Dauderu parks

Koordinātas: 57°0′17.05″N 24°7′25.87″E / 57.0047361°N 24.1238528°E / 57.0047361; 24.1238528

Dauderu parks (agrāk Aldara parks) ir parks, kas atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, Sarkandaugavas ielā 30 (starp Tvaika, Gaujienas un Zāģeru ielu un dzelzceļu) — vietējas nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis Nr. 8192 ("Mākslīgās pilsdrupas ar parku"). Viens no senākajiem parkiem Rīgā.

Atbilstoši vides reljefam, parks sadalīts divās daļās: regulārajā un ainaviskajā. Platība: 2,57 hektāri. Parkā atrodas 2 kultūras pieminekļi: 22,95 metru augstās mākslīgās pilsdrupas un kultūras muzejs "Dauderi". Mākslīgās pilsdrupas sākotnēji bija divi savstarpēji saistīti torņi, bet līdz mūsdienām saglabājies tikai viens tornis, kas parka pārbūves un labiekārtošanas laikā atjaunots. Torni atkal droši var izmantot alpīnistu treniņiem, bet torņa augšā ierīkota skatu platforma.^[1]

Dendroloģiskais materiāls

Parkā aug 15 vietējās un 37 introducētās koku un krūmu sugas: priede, kļava, egle, ozols, blīgzna, vīksna, goba, āra bērzs un zeltainais bērzs; asā egle Japānas un Ledebūra lapegle, zilganā duglāzija, melnā priede, kalnu kļava, sudraba kļava, Pensilvānijas osis, pelēkā apse un citas sugas.

Vēsture

Projektēts 19. gadsimta beigās kā alusdarītavas Waldschlößen^[2] īpašnieka savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. Plānojumu projektējis Rīgas dārzu direktors un ainavu arhitekts Georgs Kūfalts, bet pats dārzs veidots 1898.—1890. gados. 1930. gados Dauderu pils un parks bija prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence.

Parka teritorija ilgus gadus bija degradēta, līdz 2020. gadā tika uzsākta parka pārbūve un labiekārtošana.^[3] 2023. gada maijā Rīgas dome lēma pārsaukt Aldara parku par Dauderu parku.^[4] Pārbūve un labiekārtošana norisinājās vairākās kārtās un parks atklāts 2024. gada jūnijā. Tajā ierīkots rotaļu laukums, skeitborda rampas un vingrošanas trenažieri, bumbu patvertne pārveidota par skatuvi un amfiteātri, pārbūvēti celiņi un izbūvētas kāpnes, lai no amfiteātra nonāktu līdz mākslīgajām pilsdrupām.^[1]

Objekti

Mākslīgās pilsdrupas kā nodevu sava laika romantisma gaisotnei lika uzcelt Ādolfs fon Bingners savā dārzā. Vācu okupācijas laikā mākslīgajās pilsdrupās parkā bija izvietota zenītartilērijas baterija. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem mākslīgās pilsdrupas izmantoja kā populāru alpīnistu treniņu un sacensību vietu. Drupu avārijas stāvokļa dēļ, 2008. gada decembrī bojā gāja viens alpīnists, bet otrs guva smagas traumas.^[5] Alpīnistu asociācija torni atzina i par kāpšanai bīstamu un slēdza izmantošanai. Parka pārbūves un labiekārtošanas laikā tas atjaunots un to atkal droši var izmantot alpīnistu treniņiem, bet torņa augšā ierīkota skatu platforma.^[1]

Kultūras muzejs "Dauderi" — tā pamatā ir trimdas latvieša Gaida Graudiņa privātkolekcija, kuru viņš 1989. gadā uzdāvināja Latvijai — aptuveni 7 000 dažādu priekšmetu, lielākoties saistītu ar 20 gadsimta 20.—30. gadu vēsturi un latviešu kultūras dzīves izpausmēm trimdā. Pati ēka celta 1897. gadā kā toreizējā alus darītavas Waldschlößen īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa (arhitekts Frīdrihs Zeiberlihs). 1937. gadā villu atdalīja no teritorijas un septembrī nodeva toreizējā Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rīcībā, kā vasaras rezidenci (Kārlis Ulmanis šeit uzturējies maz, tomēr pats devis rezidencei nosaukumu — "Dauderi", — ilgākais laiks, ko viņš tur pavadījis, bija divas nedēļas slimības laikā). Latviju okupējot padomju karaspēkam, ēkā izvietots pretgaisa aizsardzības štābs. Pēc tam ēkā ierīkoja rūpnīcas "Aldaris" darbinieku bērnudārzu, bet vēlākos gados — Pārtikas rūpniecības ministrijas degustāciju zāles. 1987. gadā īpašumā ēku ieguva Rīgas pilsētas Oktobra rajona izpildkomiteja ar mērķi pēc gada atvērt laulību reģistrācijas namu. 1989. gada 28. septembrī ar LPSR Ministru padomes rīkojumu ēka pārgāja Kultūras ministrijas īpašumā, bet ar 1990. gada 1. martu stājās spēkā Kultūras ministrijas lēmums izveidot Latvijas Kultūras muzeju "Dauderi".

Piezīmes un atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «FOTO: Sarkandaugavā atklāts pārbūvētais Dauderu parks». lsm.lv. 2024. gada 25. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 13. augustā.
↑ Waldschlößen alus darītavu 1865. gadā izveidoja aldaris no Bavārijas Johaness Dauders. 1936. gadā Latvijas Kredītbanka nopirka Waldschlößen, apvienoja to ar "Iļģuciemu" un citām mazajām alus darītavām un izveidoja alus darītavu "Aldaris".
↑ «Aldara parkā sāks trešās kārtas būvniecību». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2023-05-18.
↑ Dāvis Kaspars Sproģis. «Rīgas Aldara parku pārdēvēs par Dauderu parku; būs trīs jaunas ielas». www.delfi.lv (latviešu), 2023-05-17. Skatīts: 2023-05-18.
↑ «Kāpjot nedrošajā Aldara tornī Sarkandaugavā, dzīvību zaudējis alpīnisma entuziasts, raksta laikraksts "Diena". - tvnet.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. februārī. Skatīts: 2009. gada 17. augustā.

Ārējās saites

Dauderi, Latvijas Kultūras muzejs
Mākslīgās pilsdrupas Aldara parkā 360 grādu panorāma

Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lsm-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 «FOTO: Sarkandaugavā atklāts pārbūvētais Dauderu parks». lsm.lv. 2024. gada 25. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 13. augustā.

[2] Waldschlößen alus darītavu 1865. gadā izveidoja aldaris no Bavārijas Johaness Dauders. 1936. gadā Latvijas Kredītbanka nopirka Waldschlößen, apvienoja to ar "Iļģuciemu" un citām mazajām alus darītavām un izveidoja alus darītavu "Aldaris".

[3] «Aldara parkā sāks trešās kārtas būvniecību». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2023-05-18.

[4] Dāvis Kaspars Sproģis. «Rīgas Aldara parku pārdēvēs par Dauderu parku; būs trīs jaunas ielas». www.delfi.lv (latviešu), 2023-05-17. Skatīts: 2023-05-18.

[5] «Kāpjot nedrošajā Aldara tornī Sarkandaugavā, dzīvību zaudējis alpīnisma entuziasts, raksta laikraksts "Diena". - tvnet.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. februārī. Skatīts: 2009. gada 17. augustā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]