Damaskas Joans

sīriešu mūks un garīdznieks

Svētais Damaskas Joans, arī Jānis Damaskins, (grieķu: Ἰωάννης ὁ Δαμασκηνός, latīņu: Ioannes Damascenus, arābu: يوحنا الدمشقي; dzimis ap 675. gadu, miris 749. gada 4. decembrī) bija sīriešu mūks un garīdznieks. Devis ieguldījumu kristīgajā teoloģijā, filozofijā un mūzikā. Aizstāvējis ikonu izmantošanu, kritizējis islāmu.

Damaskas Joans
Ἰωάννης ὁ Δαμασκηνός
Damaskas Joans
Personīgā informācija
Dzimis ap 675. gadu
Damaska, Umajādu kalifāts
(Karogs: Sīrija Sīrija)
Miris 749. gada 4. decembrī
Savas klosteris, Umajādu kalifāts
(Rietumkrasts, Karogs: Izraēla Izraēla)
Nodarbošanās mūks, garīdznieks

Damaskas Joans Vikikrātuvē

Dzimis un uzaudzis Damaskā, kādu laiku esot strādājis par ierēdni Umajādu kalifāta valdības struktūrā. Drīz pēc 730. gada kļuva par mūku Savas klosterī Palestīnā, kur nodzīvoja līdz mūža beigām. Viens no slavenākajiem Damaskas Joana darbiem ir Pēgē gnōseōs ("Gudrības avots"). Nosodīts ikonoklastu 754. gada Herejas koncilā, lēmums atcelts 787. gada Otrajā Nīkajas koncilā.

Ārējās saitesLabot