Vikipēdija

Dalībniece:LindaStepa/Smilšu kaste

Veidne:LindaStepa smilšu kasteVeidne:Tangrams Veidne:Other uses

Tangrams

labot šo sadaļu
 
Tāpat kā lielākā daļa moderno sēriju, šis koka tangrams ir iekļauts kvadrātveida konfigurācijā.

Tangrams (ķīniešu: 七巧板, piņjiņs: qīqiǎobǎn) ir saliekama puzle kas sastāv no septiņām plakanām figūrām, kuras, saliekot kopā, veido vienu. Puzles mērķis ir izveidot īpašu figūru ( iepriekš dots tikai siluets vai kontūra) vienlaicīgi izmantojot visas septiņas figūras, kuras nedrīkst pārklāties. Ir zināms, ka tas ir izgudrots Ķīnā Songu Dinastijas,[1] laikā, līdz ar tirdzniecības kuģu kustību 19.gadsimtā šo spēli pārņēma arī Eiropa. Kādu laiku Eiropā tas kļuva ļoti populārs, un pēc tam arī Pirmajā Pasaules kara laikā. Tā ir viena no populārākajām saliekamajām puzlēm pasaulē.[2][3] Ķīniešu psihologs tangramu dēvē par "visagrāko psiholoģisko testu pasaulē", kaut arī tā veidota izklaidei nevis pētīšanai.[1]

Etimoloģija

labot šo sadaļu

Vārds tangrams iespējams ir iegūts no diviem vārdiem, ķīniešu vārda tang, atsaucoties uz Ķīniešu Tangu Dinastiju, un grieķu gramma, alternatīvu grafikiem. [4]

Vēsture

labot šo sadaļu

Rietumu pasaules sasniegšana (1815–1820)

labot šo sadaļu
 
Karikatūra tika publicēta Francijā 1818.gadā, kad mānija ar tangramu bija pašā tās virsotnē. Virsrakstā lasāms: " 'Rūpējies par sevi, tu neesi veidots no tērauda. Uguns ir gandrīz izdzisusi un tuvojas ziema.' 'Tas man aizņēma visu nakti. Atvaino, es tev paskaidrošu. Tu spēlē šo spēli, kas jāsaka, ir atbirusi[hail] no Ķīnas. Un es tev saku, ka Parīzei tieši šobrīd ir nepieciešams aicināt to, kas nāk no šīs tālienes.' "

Tangrams Ķīnā jau eksistēja krietnu laiku pirms kapteinis M.Donaldsons uz sava kuģa ar nosaukumu "Tirgotājs" 1815.gadā to pirmo reizi atveda uz Ameriku. Kad Kantonā to [docked], kapteinim iedeva pāri Sang-Hsia-koi (autoa vārds) grāmatu par Tangramu no 1815.gada. [5] Tās, savukārt, tika atvesta ar kuģi, kurš brauca uz Filadelfiju, kur to [docked] 1816.gada februārī. Amerikā pirmā publicētā grāmata par Tangramu balstījās uz tām, ko bija atvedis Donaldsons.

Sākotnēji puzli popularizēja Astotā Tana grāmata, fiktīvā vēsture par Tangramu, kas apgalvoja, ka spēle tika izgudrota pirms 4000 gadu ar dieva, vārdā Tans, palīdzību. Grāmata ietvēra 700 formas, no kurām dažas ir iespējams atrisināt.[6]

Attēls:Astotās Tana grāmatas 1.daļa.jpg
Aptver grāmatas Astotā Tana grāmata mākslu, sastādītājs Sam Loyd, parodēta puzles vēsture, kas aizsākusies tangrama mānijas laikā Rietumu pasaulē.

Visbeidzot puzle sasniedza Angliju, kur tā tiešām kļuva ļoti moderna.[5] Mānija ātri vien izplatījās citās Eiropas valstīs. [5] Tā bija galvenokārt saistāma ar citām pāris britu grāmatām par Tangramu,Modernā ķīniešu puzle, un pievienotā risinājumu grāmata , Atslēga.[7] Drīz vien tangrama sērijas lielos apjomos eksportēja no Ķīnas, izgatavotus no dažādiem materiāliem, no stikla, koka, bruņurupuča bruņām.[8]

Daudzas no šīm neparastajām un brīnišķīgajām tangrama sērijām bija izgatavotas atbilstoši Denmarka norādījumiem. Dāņu interese par tangramiem ar lielu entuziasmu krasi pieauga ap 1818.gadu, kad tika publicētas divas grāmatas par puzli.[9] Pirmā no tām bija Mandarinen (Par ķīniešu spēli). To bija sarakstījusi studente, kas mācījās Kopenhāgenas Universitātē, kas bija neizdomāts darbs par tangramu vēsturi un popularitāti. Otrā, Det nye chinesiske Gaadespil (Jaunā ķīniešu puzles spēle), sastāvēja no 339 puzlēm, kopētas no Astotā Tana grāmata, un izskatījās tikpat kā oriģināla. [9]

Viens labvēlīgs faktors spēles populariatātei Eiropā bija tas, ka kaut arī Romas Katoļu baznīca aizliedza daudzus atpūtas veidus sabata dienā, tai nebija iebildumu pret tādām spēlēm kā tangrams.[10]

Otrā mānija Savienotajās Valstīs un Vācijā (1891–1920)

labot šo sadaļu

Vācijas sabiedrību ar tangramu pirmo reizi iepazīstināja industriālists Friedrich Adolf Richter aptuveni 1891.gadā.[11] Sērijas bija veidotas no akmens vai mākslīga māla,[12] un apzīmēja ar nosaukumu "Enkura puzle".[11]

Daudz starptautiskāk, Pirmais Pasaules karš pieredzēja iespaidīgu intereses atdzimšanu par Tangramiem gan mājas frontē, gan tranšeju un ierakumu pretējā pusē. Sājā laikā Tangramu dažreiz sauca par "Sphinx" kā alternatīvu nosaukumu "Enkuru puzles" kopai..[13][14]

Paradoksi

labot šo sadaļu

Tangrama paradokss ir sadalīto sastāvdaļu maldināšana : Divas figūras ir izveidotas no vienādu kopu gabaliem, kur viena no tām izskatās par atbilstošu apakškopu otrai. [15] Viens no slavenajiem paradoksiem ir paradokss par diviem mūkiem, ko ierosinājis Dudeney, kuri sastāv no no divām līdzīgām figūrām, viens ar, bet otrs bez pēdām.[16] Patiesībā, pēdas laukums otrai figūrai kompensē neuzkrītoši lielāku ķermeni. Citu tangrama paradoksu ir ieteicis Sam Loyd Tana astotajā grāmatā :

Septiņas un astoņas figūras atspoguļo noslēpumaino kvadrātu, veidotu no septiņiem gabaliem : tad tiek attēlots ar nošķeltu stūri, bet vēl joprojām veidotu no visiem septiņiem gabaliem.[17]

  •  
    Divu mūku paradokss – divas līdzīgas figūras, bet vienai trūkst pēdas.
  •  
    Tangrama maģisko kauliņu kauss  – no Sema[ Loyd] grāmatas Tana astotā grāmata (1903). Katru no šiem kausiem veido septiņas vienāda veida ģeometriskas figūras. Taču pirmais kauss ir pilnīgs, bet pārējos redzamas brīvas vietas dažādos izmēros (Jāatzīmē, ka viena no figūrām zemākajā rindā ir nedaudz īsāka par pārējām divām. Viena no vidējām figūrām ir nedaudz platāka par citu labajā pusē, un viena figūra kreisajā pusē ir vēl šaurāka nekā vidējā. [18]
  •  
    Nošķeltā kvadrāta stūra tangrama paradokss – no Sam Loyd grāmatas Astotā Tana grāmata (1903).

Konfigurāciju skaits

labot šo sadaļu
 
13 izlocītas figūras kombinētas tangrama komplektā

Vairāk nekā 6500 tangrama dažādas problēmas ir radītas kopš 19.gadsimta tekstiem vien, un pašreizējais skaitlis aizvien turpina pieaugt. [19] Tomēr skaits ir ierobežots. Fu Traing Wang un Chuan-Chin Hsiung 1942.gadā pierādīja, ka pastāv tikai trīspadsmit izliektas tangrama konfigurācijas (konfigurācijas, piemēram kā līnijas segments, kas ir zīmēts starp diviem jebkuriem punktiem, kas atrodas uz konfigurācijas malas, vienmēr ies caur konfigurācijas iekšpusi, t.i., konfigurācijas bez kontūras padziļinājuma. ).[20][21]

Figūras

labot šo sadaļu

Izvēloties mērvienību tā, lai septiņas figūras varētu būt samontētas, lai izveidotu kvadrātu ar vienas vienības malu garumu un vienu laukuma vienību, septiņas figūras ir :


  • 2 lieli taisnleņķa trijstūri (hipotenūza  , malas  , laukums  )
  • 1 vidējs taisnleņķa trijstūris (hipotenūza  , malas Parsēšanas kļūda (MathML ar SVG vai PNG alternatīvu (ieteicams moderniem pārlūkiem un pieejamības rīkiem): Invalid response ("Math extension cannot connect to Restbase.") from server "http://localhost:6011/lv.wikipedia.org/v1/":): {\displaystyle \scriptstyle{1/2}} , laukums  )
  • 2 mazi taisnleņķa trijstūri (hipotenūza  , malas  , laukums  )
  • 1 kvadrāts (malas  , laukums  )
  • 1 paralelograms (malas   un  , laukums  )

No šīm septiņām figūrām, paralelograms ir unikāls ar to, ka tam nav spoguļsimetrija, bet vienīgi mainīga simetrija, un tā šo spoguļattēlu var iegūt vienīgi apgriežot to atrādi. Līdz ar to, tā ir vienīgā figūra, kuru vajadzētu apgriezt, kad tiek veidotas konkrētas formas.

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Jiannong Shi. Robert J. Sternberg (redaktors) . International Handbook of Intelligence. Cambridge University Press, 2004. gada 2. februāris. 330–331. lpp. ISBN 978-0-521-00402-2.
  2. ↑ Jerry Slocum. The Tao of Tangram. Barnes & Noble, 2001. 9. lpp. ISBN 978-1-4351-0156-2.
  3. ↑ William Byron Forbrush. Manual of Play. Jacobs, 1914. 315. lpp. Skatīts: 2010-10-13.
  4. ↑ The Words of Mathematics: An Etymological Dictionary of Mathematical Terms Used in English. Mathematical Association of America. 1994. 218. lpp. ISBN 978-0-88385-511-9.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 Jerry Slocum. Tangrams Book. Sterling, 2003. 30. lpp. ISBN 9781402704130.
  6. ↑ Costello, Matthew J. The Greatest Puzzles of All Time. New York : Dover Publications, 1996. ISBN 0-486-29225-8.
  7. ↑ Jerry Slocum. The Tangram Book. Sterling, 2003. 31. lpp. ISBN 9781402704130.
  8. ↑ Jerry Slocum. The Tangram Book. Sterling, 2003. 49. lpp. ISBN 9781402704130.
  9. ↑ 9,0 9,1 Jerry Slocum. The Tangram Book. Sterling, 2003. 99–100. lpp. ISBN 9781402704130.
  10. ↑ Jerry Slocum. The Tangram Book. Sterling, 2003. 51. lpp. ISBN 9781402704130.
  11. ↑ 11,0 11,1 http://www.archimedes-lab.org/tangramagicus/pagetang1.html
  12. ↑ Treasury Decisions Under customs and other laws, Volume 25. United States Department Of The Treasury. 1890–1926. 1421. lpp. Skatīts: 9/16/10.
  13. ↑ Wyatt. «Tangram – The Chinese Puzzle». BBC, 2006. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2010. gada 3. oktobris.
  14. ↑ Arlette Braman. Kids Around The World Play!. John Wiley and Sons, 2002. 10. lpp. ISBN 978-0-471-40984-7. Skatīts: 9/5/2010.
  15. ↑ Tangram Paradox, by Barile, Margherita, From MathWorld – A Wolfram Web Resource, created by Eric W. Weisstein.
  16. ↑ Dudeney, H. Amusements in Mathematics. New York : Dover Publications, 1958.
  17. ↑ Loyd, Sam. The eighth book of Tan – 700 Tangrams by Sam Loyd with an introduction and solutions by Peter Van Note. New York : Dover Publications, 1968. 25. lpp.
  18. ↑ http://www.futilitycloset.com/2011/04/02/the-magic-dice-cup/
  19. ↑ Jerry Slocum. The Tao of Tangram. Barnes & Noble, 2001. 37. lpp. ISBN 978-1-4351-0156-2.
  20. ↑ Fu Traing Wang; Chuan-Chih Hsiung (November 1942). "Tangrama teorēma". The American Mathematical Monthly 49 (9): 596–599. doi:10.2307/2303340. JSTOR 2303340.
  21. ↑ Read, Ronald C. Tangrams : 330 Puzzles. New York : Dover Publications, 1965. 53. lpp. ISBN 0-486-21483-4.

Papildinformācija

labot šo sadaļu
  • Anno, Mitsumasa. Anno's Math Games (three volumes). New York: Philomel Books, 1987. ISBN 0-399-21151-9 (v. 1), ISBN 0-698-11672-0 (v. 2), ISBN 0-399-22274-X (v. 3).
  • Botermans, Jack, et al. The World of Games: Their Origins and History, How to Play Them, and How to Make Them (translation of Wereld vol spelletjes). New York: Facts on File, 1989. ISBN 0-8160-2184-8.
  • Dudeney, H. E. Amusements in Mathematics. New York: Dover Publications, 1958.
  • Gardner, Martin. "Mathematical Games—on the Fanciful History and the Creative Challenges of the Puzzle Game of Tangrams", Scientific American Aug. 1974, p. 98–103.
  • Gardner, Martin. "More on Tangrams", Scientific American Sep. 1974, p. 187–191.
  • Gardner, Martin. The 2nd Scientific American Book of Mathematical Puzzles and Diversions. New York: Simon & Schuster, 1961. ISBN 0-671-24559-7.
  • Loyd, Sam. Sam Loyd's Book of Tangram Puzzles (The 8th Book of Tan Part I). Mineola, New York: Dover Publications, 1968.
  • Slocum, Jerry, et al. Puzzles of Old and New: How to Make and Solve Them. De Meern, Netherlands: Plenary Publications International (Europe); Amsterdam, Netherlands: ADM International; Seattle: Distributed by University of Washington Press, 1986. ISBN 0-295-96350-6.
  • Slocum, Jerry, et al. The Tangram Book: The Story of the Chinese Puzzle with Over 2000 Puzzles to Solve. New York: Sterling Publishing Company, 2003. ISBN 9781402704130.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tangrams

{{Authority control}} [[Category:Flīžu puzles]] [[Category:Ķīnas spēles]] [[Category:Izklaidējošā matemātika]] [[Category:Matemātiskās manipulatīvas]] [[Category:Viena spēlētāja spēles]] [[Category:Ģeometriskā sadalīšana daļās]] [[Category:Ķīnas vēstures spēles]] [[Category:Ķīnas izgudrojumi]]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dalībniece:LindaStepa/Smilšu_kaste&oldid=2514972"