Daugavas muzejs

Daugavas muzejs ir muzejs Salaspils novadā, Doles salā, bijušās Doles muižas ēkā. Muzejs ir ierīkots vēsturiskās Doles muižas kompleksa jaunajā kungu mājā, kas celta 1898. gadā, tajā laikā populārajā dekoratīvajā ķieģeļu stilā. Jaunā Doles muižas ēka, kurā šobrīd ir muzejs, atrodas ainaviska muižas parka vidū. Daugavas muzejā iespējams iepazīties ar Daugavas ielejas iedzīvotāju senāko vēsturi, kultūrvēsturisko mantojumu un dažādajiem ar upi saistītajiem amatiem, īpašu uzmanību pievēršot zvejniekiem.

Daugavas muzejs Doles muižas ēkā

Vēsture

Daugavas muzejs tika dibināts 1969. gadā, bet apmeklētājiem tas durvis vēra tikai 1977. gadā, kad tika pilnībā izremontēta muižas ēka. Muzeja sākotnējais nosaukums bija Doles Vēstures muzejs. 1993. gadā to nomainīja uz Daugavas muzejs. Kopš 1996. gada Daugavas muzejs ir Salaspils novada pašvaldības iestāde.

Muzeja pirmsākumi meklējami procesos, kas saistīti ar Rīgas HES plānošanu un celtniecību. Plānojot hidroelektrostacijas izbūvi Daugavas augštecē starp Ogri un Rīgu, tika veikti liela apjoma izpētes un sagatavošanās darbi. To starpā masveidīgi arheoloģiskie izrakumi Daugavas krastos (lielākoties Daugavas labajā krastā un salās - Doles salā, Mārtiņsalā u.c.). Izpētes rezultātā tika iegūts bagātīgs arheoloģiskais materiāls, kas liecināja par cilvēku klātbūtni Daugavas krastos sākot jau ar paleolītu (8.-9.g.t.p.m.ē.) Salaspils Laukskolas apmetnē, un turpinot līdz pat liecībām par vēlā dzelzs laikmeta lībiešu apmetnēm un pirmajām mūra celtnēm Latvijas teritorijā (Ikšķiles pils un baznīca, Mārtiņsalas pils). Šīs zināšanas un materiāli kļuva par sākumu muzeja izveidei. Turpmākajos gados Daugavas muzeja krājums direktores Dainas Lasmanes vadībā tika papildināts ar rūpīgi vāktām zināšanām un priekšmetiem par Doles salas iedzīvotājiem — zvejniekiem, par Doles muižas un Salaspils apkārtnes iedzīvotājiem un notikumiem, kā arī tika veiktas etnogrāfiska rakstura ekspedīcijas pa visu Daugavas lejteci.

Par muzeju

Muzejs iepazīstina apmeklētājus ar Latvijas vēstures notikumu gaitu pie Daugavas un iedzīvotāju kultūru, kuri dzīvoja pie tās. 2010. gada beigās tika veikta uzskaite par muzeja krājumu, kurā konstatēja, ka muzeja rīcībā ir 51891 eksponāts, no kuriem 34358 atradās pamatkrājumā. Par muzeja vērtīgāko ekspozīciju krājumu tiek uzskatīti zvejas rīki, kuros ietilpst vienreizējas lašu un nēģu taču konstrukcijas. Krājums sastāv no:

• Daugavas amatrīkiem
• Etnogrāfiskajiem sadzīves piederumiem
• Bildēm un pastkartēm
• Dokumentiem
• Fotonegatīviem

Muzejs piedāvā muzeja apmeklējumu ar vai bez gida pavadības. Tiek vadītas pedagoģiskās nodarbības dažādās jomās, dažādām vecuma grupām. Muzeja teritorijā ir izvietots orientēšanās poligons.

Ekspozīcijas

2017. gadā muzejā atklāta jauna un interaktīva ekspozīcija. Ekspozīcijas izvietojums attēlo upes lokus un katrā lokā ir sava tēma no senatnes līdz mūsdienām. Interaktīvie materiāli palīdz vieglāk uztvert sniegto informāciju par vēstures tēmām vairākās valodās. Ekspozīcija ir sadalīta divās daļās. Vienā daļā ir informācija par Daugavas vēsturi, bet otrā ir pieejama informācija par Salaspils novadu laika posmā no 19. līdz 20. gadsimtam. Muzejā ir lieliska iespēja apskatīt unikālus eksponātus, piemēram:

• Pirmo akmens laikmeta un vēlāko bronzas un dzelzs laikmetu iedzīvotāju liecības Latvijas teritorijā
• Ikšķiles pils un baznīcas kompleksa maketu, kuras arī ir senākās mūra celtnes Baltijā
• Ikšķiles kristīgās lībietes apbedījumu
• Daugavas seno amatu — plostnieku, laivinieku, pārcēlāju - liecības
• Appludināto Daugavas krastu vēsturiskos fotoattēlus
• Zviedru artilērijas trīsmārciņu gludstobra lielgabalu no 17. gadsimta

Brīvdabas ekspozīcijā ir iespēja aplūkot zvejnieku sētu "Mellupi", kur ir iespēja redzēt zvejnieku darbu un sadzīvi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Doles salā. Šī ekspozīcija ir izvietota četrās ēkās: dzīvojamā ēkā, kas celta 19. gadsimtā, kūtī, pirtī un klētī. Kūts ēkā ir ierīkota zvejas rīku izstāde, vienkopus piedāvājot iepazīt murdu izgatavošanas darbarīkus un metodes, zvejas laivas u.c. priekšmetus.

Muzeja teritorija

Doles muižas apbūve, kurā ietilpst jaunā kungu māja, pārvaldnieka māja un ainaviskais parks, ir iekļauta Latvijas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ainaviskajā parkā sastopamas dažādi dendroloģiski retumi - dižskābarži, Japānas lapegles, platlapu liepas u.c. Starp tiem izkārtoti vēsturiski objekti, kas saistīti ar Doles muižu vai kādu no šobrīd applūdinātajām teritorijām, piemēram, G.Līvena piemiņas urna.

Nozīmīga muzeja teritorijas iezīme ir etnogrāfiskā Doles salas zvejnieku sēta "Mellupi". Dzīvojamā māja, klēts, pirts un kūts veido tradicionālu vietējās koka arhitektūras ansambli no 19./20. gadsimtā Doles salas applūdinātās daļas. To papildina oriģinālā izmērā apskatāmas lašu un nēģu aizsprostu zvejas konstrukciju - taču rekonstrucijas.

Staigājot pa parku ir iespējams apskatīt divus Valsts nozīmes dabas pieminekļus - Doles dižozola paliekas (nolūzis 2007. gadā) un dolomīta klints atsegumu Daugavas krastā, kas ir viens no lielākajiem dolomīta atsegumiem Latvijā.

Pasākumi

Daugavas muzeja teritorijā katru sezonu notiek dažādi kultūras pasākumi. Pavasarī tiek rīkoti Lieldienu svētki, maijā muzejs piedalās starptautiskajā muzeju naktī. Vasarā tiek svinēti vasaras saulgrieži jeb ielīgošana. Siltajā sezonā Daugavas muzeja parkā norisinās arī brīvdabas koncerti.

Attēlu galerija

• 
  Daugavas muzeja ekspozīcija
• 
  Zvejnieku sētas "Mellupi" dzīvojamā mājā
• 
  Parks un zvejas taču rekonstrukcijas