Daštademas cietoksnis
Daštademas cietoksnis (armēņu: Դաշտադեմի ամրոց) ir ievērojams 10. līdz 19. gadsimta cietoksnis, kas atrodas Daštademas ciema dienvidu nomalē Armēnijas Aragocotnas marzē. Reizēm tiek saukts arī par Kaheni cietoksni.[1] Atrodas 1440 m vjl., pie agrākos laikos stratēģiski svarīga ceļa Gjumri—Erevāna.[2]
| Daštademas cietoksnis | |
|---|---|
| Դաշտադեմի ամրոց | |
 | |
  Daštademas cietoksnis | |
| Atrašanās vieta |
 Daštadema, Aragocotnas marze, Armēnija |
| Koordinātas | 40°20′18″N 43°51′25″E / 40.33833°N 43.85694°EKoordinātas: 40°20′18″N 43°51′25″E / 40.33833°N 43.85694°E |
| Uzcelts | 7. vai 10. gs., 12.un 19. gs. paplašināts |
Cietoksni ieskauj ap 600 m gara astoņstūru siena, kas būvēta 19. gadsimta sākumā. Nepārtraukta astoņu bastionu un kurtīņu (vienkāršu sienu) līnija aptver iekšpuses nocietinājumus; no bastioniem septiņi ir regulāra daudzstūra formas un viens pusapaļais jeb "pusmēness" bastions ziemeļos. Ja pilnībā izveidotie bastioni sastāv no divām fasēm, kas apšaudīja uz priekšu, un diviem sāniem (flankiem), kas spēj aizsargāt atklātās kurtīnes un blakus esošos bastionus, kurtīnes starp pusapaļajiem un parastajiem bastioniem Daštademā ir nedaudz izliektas. Galvenajos vārtos jāieiet taisnā leņķī no ziemeļu bastiona austrumiem. Šis dizains neļāva kavalērijai ar ieskrējienu uzbrukt iebrauktuvei.[3] Uz ārsienas virs arkveida vārtiem atrodas reljefi lauvu attēli. Zema neregulāra desmitstūru ap 150 m gara iekšsiena ieskauj cietokšņa centrālo celtni — citadeli un blakus esošo sv. Sargisa 10. gadsimta kapliču. Pieci no desmit oriģinālajiem pusapaļiem bastioniem vēl saglabājušies, domā, ka tā ir 12. gadsimta siena, kas vēlāk pārbūvēta gruzīnu valdīšanas laikā. Citadele sastāv no četriem pusapaļiem torņiem, kas tikuši piestiprināti senākajiem 10. gadsimta armēņu nocietinājumiem. Zem torņiem ir liela ūdens tvertne[4] un tuneļi, kas ved uz celtnes augšdaļu. Būve pēdējos gados ir daļēji atjaunota, savukārt kapliča ir pilnībā pārbūvēta.
Uz citadeles austrumu sienas ir 1174. gada veltījuma uzraksts arābiski, kas piedēvē celtni sultānam ibn Mahmudam, vienam no kurdu Šedadīdu dinastijas prinčiem, kas valdīja Ani.
Armēnijā pastāv arī versija, ka cietoksni sākuši būvēt 7. gadsimtā bijušā Urartu valsts cietokšņa vietā.[5] Tiek domāts, ka to darījuši vietējie tālaika valdnieki no Kamsarakanu dinastijas, kas valdījuši gan 7., gan 10. gadsimtā.[4]
Kā cietoksnis celtņu komplekss faktiski tika izmantots līdz 16. gadsimtam.[4] Vēl nesen cietoksnis bija mājvieta vietējiem ganiem un viņu ģimenēm. Viņi tika pārvietoti no teritorijas, kad sākās atjaunošanas darbi.[3]
Cietokšņa apkaime sastāv galvenokārt no akmeņaina tuksneša.[2]
Attēli
labot šo sadaļu-
Pusapaļais ziemeļu bastions un ieejas vārti -
Vārti no iekšpuses un lauvu reljefi virs tiem -
Citadele un iekšējā nocietinājuma siena -
Citadele -
Kapliča
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Крепость Даштадем | Памятники Культуры | Атис Тур с 1981 г |». Hatis Tour - Hatis.am (ru-RU). Skatīts: 2022-05-06.
- ↑ 2,0 2,1 «Крепость Даштадем». travelgeorgia.ru. Skatīts: 2022-05-06.
- ↑ 3,0 3,1 Holding, Deirdre (2014). Armenia: with Nagorno Karabagh (Bradt Travel Guides) (4th ed.). Guilford, Conn.: Globe Pequot Press. p. 175. ISBN 978-1-84162-555-3.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Крепость Даштадем, исторические достопримечательности Армении». ONE WAY TOUR (ru-RU). Skatīts: 2022-05-06.
- ↑ «Крепость Даштадем: история застывшая в камне». armenia.travel (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-21. Skatīts: 2022-05-06.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daštademas cietoksnis.
