JT~lvwiki

-- 10:22, 15 novembrī, 2011 (UTC)

Majakovskis

Labojumus Jums vajadzētu tagad veikt jau īstajā rakstā, jo arī citi lietotāji ir izdarījuši savus labojumus un nepieciešams saglabāt raksta hronoloģiju. Pārkopējot visu tekstu (lai arī labotu) vēlreiz, šis tas var pazust. Veiksmi vikidarbā! --Kikos 20:03, 17 novembrī, 2011 (UTC)

Par pašdarbību

Jauki ir vērot jūsu aktivitātes, tomēr, pirmkārt, ir nosaukumi, kuri ir vēsturiski lietoti un tos nav nepieciešams tagad pēkšņi latviskot (piemēra, Knopke). Otrkārt, vai literāro darbu nosaukumus jūs tulkojat pašrocīgi? Ja tā, tad ko darīsim, ja nosaukums ir tulkots, izdots latviski ar citu nosaukumu? --Zemgalietis 13:21, 25 novembrī, 2011 (UTC)

Jā, paldies. Knopki pievienoju kā starptautiski pazīstamu pamatpersonas pamatvārda Knepkens variantu, t.i. tas nav manas fantazijas lidojums, bet atspoguļo faktu, ka tolaik pastāvēja dažādas versijas. Literāro darbu tulkojumus veidoju pašrocīgi tad, ja man nav zināms vispārpieejams latviskojums (kā piemēram, pie Majakovska - sakarā ar žurnāla `Poryv` titula manuprāt neveiksmīgo tulkojumu). Nupat iztulkoju latviski Morisa Ravela skaņdarbu sarakstu. Daļa no tiem latviski dzīvo atsķirīgās versijās, tad piedāvāju manuprāt atbilstošāko un skanīgāko.

Ir jau mūžīgās nesaskaņas un atšķirīgie valodnieku un citu profesionāļu viedokļi. Piemēram, par to pašu Ravela uzvārdu : Ravels un Ravēls. Tā, piemēram, Baibas Bankavas grāmatā (Franču īpašvārdu atveide latviešu valodā, Zinātne, 2004) sniegts Ravēls, kaut gan līdz tam uzziņu un pētnieciskajā literatūrā visur bija Ravels. Iespējams, ka veidota kāda jauna sistēma (Klodēls, Ravēls, Vosēls), taču turpat ir Armels, Žoels, Marsels, Mišels, Sorels u.c., resp., piedāvājums nav visai pārliecinošs. Ņemot vērā, ka Ravels ar pūlēm beidzot iesakņojies praksē un veido konsekvenci ar Rusels, Blondels, Klodels, Irels, Paganels, kā arī augšminētajiem Armels, Žoels, Marsels, Mišels, Sorels, ieteicams turēties pie - Ravels. Šāda konsekvence, resp., noteikts sistēmiskums vērojams arī Astras Skrābanes Frnaču personvārdu atveides srakstā Letonikā www.letonika.lv (red. Juris Baldunčiks, 2008). 2007 izdots labas franču valodas speciālistes Intas Geiles (Sīpolnieces) Žana Esnoza (maz)romāna Ravels tulkojums. Patlaban šķirklis `Ravels` manā skatījumā ir vēl pašķidrs un nenorūdzis; pie iespējas atgriezīšos. Taču, ja tā izrādīsies cīņa ar vējdzirnavām, protams, neterēšu laiku.

Par tradīcijām: pareizi ir, piemēram, Eifels, taču nekādā mērā negrasos pārtaisīt Eifeļa torni, t.i. lietoju tradicionālo `Eifelis`. Resp., tradīcijas jēdziena traktējums ir lielā mērā subjektīvs (Dānijas galvaspilsēta ir Kobenhavna, taču nav nekādas jēgas to pārtaisīt. Jēga ir tad, ja vērojamas svārstības vai arī vārds tikai ienāk mūsu apritē, kā, piemēram, Islandes (!) vulkānu nosaukumi! —Šo komentāru pievienoja JT (diskusija • devums).

Pievienojos Zemgalieša viedoklim, it sevišķi par to, ka nosaukums nevajadzētu veidot pašrocīgi, ja nav zināms kāds vispārpieejams latviskojums (to drīzāk saprotu nozīmē, ja vispār nav zināms neviens latviskojums ?— tas gan būs mazāk zināmiem māksliniekiem un rakstniekiem). Nosaukums ir pārāk svarīgs, un tā ir diezgan liela pašdarbība atveidot to, kā pašam liekas, jo tas parādīsies arī raksta nosaukumā. Var jau, protams, vienkārši pierakstīt kā tulkojumu. --GreenZeb — 2011. gada 25. novembrī, plkst. 18.29 (UTC +2)

Tas par oriģinālrakstību (tituliem un personvārdiem) ir Vikipēdijas spēks un vājums. Kāda jēga latviešu tekstā par Gēti, Tolstoju vai Fellīni rakstīt oriģinālus? Jēga ir tikai latviskojumam - to nekur citur neatrast. Oriģināli ir visās citās Wiki valodās, un katrs bez pūlēm var apskatīt, kā to Kafkas noveli vai Trīra filmu sauc. Bet latviski - tā jau ir tā pievienotā vērtība. Dabiski ka var būt varianti, šaubas, paralēlversijas, bet tieši tādēļ jau te ir kolektīvs, kopīgs, kopējs, mijiedarbīgs process!JT

Paldies par piezīmi! Taču VISI jebkādi tulkojumi kādreiz ir veidoti `pašrocīgi`! Ja atsakāmies no šīs `pašrocības`, tad visdrīzāk jāatsakās vispār no idejas veidot latvisku Vikipēdijas versiju. Daudzi nosaukumi ir neveikli, vai novecojuši vai vispār nesaprotami. Piemēram, Morisa Ravela cikla titulu `Ma Mère l'Oye` agrāk tulkoja gluži burtiski: `Mana māte - zoss`, tad parādījās dažādi mēģinājumi, tostarp gluži pieklājīgais `Mana zosmāmiņa`. Taču tajā nav īsti ņemta vērā cikla iedaba: tās ir piecas pasakas (Ērkšķrozīte, Īkstītis, Sarkangalvīte...) ko zosmāmiņa (eventuāli) stāsta savējiem (uz pirmizdevuma vāka ir mīļa zoss ar pamatīgu lakatu galvā un groziņu uz viena spārna, acīmredzot ar lauku labumiem). Tādēļ `pašrocīgi`ieteicu gan radio Klasika, gan Doma koncerzālei, kur spēlēja šo pārlikumu, `titulu `Zosmāmiņas pasakas`, ko kolēģes arī akceptēja (starp citu, tieši tāds ir Šarla Pero pasaku krājumiņa virsraksts). Manuprāt tas ir normālais ceļš, kā veidot šādas lietas. Priecājos, kad redzu sapratni un valodas izjūtu (piemēram, latviešu Vikipēdijā par astronomiju vai Terminoloģijas komisijā par suņu šķirnēm un it īpaši par spēkratu lietām), pie sevis paīgņojos par samocītu, svešādi ķeburainu izteiksmi. Taču redzot tiešas kļūmes, piedāvāju savu versiju. Esmu par dumju, lai tehniski atrisinātu atsauces un saites un vēl ko tur tik ne, tādēļ šajā pirmajā nedeļā tikai taustos un skatos, kas un kā notiek - tostarp ar manu pašdarbību. Tūlīt paskatīšu, kas mainīts manā Majakovska mainījumā... Labas sekmes! JT

Nesatraucieties, tas nav tik stingri noteikts, kā darīt. Es pateicu, kā es pats daru un kā vairums šeit dara — labāk nosaukumus atstāt oriģinālvalodā, ja nav pārliecības, ka atveidojums ir pareizs un tiek lietots. --GreenZeb — 2011. gada 25. novembrī, plkst. 19.54 (UTC +2)

Kas ir svarīgi — vēl piebildīšu, ka tiek atstāts oriģinālvalodā vairāk tādēļ, ka Vikipēdijā ir noteikums neraksīt personiskos novērojumus un veikt būtiskas pašdarbības. Jācenšas rakstīt esoša, citos avotos rakstīta informācija. Jālieto atsauces. Bet, ja ir redzams, ka nosaukums ir aplams, tad, protams, var jau rakstīt savādāk. --GreenZeb — 2011. gada 25. novembrī, plkst. 20.06 (UTC +2)

Paraksts

Lūdzu, paraksti savus komentārus ar četrām tildēm (~~~~) vai nospiežot pogu rīku joslā. Paldies! --FRK (runas/darbi) 08:16, 17 decembrī, 2011 (UTC)

Brīdinājums

Brīdinājums! Turpmākajiem eksperimentiem lūdzam izmantot smilšu kasti. Citur veiktie eksperimenti tiek dzēsti un to autors pēc dalībnieku uzvedības noteikumiem uz laiku bloķēts! Ja vēlies uzzināt vairāk par iespējām darboties Vikipēdijā, iepazīsties ar svarīgāko pamatinformāciju. Paldies!

Par izmaiņām rakstā Lietotājs:Digital1/LUN v2.0.

Lai gan tas ir tikai uzmetums, kurš starp citu ir mana privāta apakšlapa, tomēr "ievietojot tajā rupjības un/vai --JT 18:09, 19 decembrī, 2011 (UTC)lietot necenzētu leksiku" nav laba prakse kā pajokot. --Digital1 20:36, 19 decembrī, 2011 (UTC)

Tu neesi vienīgais, kura smilšu kastē viņš ir padarbojies (un parakstījies) :) GreenZeb's ar.--FRK (runas/darbi) 20:39, 19 decembrī, 2011 (UTC)

Citu vietā atvainojos par brīdinājumu. ;) (labojumi ta' bija "pa tēmu") --Feens 20:43, 19 decembrī, 2011 (UTC)

Izņemot nejaušu parakstu. --Feens 20:43, 19 decembrī, 2011 (UTC)

Spriežot pēc kompetences mūzikā, vai Jūs neesat http://www.makslinieki.lv/profile/1327/? (atvainojos par personīgu jautājumu). --Feens 20:48, 19 decembrī, 2011 (UTC)

Cilvēki šeit vēlas pateikt, ka citu lietotāju apakšlapās Vikipēdijā nedrīkst veikt labojumus. Jāparakstās ir tikai diskusijās.

Digital1 ievietoja brīdinājumu, jo domāja, ka Tu to izdarīji apzināti, bet tā jau nebija. --GreenZeb — 2011. gada 20. decembrī, plkst. 02.01 (UTC +2)

Liela brēka, maza vilna - tā gribētos piebilst pie visa šī `kāzusa`. Galvenais - nevaru atrast savā tekstā ne rupjības, ne necenzētu leksiku (jāteic, praktiski nelietoju tādu vispār, arī mājās zem deķa...; diez, vai tas ir normāli?!). Paldies kolēģiem par atbalstu un izpratni! [To]Feens:jā, es tas esmu, un nekā slēpjama tur nav, taču ikdienā sastopoties ar visdažādākajiem tekstiem, esmu iemācījies un pieradis rakstīt `pareizi`, lai cik nosacīts šis jēgums arī būtu, un ieinteresējies par rakstības / rakstīšanas jomu kopumā. Savukārt datorlietās, tostarp visādos vienkāršos gadījumos (3/4 + 4/5 = ?!)jūtos ļoti vāji. Un te Vikipēdijā acis žilbst no visiem ref font<>><, tāpēc iet kā pīlei uz ledus. Nu, un tad tagad ir jāliek tās tildes vai nav?! Teorētiski diskusiju lapā esot, bet ja nu atkal iebraucu pauzē...

Nu, re - beigās pēkšņi (priekš manis pēkšņi parādījās treknraksts (accīmredzot no tām guļbultām). --46.109.159.226 09:14, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Laipni lūdzam. Esmu ar mieru būt par gidu un aizstāvi, ja apsolaties šeit rakstīt par mūziku. :)

a) Treknais raksts vikipēdijā veidojas, ja kādu vārdu vai teikumu uzraksta šādi - '''Treknais raksts'''

b) lai parakstītos var lietot šo - "--~~~~", vai arī nospiest rediģēšanas ceturto pogu no kreisās puses.

c) rakstos neparakstās, jo tas tiek uzskatīts ir kopējs darbu. Citur, ja kaut ko uzraksta, parakstās.

d) ja lapa sākas ar "Lietotājs:", tad tā ir privāta lapa un, lai arī tehniski to var izdarīt, šeit nav labais tonis to labot. Ja kaut kas jāpasaka kādam cilvēkam, lieto viņa diskusiju lapu, piemēram šī ir lapa "Lietotāja diskusija:JT"

Jautājumi? Priecāšos atbildēt.

--Feens 09:56, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Jāparakstās ir diskusiju lapās. Katram lapas veidam tāda ir. Vai tomēr nav atšķirams Lietotājs un Lietotāja diskusija? Tu vari veidot lapas Lietotājs:JT, jebkāda veida apakšlapas Lietotājs:JT/raksti, Lietotājs:JT/dsfgfgf... pēc saviem ieskatiem, ja ir vajadzība. Tam nav pilnīgi nekādas saistības ar diskusiju lapām. --GreenZeb — 2011. gada 20. decembrī, plkst. 11.21 (UTC +2)

Vai tad nevar redzēt, kur kas parakstās un kur nē. Ka lapā vispār nav nekādu diskusiju, un tā izskatās pēc raksta? Jo šeit ir desmitgadīgi vikipēdisti dažkārt un pat tie ir spējīgi to izdomāt — kam nepieciešams paraksts un kur to lieto. Tāpēc nav jau nekāds brīnums, ka šeit esošie pieredzējušie lietotāji vispār nesaprot, ko Tu tur mēģini darīt, tāpēc iedeva Tev brīdinājumu. --GreenZeb — 2011. gada 20. decembrī, plkst. 11.24 (UTC +2)

Par parakstīšanos — japarakstās otraja kolonna esosajos lapu "tipos". Varbūt šis noder: Špikeris.--FRK (runas/darbi) 10:40, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Sveiks vēlreiz. Ja tas paraksts, kuru lasot sanāk, ka "ievietojot tajā rupjības un/vai JT lietot necenzētu leksiku" nebija speciāli, tad ļoti atvainojos, bet tajā brīdī man tas izskatījās kā neveiksmīgs joks. Ja nejūties konfortabli ar visām šīm datorlietām un kodiem, tad tev atliek rūpīgi izlasīt šo īso pamācību, kura tieši šādiem gadījumiem speciāli tika veidota un ir arī sastopama tev domātajā sveiciena tekstā lapas augšdaļā, un tev visas pamatlietas taps skaidrs. --Digital1 12:41, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Bergāmo

Itālijas pilsētas nosaukums itāļu valodā ir `Bergamo` ar uzsvaru uz pirmās zilbes. Tādēļ latviskojumā garumzīme ir kļūdaina un neatbilstoša (kaut kas līdzīgs agrāk bija ar toreizējās Dienvidslāvijas pilsētu `Sarajevo`, kur uzsvars arī ir uz pirmās zilbes (fakultatīvs - uz trešās), bet krievu valodas ietekmē latviski tāda izruna gandrīz nekad nebija sastopama - tikai `Sarajeva` ar uzsvaru uz otrās zilbes; turklāt abos gadījumos darbojas latviešu valodas primārā norma - uzsvars uz vārda, tostarp svešas cilmes vārda, pirmās zilbes). Kad par to vēstīju attiecīgajām valodas instancēm un institūcijām, tad reakcija bija divēja: pirmā - tā ir tādā un tādā grāmatā, atlantā, enciklopēdijā utt.,resp., kā Jānim Rainim: kā ir bijis, tā ir paliks. Otra reakcija (no ģeogrāfijas specu un valodu un tulkotāju specu puses) bija - klusums... Pirms gadiem 20-30 (jā, bija tāds laiks!) tam nebija ļoti lielas nozīmes. Mūsdienās latvieši, izkaisījušies Eiropā, kur vismaz izglītoti cilvēki lielajās valodās (vācu, angļu, franču, spāņu, itāļu...) runā pareizi, ar savu nezināšanu sevi vienkārši diskreditē. Neviens jau tam nepievērš lielu uzmanību, tomēr starptautiskajās organizācijās (un tādu tagad jau desmitiem vai vairāk) cilvēki galvu nogroza vai viegli satrūkstas. Latviska Vikipēdija varētu būt vieta, kura ne tikai balstās uz `enciklopēdiskumu` (patiesībā taču pilnīgi vienalga, ka, teiksim, Vāgneram ir divi priekšvārdi, jo gan viņš pats un ģimene, gan pasaule viņu sauc par Rihardu; Verdi savukārt tika kristīts ar deviņiem [!] priekšvārdiem, un enciklopēdijas tos rūpīgi reproducē; tieši tāpat neko nedod Mocarta četri īstie priekšvārdi), bet arī, ievērojot principa burtu, nezaudē tā garu. Te varētu saukt - atpakaļ pie enciklopēdistiem, franču Apgaismības kultūrnesējiem, kuri savā Enciklopēdijā rūpējās par abām pusēm (formālo pareizību un skaidrojuma būtību), ietverot savā darbā arī attīstības, perspektīvas iespēju. Pretējā gadījumā - kā ir bijis, tā ir paliks. Valodas jautājumi visām tautām visos laikos ir bijuši jūtīgi, delikāti, smalki. Tagad, kad jau vairāk nekā 20 gadu `sāls` direktīvi noteikta vīriešu dzimtē, daudzumdaudzi cilvēki turpina (reizumis jau agresīvi un demonstratīvi) lietot `vārāmā sāls` (t.i. sieviešu dzimtē). Tad varbūt atļaut šādos īpašos strīdus (!) gadījumos lietot kā līdzvērtīgas paralēlformas `tas sāls` un `tā sāls`. Taču daudz vairāk ir tādu gadījumu, kad dzīvā prakse, reālā valodas tradīcija latviskojumā iesakņojusies tik dziļi, ka nav ne jēgas, ne iespējas pazīstamo un iemīļoto `Solveigu` nomainīt ar pareizo `Sūlveiju`. Tādu vārdu, kad pasludinātā maksimāli iespējamā tuvība avotvārda izrunai netiek ievērota, arī ir desmitiem (skatām kaut vai Eiropas valstu galvaspilsētas!). Bet tad vismaz jaunos vārdus no visām pasaules malām atveidojam pēc pamatprincipiem - fonētiskas transkripcijas un gramatizācijas atbilstoši latviešu valodas normām. Apstākļos, kad grāmatās tādi vārdi ienāk ar lielu nokavēšanos, Vikipēdija varētu būt dzīvs, mainīgs avots, kas seko līdzi faktiem (dzimis, miris, pārdēvēts, ievēlēts...). Taču tad arī vajadzētu vismaz pamanīt, ka, teiksim, Šopēns kristīts poļu vārdā Frideriks un dot vismaz abas versijas - poļu un franču. Citur šāda tolerance sastopama, citur - kā ir bijis [nu, nav jau bijis!], tā ir paliks - Frederiks... Daudz par garu un sarežģītu? Nu, tad jāsamierinās ar to, ka skolās un īpaši augstskolās mācībspēki par Vikipēdiju smīkņā: to taču nevar ņemt nopietni. Vikipēdija pati ar to marginalizējas (marģinalizējas!)un velk uz statusu `plaši pazīstama šaurās aprindās` (palūkojieties uz aktīvo līdzdalībnieku vārdiem!).—Šo komentāru pievienoja JT (diskusija • devums).

Kādi konstruktīvi ierosinājumi? Dibināt Neatkarīgo Vikipēdijas īsteni latviskās valodniecisko institūtu? Jūs neesat vienīgais, kam viss neliekas ideāli šajā pasaulē, vēl jo vairāk valodas lauciņā. Bet esam spiesti pieņemt spēles noteikumus: nekādu patstāvīgu pētījumu. Šajā konkrētajā gadījumā varam izlabot, jo ir acīmredzama/ausīmdzirdama kļūda, pie kam šis miests nav to ūbereksonīmisko skaitā (galvaspilsētas u.c.), ko nedrīkstētu mainīt. Bet ko tālāk? --Kikos 11:45, 19 decembrī, 2011 (UTC)

Jau reizes četras esmu minējis, ka šajā konkrētajā lapā, kurā atrodos, pirms `Saglabāt lapu` ir `Lietošanas noteikumi`, bet pēc `Saglabāt lapu` - `Pielietošanas noteikumi`. Abējādie `noteikumi` zilā krāsā, resp., saistīti ar kaut ko. Vēlos likvidēt (gadus 10-15) novecojušo `Pielietošanas noteikumi`, taču nospiestā saite aizved mani uz angļu lapu, un viss paliek kā bijis. Konstruktīvais priekšlikums ir vismaz vienas lapas ietvaros unificēt šādu nesaskaņu.

Otrs - iespējams, ne sevišķi konstruktīvs - priekšlikums ir sekot laika garam un, piemēram, vācu īpašvārdu atveidē neatsaukties tikai un vienīgi uz 1960. gada brošūru, bet ievērot spēkā esošos Ministru kabineta Noteikumus 114., kuros ir daudzas jaunas, praktiskas normas (piemēram, par vācu vārdu izskaņas -el atveidi latviskojumā ar -elis: Mītels tad tagad būtu Mītelis kā Hēgelis vai Hendelis). Es varu labot tekstā pēc savas saprašanas, bet virsrakstam es `netieku klāt`.

Nu, ak tu Die's! Taču - nevienā no daudzajām palīdzības un padomu lappusēm šis jautājums nav skarts. Vēl vairāk - nav skarts arī veids, kā es savu (agrāk veidotu vai vēlāk neveiksmīgi uzsāktu) lapu varu dzēst. Vienkārši kādā veidā. Iespējams, ka es vienīgais esmu tik stulbs, bet konstruktīvais priekšlikums būtu detalizētāk izstrādāt visu paredzēto iespēju realizāciju. Šajā pat sakarā: pamācībā (rakstā) `Kā rediģēt lapu` mācīts spiest uz `Izmainīt šo lapu`. Bet šāda iespēja `Izmainīt šo lapu` vispār neparādās (ir tikai `Izmainīt šo sadaļu`, kas tomēr ir kaut kas cits un ko es arī daru)! Vai tad to nevar `konstruktīvi` sakārtot?!

Lai galīgi pārliecinātu par savu intelektuālo līmeni, teikšu, ka daudzkārt ieteikto smilšukasti eksperimentiem nav iespējams atrast: ieliekot lodziņā `Meklēt` lūgumu `Smilšu kaste`, saņemu skaistu skaidrojumu par bērnu spēļlaukumu, kas potenciāli attīsta kreativitāti... Vai arī šādu jauku tekstu ar virsrakstu `Vikipēdija:Smilšu kaste`:Satura rādītājs [paslēpt] 1 plen 2 pl lv 3 star en 4 starlv...Nu, un?! Ja es tiešām esmu vienīgais tāds nesapraša, netērējiet laiku atbildei. Lai veicas! --JT 17:28, 19 decembrī, 2011 (UTC)

Vēl papildus: ievietoju procesā esošo iespēju pāriet uz vārda lokāmo formu. `Bergamo (daudzkārt kļūdaini Bergāmo, vēlams iet uz Bergama - līdzīgi kā Milāna Milano, Trenta Trento, iespējams - Lugāna Lugano;` [..])`. Ļoti ticams, ka tas ir pret enciklopēdiskuma dzelzsbetonismu, taču jau vismaz kopš Jēkaba Vītoliņa Mūzikas vēstures(1937), bet teoloģijā vēl agrāk latviski ir Trentas koncils, par Milānu vispār nav ko strīdēties, bet tagad ir arī `Aspazijas un Raiņa dzīves un darba vietas: Lugāna – Kastanjola ...` un Edgara Dubiņa fotoizstāde "Lugāna, tu esi skaistākā!" (2011). Trenta, Milāna, Bergama, Lugāna - iegūstam latvisku galotni un līdz ar to gludāku iekļaušanu tekstā. —Šo komentāru pievienoja JT (diskusija • devums).

Pec kārtas:

• Lietošanas noteikumi un Pielietošanas noteikumi ir vēsturisks bardaks. Lūgums kādam, kurš zina, kurā vietā slēpjas šis kods, izlabot. Par anglisko tekstu Terms of use Wikimedia lapā - kāds varētu pārtulkot (kaut vai Jūs).

• Par MK noteikumiem - atļaušos iebilst. MK "speciālisti" nekad nav izcēlušies ar sevišķu izsvērtību savos aktos un tie ļoti bieži ir pretrunā ar citiem normatīvajiem (vai nenormatīvajiem, bet tiešām speciālistu sastādītiem) dokumentiem. Arī šajā Jūsu minētajā dokumentā ir tikai apgrābstīti citvalodu īpašvārdu atveides atsevišķi gadījumi - tas, kas viņiem ir licies pieņemams, to ir rakstījuši. Izskaņas -elis veidošana ir pretrunā ar citu līdzīgu izskaņu veidošanu un radīt vienu "vēsturiski merķelizētu" izņēmumu - tā būs jauna «Īslande».

• Savu lapu Jūs nevarat pats dzēst (bez administratora tiesībām). Tam ir vairāki būtiski iemesli. Ja nepieciešams kādu lapu dzēst, ievietojiet tās pirmajā rindā {{delete|paskaidrojums, kāpēc tas jādara}} un ļoti drīz kāds no adminiem šo lapu izdzēsīs. Par "Izmainīt šo lapu" - nu izlabojiet pats to nejēdzību!

• Nespējat atrast smilšu kasti... Nu, piedodiet, nespēšu līdzēt... --Kikos 18:07, 19 decembrī, 2011 (UTC)

Nebūdams speciālists, par valodas lietām nediskutēšu, bet par tehniskajām varu līdzēt (Kikos gan jau pirmais pasteidzās). Lietošanas noteikumus var (un vajadzētu) iztulkot, bet, kamēr tas nav izdarīts, labāk, lai ir saite uz angļu lapu, nekā vispār nekādu. Jebkurā gadījumā mainīt šos noteikumus mēs patvaļīgi nedrīkstam. Rakstīt vienādi abos gadījumos tiešām būtu labāk (neviens nebija tam pievērsis uzmanību), tikai jāvienojas, vai labāk ir "lietošanas" vai "pielietošanas" noteikumi (manuprāt, "lietošanas" vai varbūt "izmantošanas"). "Virsrakstam tikt klāt" var jebkurš reģistrēts lietotājs, ar komandu "Pārvietot" pārdēvējot lapu. Noklusētajā stilā tā atrodama zem trīsstūrīša pa kreisi no meklēšanas lodziņa. Var gadīties, ka raksts, uz kuru vēlaties pārvietot, jau eksistē (piemēram, kā pāradresācija), tad to vajag vispirms izdzēst un jālūdz palīdzība administratoriem. Veids, kā dzēst neveiksmīgu lapu, ir veidnes {{dzēst}} ievietošana tajā. Ja lūgums būs pamatots, administratori to izpildīs. Par neprecizitātēm pamācībā — tādas, protams, ir un tiek pamazām novērstas. Principā iesācējam pietiek zināt, ka lapu var izmainīt visu uzreiz ar komandu "Rediģēt" augšā kreisajā pusē un var izmainīt kādu tā daļu ar komandu "Izmainīt šo sadaļu", kas atrodas rakstā. Principiālas atšķirības nav, bet garos rakstos ērtāk ir mainīt vienu sadaļu, turklāt, ja tajā pašā laikā kāds cits rediģēs citu sadaļu, neveidosies "rediģēšanas konflikts". Saite uz kopējo smilšu kasti ir atrodama sākumlapā, bet daudz ērtāk ir lietot personisko smilšu kasti, kurā citi netraucē. Saite uz to ir lietotāja diskusiju lapas sveiciena rāmī, bet var izveidot saiti arī savā lietotāja lapā. --ScAvenger 18:23, 19 decembrī, 2011 (UTC)

To ScAvenger: Bez šaubām, MK Noteikumus gatavojošie valodnieki arī ir cilvēki, un arī man ne viss viņu piedāvājumā patīk (visu Noteikumu praktiskais uzdevums ir palīdzēt pasu daļām latviskot pasēs citvalodu vārdus, tādēļ tas nav ne pētījums, ne panaceja valodas grūtībās). `Merķelizācijai` attiecībā uz Angelu, protams ir līdzība ar `Īslandizāciju`, Taču pati problēma ar izskaņu -elis (pateicoties Noteikumiem) ir stipri pavirzījusies uz priekšu. Jau Ceplītim ir Dīzelis , Hēgelis un Hendelis. Kādēļ gan tad lai nebūtu arī Šlēgelis, Hēbelis, Geibelis, Mendelis, Verfelis, Dēmelis utt. (daļa no viņiem ir jau GER izdotajā Latvijas Padomju enciklopēdijā. 10-2, 1988)? nemaz nerunājot par Garlību Merķeli! Mums taču ir arī daudzi latviešu uzvārdi ar šādu galotni: Pūtelis, Gaidelis, Būdelis, Vējelis. Un daudz līdzīgu, rosinošu sugasvārdu: mētelis, svētelis, šunelis, šinelis, šanelis (nr.5! jā, jā, zinu - Koko Šanele), attiecīgi strēmele, vērmele, zēvele, vīveles, tāfele, (datorpele!). Šāda konsekvence tikai vienkāršotu līdzīgu vārdu (izskaņas) atveidi, iepējams - ne tikai no vācu valodas. `Mītelis` savu vietu ieņems, domājams, arī bez Vikipēdijas palīdzības, taču dažam labam skolasbērnam, studentam vai redaktoram (kur tādi vēl patvērušies) Vikipēdija būtu labs palīgs. Arī vispārīgākā, principiālā nozīmē - nebaidīties no jaunievedumiem, kuri ir neizbēgami (neizbēgams nu jau teju 200 gadus ir arī fakts, ka no jaunvārdiem ieviešas praksē apmēram trešdaļa. Taču šī trešdaļa būtiski atjauno pašus valodas resursus, rosina šo attīstību). Krampjaina turēšanās pie bijušajiem rakstu avotiem var kļūt arī bīstama savas kokainības dēļ. JT (dubults neplīst!)--46.109.159.226 10:17, 20 decembrī, 2011 (UTC)

To ScAvenger: Un vēl - tie paši aplamātie valodnieki jau pirms gadiem 20 atzina `pielietot` par nevēlamu krievu valodas kalku (primeņaķ), tas parādījās vārdnīcās vēl apmēram 10 gadus ar norādi novec. , bet tad pazuda vispār. Nu, beidzies ir `pielietot`, vilciens ir prom. Var diskutēt bez gala, bet kas ir miris, tas ir miris (Jānis Rainis). Ar sinonīmiem švaki - tas pat `izmantot` teju vai vienīgais, taču drusku par garu, turklāt ar prepozīciju. Vēl var šur un tur izlīdzēties ar `likt lietā`, `praktizēt` vai pat sadzīviski apšaubāmo `brūķēt` noteiktā stilistiksā mezglā, bet tas arī praktiski viss. Tā kā ikdienas redaktūras darbā ar šo `pielietošanu` saskaros regulāri, tad esmu spiests kā kucēns ķert savu asti un visu laiku riņķot ap problēmu, kur problēmas nemaz nav. Starp citu Digital1 dusmas izsaukušajā gadījumā biju pieņēmis to par spēkā esošu `lietošanas pamācību`. JT

Ta ScAvenger: Tas pirmais gabals par `merķelizāciju`, izrādās bijis domāts [to] kikos. Sorry.JT

To JT: vai vārds "pielietojums" arī nav lietojams? Asterisks 11:36, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Pielietojums [?]

Noteikti nē - tas jau ir tieši atvasināts no `pielietot` un tādēļ beidzies. Āmen. Izvēle te arī paliek švaka: tie paši `lietojums` un `izmantojums` (var jau atrast iespējas kaut ko `realizēt`/ `realizācija` vai vēl ko, bet tas jau vēl ļaunāk).--JT 13:50, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Jā, `prakse` vēl kādreiz var noderēt (valodas prakse, akdēmiskā prakse). Savukārt, teiksim, ēdienam neder īsti neviens no apzīmējumiem: slikti skan gan lietot, gan izmantot, gan realizēt (ēšanas nozīmē), gan praktizēt (ēšanas nozīmē).--JT 13:55, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Bet var taču būt situācijas kur bez tā "pielietojuma" nevar nekādi. Piemēram, sāls pielietojuma, sāls izmantojums, sāls izmantošana, sāls lietojums, sāls realizācija taču ir 5 dažādas lietas ... Asterisks 14:58, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Sāls `pielietojums` ir saturiski pilnīgi idents (kaut šobrīd jau novecojis un kaitinošs) `sāls lietojumam`, bet `sāls izmantojums` un `sāls izmantošana` arī ir ļoti tuvi jēgas ziņā, turklāt reti sastopami. Teorētiski varu iedomāties `sāls izmantojums bērna uztura gatavošanā`, bet tas tas pats `lietojums` vien būs. Savukārt `sāls izmantošana sudraba tīrīšanai ir sena metode` varētu būt. Taču abos šajos gadījumos pamatvārdi ir divi visu laiku apspriestie sinonīmi `lietot` un `izmantot`. Protams, katram var būt vēl savas papildu nozīmes: teiksim, reti būs `lietot uzticību kā ieroci saviem mērķiem`, savukārt `izmantot uzticību nelietīgi` būs samērā izplatīta lieta. Paskatīju vārdnīcā vēl daļēju sinonīmu `patērēt`(`patērēt dārzeņus uzturā`). Taču tas viss aizved prom no pamtjautājuma - vārdu `pielietot` ir pilnībā aistājis vārds `lietot`. --46.109.159.226 16:12, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Hmm, sāls pielietojums varētu būt piemēram, marinēšana un sālīšana, tajā pat laikā lietojums var nebūt nekāds , jo neviens neko nav sālījis un nemarinējis. Sāls izmantojums šajā gadījumā ir nulle kg. Sāls izmantošanas arī nav, jo pašalik neviens to neizmanto. Kā redzi, šie vārdi katrs apraksta ko citu : lietojums saistās ar pabeigtu darbību (vai lietoja un kā lietoja), izmanttojums ar kvantitāti (patētiņu), izmantošana ar ar kautkādām pašreizējām aktivitātēm, bet pielietojums ir īpašība (ko ar to var darīt). Asterisks 08:17, 21 decembrī, 2011 (UTC)

Diemžēl nekādi nevaru piekrist šim skaidrojumam: `lietojums saistās ar pabeigtu darbību (vai lietoja un kā lietoja), izmantojums ar kvantitāti (patēriņu), izmantošana ar ar kautkādām pašreizējām aktivitātēm, bet pielietojums ir īpašība (ko ar to var darīt)`. Kāpēc `lietojums` saistās ar pabeigtu darbību? Es šobrīd lietoju datoru un tā nepavisam nav pabeigta darbība, bet ir īsta, dzīva tagadne, šis lietojums turpinās un turpināsies. Kāpēc `izmantojums` saistās at kvantitāti? - `Poētismu izmantojums tekstā ir īsti vietā, tas dzidrina izjūtu un silda` - kāda te kvantitāte? `Pielietojums ir īpašība`?! Tas vispār iet pāri manai saprašanai (man, tev, viņai ir slikts/labs/aizraujošs pielietojums ?!). Acīmredzot valodas izpratne un izjūta mums stipri atšķiras. Nekāda traģēdija. Un labas sekmes!--46.109.159.226 09:29, 21 decembrī, 2011 (UTC)

Bergama

Lūgums turpmāk nekādus jaunievedumus! Pasaules zemes un tautas ir redaktoru vidū neieredzētākais izdevums savas pārmērīgās novitātes dēļ. --Kikos 19:31, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Lūgums nav izpildāms, jo progress nav apturams un Zeme griezīsies arī turpmāk. Cits jautājums (tā jau arī būs bijis domāts), ka var jaunievedumus nelikt Vikipēdijā. Tas pārvērtīs to par senapgūtu zināšanu kapsētu. Lai tā būtu! Pasaules zemes un tautas diemžēl neesmu redzējis un neko spriest nevaru. --46.109.159.226 20:47, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Jā, piedošanu,kikos, - sirsnīgi pateicos par daudziem vērtīgiem padomiem 19. decembrī 18:07. Manas neapsviedības un nesapratības dēļ atbilde par vācu vārdu latviskojumu ar -elis adresēta [to] ScAvenger 20. decembrī 10:17. Patiesībā tā domāta `kikos`. Te viena iebilde: Tavs apgalvojums, ka `izskaņas -elis veidošana ir pretrunā ar citu līdzīgu izskaņu veidošanu un radīt vienu [izcēlums mans, JT] "vēsturiski merķelizētu" izņēmumu - tā būs jauna «Īslande»` ne sevišķi labi saskaņojas ar deviņu vācu vārdu virkni minētajā atbildē [to] ScAvenger, resp, Tev. Un galā vēl desmitais - Merķelis. --46.109.159.226 21:10, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Pavisam pēdējo reizi - man tiešām kauns, ka neesmu ievērojis vārda `Kikos` rakstību ar lielburtu. Lūdzu piedošanu!--46.109.159.226 21:13, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Tiešām žēl, ka Jūs visu uztverat tik saasināti. Varbūt ir vērts mazliet paskaidrot, kas ir šī "senapgūto zināšanu kapsēta" (ja nav bijis laika to izlasīt citās sadaļās). Nelielu ieskatu var dot Pieci pīlāri, tēzes jauniesaucamo apgaismošanai, kā arī neskaitāmās norādes "Kas vikipēdija nav" utt. Vikipēdija ir enciklopēdija. Vismaz tie, kas šeit darbojas, cenšas tādu radīt. Mēs nodarbojamies ar pietiekoši garlaicīgu un rutīnas darbu - pārrakstām saviem vārdiem citur publicētu vispāratzītu informāciju. Bez interpretācijām, komentāriem, sava viedokļa pielikšanas. Tas ir tas, ko saucam par enciklopēdisko stilu. Nenodarbojamies ar pētniecību, dažādu jaunu (vai vecu) teoriju ieviešanu dzīvē. Pie tam katrs nodarbojas tikai ar to, kas viņam tiešām patīk. Bez maksas. Brīvajā laikā. Administrācija (riebīgie admini - nagu maucēji un stagnanti) papildus tam, ka raksta par sev tīkamām tēmām, ir uzņēmušies pienākumu sekot līdzi tam, lai šeit netiktu veiktas darbības, kas ir pretrunā ar vikipēdijas principiem un pazemina tās kvalitāti. Varbūt ir nācies sastapt vikipēdijās (sevišķi citvalodu - latviski šis vārds īsti neskan) tādu terminu kā "kontributors"? Ne autors, ne redaktors, bet kontributors. Persona, kas šeit atstāj savu kontribūciju - pienesumu. Mēs šeit pilnīgi par velti (ja neskaita tos mīnusus, kas rodas iepērkot grāmatas, braucot uz bibliotēkām, neracionāli tērējot elektrību un trafiku), bez ļauna nodoma un nesaņemot jūdasa grašus no KGB, GER, VVK vai MZGD, ievietojam informāciju savu prasmju un spēju robežās. Pie mums reti iegriežas cilvēki, kas gribētu likt lietā savas speciālista zināšanas (ja nu vienīgi, lai pateiktu, ka te viss ir pilnīgi garām). Tiesa gan, arī es, ja atmiņa neviļ, par savu profesionālo jomu neesu uzrakstījis neko :) Jebkurā gadījumā, laipni lūgti uz klāja! Jaunpienācēji sakarīgu pienesumu parasti sāk veidot pēc kāda mēneša bakstīšanās un eksperimentēšanas. Arī ielogošanās un regulāra parakstīšanās diskusijās, kur katru jaunu sentenci pieņemts atdalīt ar atkāpi, pieder pie iemaņām, kas šeit noteikti nepieciešamas.

Atsevišķi par "-eļiem". Jā, es sapratu jūsu viedokli. Jā, tādi precedenti ir bijuši. Jā, iespējams, tā būtu labāk. Bet! Mēs šeit, vikipēdijā, nevaram atļauties veidot savu īpašvārdu atveidošanas sistēmu pēc principa tut pišem, tut ņe pišem, tut ribu zavoračivajem, jo dažas vietas no šobrīd vienīgā sistemātiskā vācu valodas īpašvārdu atveidošanas priekšraksta kādam no mums nepatīk. Spēles noteikumiem jābūt vienotiem. Ja iznāks šo 60. gadu norādījumu jauns izdevums (kā tas ir noticis franču gadījumā), kurā izskaņu "-el" valodnieki būs paģērējuši atveidot ar "-elis", tad tā arī darīsim. Par Bergamo un Milano. Jūs taču zināt, kas ir "eksonīms"? Jauki, tad par ko kasāmies?! Jauku vakaru vai to diennakts daļu, kad lasāt šo manu "eseju". --Kikos 23:20, 20 decembrī, 2011 (UTC)

Fāzu - fāžu?

Sveiks! Vai nezini , kā ir pareizi daudzkaitļa ģenitīvs vārdam "fāze" ? --Asterisks 10:25, 23 decembrī, 2011 (UTC)

Fāžu.--FRK (runas/darbi) 10:31, 23 decembrī, 2011 (UTC)

Fāžu.--JT 12:37, 23 decembrī, 2011 (UTC)

Un "bāze"? --Edis 12:40, 23 decembrī, 2011 (UTC)

Bāze - bāzu, bet frāze - frāžu. Vot, tā, lūk... --JT 12:53, 23 decembrī, 2011 (UTC)

Nesen runājām par to. Ja skaidri nav zināms, jāskatās pareizrakstības vārdnīcā. --ScAvenger 13:12, 23 decembrī, 2011 (UTC)

Angs Lī

Tādus "rakstus" gan nevajag taisīt. Priekš tam ir diskusijas. --ScAvenger 18:32, 28 decembrī, 2011 (UTC)

Vai tad es rakstīju rakstu? Es ievēroju kādā kinotekstā `Angs Lī` un gribēju brīdināt, ka no paša sākuma vajadzētu lietot pareizo `Li Aņs`, jo kaut ko izlabot ir daudz grūtāk, nekā no sākta gala rakstīt pareizi. Figūra ir pietiekoši būtiska, lai tāds rakst parādītos, vai vismaz citos rakstos tiktu lietota pareiza forma. Te nemitīgi aprāda, ka jāievēro vadlīnijas un norādījumi. Šis ir tieši tas gadījums, kad viss ir ievērots.--JT 20:46, 28 decembrī, 2011 (UTC)

Kāpēc "Aņs" nevis "Ans"? --Treisijs 20:48, 28 decembrī, 2011 (UTC)

Tāpēc, ka ķīniešu personvārdu piņjin transkripcijā latviski zilbe `ang` ir `an` un zilbe `an` ir `aņ`. Laipni izdzēstajā diskusijlapā jau norādīju Jeļenas Staburovas ķīniešu vārdu atveides grāmatas 45. lpp., kur runa tieši par šo kinorežisoru: viņa vārds piņjin transkripcijā ir Li An, bet Ang Lee ir nepamatots angliskojums, kurš, iespējams, angļu tekstos arī jālieto, jo tā tas parādās daudzās(bet ne visās) viņa filmās. Savukārt latviskajā Vikipēdijā ir ieteikts turēties pie Staburovas grāmatas (Īpašvārdu atveidošana). Tur (Staburovai) tad visā krāšņumā ir Li Aņs (1951). Tā kā viņas grāmata ir lieliski nostrādāta, turklāt viņa nevis tikai labi pārvalda latviešu valodu, bet arī to izjūt un izmanto brīvi un eleganti (tur varbūt arī dzīvesbiedra Ulda Bērziņa nopelns...), es droši paļaujos uz speciālisti.--JT 21:04, 28 decembrī, 2011 (UTC)

Tieši tāpēc arī prasīju, jo piņjiņa tabulā redzams, ka Ang -> Ans, bet An -> Aņs. Paldies par paskaidrojumu! --Treisijs 21:11, 28 decembrī, 2011 (UTC)

Viss ir pareizi, tikai tādu brīdinājumu nevajag noformēt kā pamatrakstu. Ja kas, izlabot nav it nekādu problēmu. --ScAvenger 05:46, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Tak jau teicu, ka nekādu rakstu/pamatrakstu neformēju. Tur pats izlēca `Angs Lī`, pie kura es rakstīju kā diskusiju.--JT 08:55, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Ko tad labos, ja viss ir izdzēsts?!--JT 08:55, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Pārnesu tekstu uz smilšu kasti. Tā nebija diskusija, bet pamatraksts; jebkurā gadījumā nav pieņemts sākt ar raksta diskusiju un tad tikai pašu rakstu. --ScAvenger 09:21, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Tur pilnīgi skaidri redzams, ka nekāds raksts tas ne tuvu nav un nav arī tā domāts. Turklāt nekā slikta nav ieteikumā, JA veidotu rakstu par ķīniešu režisoru, sākt ar pareizu vārdu/uzvārdu, it sevišķi, ja tas ir diskutabls.--JT 11:21, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Pardon, es laikam steigā nepaskaidroju — tā jau arī bija tā problēma, ka tas acīmredzami nebija domāts kā raksts, taču atradās tā saucamajā "pamatrakstu vārdtelpā". Viss, kam virsraksts ir vienkāršs termins, skaitās pamatraksts un pamatrakstos ir jābūt tikai enciklopēdiskiem rakstiem. T.i., ja ir raksts Angs Lī, tad tam jābūt enciklopēdiskam rakstam par šo personu, dažādām pārdomām par rakstību jābūt Diskusija:Angs Lī vai kādā citā diskusijā. --ScAvenger 12:38, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Lūk, tagad es saprotu, bet vajadzētu tā, lai saprot pašā sākumā. Ne sapnī, ne nomodā nevar ienākt prātā, ka jāsāk ar Diskusija:Li Aņs! Uz kāda pamata?! Ir brīnišķīgi Špikeri, ir Pamācības, ir Palīdzība un viss kaut kas, bet vienkāršas (it kā vienkāršas, bet ienācējam nezināmas) lietas nekur nav kompleksi, sistēmiski skaidrotas (praktiskās detaļās). Nu var tak būt, ka nākamībā vēl kāds īpatnis grib pieslēgties kopējai lietai. Pašreiz tas var notikt tikai, dabūjot daudzkārtējus punus visās vietās. varbūt izsludināt konkursu par praktiskas pamācības izveidi?!--JT 16:26, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Būtu labāk rakstījis rakstus, JT. --Zemgalietis 06:06, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Tas man par grūtu dēļ visām tām atsaucēm, atkāpēm, ==, =====. Es tur apjūku un sapinos kā muša zirnekļa tīklos. `Palīdzība:Svarīgākā pamatinformācija`, ko koprojām rūpīgi studēju, turklāt uzrakstīta tik augstprātīgā un kancelejiski grabošā valodā, ka atsit jebkuru vēlēšanos (skat. Lielsadaļu `Svarīgi!` Nu nav man tādas pēdiņas, tad jāmeklē Simbolos! Un tādas domuzīmes nav [to jau te pateica priekšā, ka zem `Saglabāt lapu` viss kas ir, bet vienalga tur kuļos kā vista pakulās]). Protu rakstīt normālu tekstu `iekš` Word. Nu, lūk, un te tad jau būtu jāsāk tā svistopļaska, kas mani tīri vizuāli tracina, jo uzskatu, ka pēdiņas normālā (papīra) tekstā savu laiku nodzīvojušas un neizbēgami atmirs(aprij vietu un tipogrāfijas krāsu), paliekot tikai slīpinājumam visos gadījumos (citvalodu vārds, saturisks izcēlums, darba tituls, pārnestā nozīme - lasītāju nevajag uzskatīt par idiotu, kurš nesaprot, ka kursīvs pats par sevi nenozīmē NEKO, bet tikai ir zīme pievērst uzmanību). Bet nu jau sabraucu savās debesu druvās. Jāteic gan, ka vismaz 6-7 gadus rediģēju grāmatas šādā veidā un visi visu saprot...--JT 08:55, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Varu piedāvāt tādu ideju, ka Jūs tos rakstus (Wordā veidotus) varat atsūtīt man uz e-pastu un es tos novikificēju un tad lieku šeit. Protams, ne jau uzreiz, bet kādā pieklājīgā ātrumā (nu, ja skolā nekā baigi lielā nav, tad kādas 24-48 stundas). Ja Jums kaut kas tāds der, tad jau var runāt sīkāk.--FRK ([[Lietotāja

diskusija:Edgars2007|runas]]/darbi) 09:02, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Jā, paldies. Ja/ kad būs iedvesma, ņemšu vērā.--JT 10:52, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Gatavu (formatētu) tekstu pārcelšanai wiki vidē labi noder tāds WikEd tūlītis. Pietiekoši vienkārši instalējas un elegants lietošanā. Strādā zem visiem normālajiem brauzeriem (neesmu pārbaudījis ar Explorer). --Kikos 09:10, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Jā, paldies--JT 10:52, 29 decembrī, 2011 (UTC)

manuprāt atrunas. izglītotam un saprātīgam cilvēkam būtu vajadzīgas dažas dienas, lai pārslimotu bērnības slimības un varētu rakstīt normālus rakstus. protams, kolēģi palīdzētu (piemēram apkarinot rakstu ar visādām uzlabošanas birkām  ;) --Biafra 09:35, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Nu, tak skaidras atrunas. Taču acīmredzot neesmu ne tik izglītots, ne saprātīgs, jo ņemos ar visu šito jau no 18. novembra un piedevām neesmu pārliecināts, vai man to vajag...--JT 10:52, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Uzcītība norāda uz to, ka vajag jau laikam gan... Atkarības reizēm veidojas visnegaidītākajos veidos. :) --Kikos 11:02, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Es ar `uzcītību` saprotu ko citu. Drīzāk man ir ziņkārība, kas te notiek, kāds ir vispārējais līmenis humanitārajā jomā un kādā veidā (stils, attieksme, tradīcijas, audzināšana...) noris komunikācija. Īsāk - stoit ļi igra sveč. Šaubos. Patlaban esmu kā vingrojumu/vingrinājumu/etīdi partulkojis tos angļu Noteikumus, kas ar viena vikikolēģa palīdzību acīmredzot nonāks atklātībā, bet kas (tulkojums) patiesībā ir pilnīgi nevajadzīgs - tīra birokrātija un cīņa ar/par licencēšanu. Tā var noderēt tur, kur apgrozās miljoni un miljardi (kinoindustrija, popmūzika utt.), taču tad jau arī visa jurisdikcija būs angliski un skatīs angļu `Terms of use`. Atkarības man nav raksturīgas, vismaz līdzšinējos 70 gadus.--JT 11:21, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Mocarts

Pirmoreiz parādījās ziņa, ka kaut kas zudis un saglabāt nevar, pēc tam tomēr parādījas divreiz, tā kā viens no 6.-7. nodaļas tekstiem jādzēš.--JT 17:48, 2 janvārī, 2012 (UTC)

Man te viss izskatās sakarīgi un nav kaut kas divreiz.--FRK (runas/darbi) 17:52, 2 janvārī, 2012 (UTC)

Tad OK--JT 18:03, 2 janvārī, 2012 (UTC)

Emilis Melngailis

Šādas lietas vispirms diskutējam un tikai pēc tam labojam. (Atvainojos par atceltajiem pareizrakstības kļūdu labojumiem.) --Kikos 20:25, 12 janvārī, 2012 (UTC)

Lūk, lūk...--JT 20:28, 12 janvārī, 2012 (UTC)

Jūsu konts taps pārsaukts

Sveiki,

Vikipēdijas attīstītāju komanda ir veikusi dažas izmaiņas kontu darbībā, lai būtu iespējams vēl labāk izmantot sistēmas iespējas, kas saistās ar starpviki fukcijām. Šīs izmaiņas nozīmē, ka Jums turpmāk būs viens lietotājvārds jebkurā no mūsu sistēmām. Tas palīdzēs piedāvāt vairāk wiki līdzekļus ērtākam darbam. Tomēr viens no blakusefektiem ir tāds, ka tagad lietāja konta vārdam jābūt unikālam visās 900 Wikimedia wiki. Papildus informācija - the announcement.

Diemžēl Jūsu lietotājvārds konfliktē ar JT. Lai nodrošinātu, ka Jūs abi varat turpmāk izmantot Wikimedia wiki, mēs mainīsim Jūsu lietotājvārdu uz JT~lvwiki. Tas notiks 2015. gada aprīlis, vienlaicīgi ar daudziem citiem lietotājiem.

Jūsu konts darbosies kā iepriekš, saglabājoties konta vēsturei, tomēr ielogojoties Jums būs jāievada jaunais lietotājvārds. Ja Jūs neapmierina Jūsu jaunais lietotājvārds Jūs varat pieprasīt tā nomaiņu izmantojot šo formu.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām

Yours,
Keegan Peterzell
Community Liaison, Wikimedia Foundation

05:18, 18 martā, 2015 (EET)

Renamed

This account has been renamed as part of single-user login finalisation. If you own this account you can log in using your previous username and password for more information. If you do not like this account's new name, you can choose your own using this form after logging in: Special:GlobalRenameRequest. -- Keegan (WMF) (talk)

12:33, 19 aprīlī, 2015 (EEST)

Vikipēdijas darbnīca

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams iniciatīvas lapā. Tēma ir vēlama no vajadzīgo rakstu saraksta, bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- Edgars2007 (diskusija) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.52 (EEST)