Daugavas zvejnieku dziesma

Daugavas zvejnieku dziesma ir latviešu kora dziesma ar Friča Brīvzemnieka vārdiem, kuras Baumaņu Kārļa versija pirmo reizi atskaņota 1873. gada Pirmajos vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos.

Ādama Ores "Daugaviņa, māmuliņa. Dziesmas un šlaģeri" vāks (1923).

Pēc dziesmusvētku pētnieka Valentīna Bērzkalna domām šī dziesma parāda komponista Baumaņu Kārļa līdzekļu trūkumu, un tai nav nedz spilgtākas melodikas, nedz harmoniskas dzīvības. To drīz vien izkonkurēja ar to pašu tekstu komponētā Ādama Ores dziesma "Daugaviņa, māmuliņa", kas laika straumē ieguva tautas dziesmas popularitāti kā cēlonis bija dziesmas īsums un lipīgākā meldija, kaut citādi arī Ores darba muzikālā vērtība niecīga.

Vēsture

Dzejolis ar nosaukumu "Veco daugavnieku dziesma" publicēts presē ap 1870. gadu, kad Brīvzemnieks strādāja par skolotāju Rjazaņā un Maskavā un vāca folkloru Latvijā.

Kārlis Baumanis kopš 1860. gada strādāja par vācu valodas pasniedzēju Pēterburgas Reformātu skolā un bija "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieks (1862-1865), kur tolaik darbojās arī Krišjānis Valdemārs un Auseklis. Jau Cimzes seminārā viņš bija iemācījies vācu mūzikas garā harmonizēt tautasdziesmas, 1865. gadā Baumanis ņēma klavierspēles privātstundas pie Pēterburgas konservatorijas profesora F. Černija.

Svarīgs pavērsiens viņa dzīvē bija ievēlēšana par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru un Dziedāšanas komisijas locekli 1870. gadā, kur viņš rosīgi piedalījās Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku sagatavošanā. 1870. gadu sākumā radās Baumaņu Kārļa pirmās latviešu oriģināldziesmas, ko iekļāva dziesmu svētku programmā.

Dziesmas vārdi

Daugaviņa, māmuliņa, Viļņo stauji plūzdama! Daugaviņa stalta, balta, - Tu mūs maizes devējiņ` Nu tik brāļi naigi, naigi, Dzenat tīklus laiviņā, Pērkoņtēva svētībiņa, Laivu zivīm pildinās.

Brīvos viļņos Daugaviņa, Sviedros laivu airējam. Krūtīs atsarkst tēvu liesma, Brīvu dziesmu uzdziedam. Nu tik brāļi naigi, naigi, Dzenat tīklus laiviņā. Pērkoņtēva svētībiņa Laivu zivīm pildinās.