimentālās arheoloģijas studija „Seno rotu kalve” bijusi masu mediju uzmanības lokā. Daumanta Kalniņa rakstu un interviju skaits presē tuvojas simtam. Rakstos pārrunāta un uzsvērta seno rotu vēsturiskās rekonstrukcijas nozīme latviešu kultūras mantojumā.