Ņūarka pie Trentas (angļu: Newark-on-Trent; izrunā: /ˌnjuːərk/) ir pilsēta un pagasts Anglijā, Notingemšīras grāfistes Ņūarkas un Šērvudas nemetropoles distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs. Atrodas grāfistes austrumdaļā Trentas upes krastā 33 km no grāfistes centra Notingemas un 241 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Vēsturiski nozīmīga iekšzemes osta.

Ņūarka pie Trentas
pilsēta
Newark-on-Trent
Ģerbonis: Ņūarka pie Trentas
Ģerbonis
Ņūarka pie Trentas (Anglija)
Ņūarka pie Trentas
Ņūarka pie Trentas
Ņūarka pie Trentas (Notingemšīra)
Ņūarka pie Trentas
Ņūarka pie Trentas
Ņūarka pie Trentas (Apvienotā Karaliste)
Ņūarka pie Trentas
Ņūarka pie Trentas
Koordinātas: 53°04′34″N 0°48′33″W / 53.07611°N 0.80917°W / 53.07611; -0.80917Koordinātas: 53°04′34″N 0°48′33″W / 53.07611°N 0.80917°W / 53.07611; -0.80917
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zeme Karogs: Anglija Anglija
Reģions Austrummidlenda
Grāfiste Notingemšīra
Distrikts Ņūarka un Šērvuda
Platība
 • pilsēta 26,14 km2
Augstums 20 m
Iedzīvotāji (2021)
 • pilsēta 30 433
 • urbānā teritorija 43 308
Laika josla GMT (UTC+0)
 • Vasaras laiks (DST) BST (UTC+1)
Pasta kods NG22–NG24
Mājaslapa www.newark.gov.uk
Ņūarka pie Trentas Vikikrātuvē

Vēstures avotos Ņūarkas nosaukums pirmoreiz minēts 11. gadsimta vidus Enšemas abatijas kartulārā kā Newercha — ‘jaunais cietoksnis’, bet apdzīvotā vieta, domājams, pastāvējusi jau kopš romiešu Britānijas laikiem — caur to gāja maģistrālais Fosu ceļš. 12. gadsimta vidū Linkolnas bīskaps Aleksandrs dibināja Ņūarkas cietoksni. Tajā pašā laikā pēc karaļa Henrija I rīkojuma uzbūvēts tilts pār Trentu, kā arī karalis piešķīra bīskapam tirgus tiesības Ņūarkā. 1216. gadā Ņūarkas pilī no dizentērijas mira karalis Džons.[1]

Henrija II laikā pilsēta kļuva par reģionālu vilnas un auduma tirdzniecības centru. Pēc klosteru likvidēšanas 16. gadsimtā tiesības uz pilsētu pārgāja no bīskapa kronim un Henrijs VIII piešķīra Ņūarkai pilsētas hartiju.

Anglijas pilsoņu karā Ņūarka bija rojālistu cietoksnis. Ņūarka tika aplenkta trīs reizes un beidzot padevās tikai tad, kad karalis Čārlzs I to pavēlēja pēc paša padošanās.

Viktorijas laikmetā pilsēta strauji izauga — 19. gadsimta laikā iedzīvotāju skaits pieauga no 7 līdz 15 tūkstošiem. Otrā pasaules kara laikā aviācijas bāzē pie Ņūarkas bāzējās Polijas gaisa spēku rezerves eskadriļas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu