Džo Dasēns

Džo Dasēns; Joe Dassin
	1970. gadā
Galvenā informācija
Dzimis	Džozefs Aira Dasēns; 1938. gada 5. novembris; Ņujorka, ASV
Miris	1980. gada 20. augustā (41 gada vecumā); Papete, Taiti, Franču Polinēzija
Žanri	franču šansons, franču pops, kantri
Nodarbošanās	dziedātājs, komponists
Instrumenti	ģitāra, bandžo, klavieres
Darbības gadi	1966—1980
Izdevēji	CBS Records; Sony Music Entertainment

Džo Dasēns (franču: Joe Dassin; Joe-Dassin (palīdzība·info); dzimis 1938. gada 5. novembrī, miris 1980. gada 20. augustā) bija populārs amerikāņu izcelsmes franču dziedātājs un komponists.

Dzīvesgājums

Dzimis Ņujorkā 1938. gada 5. novembrī Ukrainas ebreju izcelsmes kinorežisora un aktiera Džūlsa Dasēna (Julius Dassin) un vijolnieces Beatrises Launeras (Beatrice Launer) ģimenē.^[1]

Līdz 1940. gadam Džo Dasēna vecāku ģimene dzīvoja Ņujorkā, tad Losandželosā. Antikomunistiskās kampaņas laikā 1950. gados viņa tēvu apsūdzēja par simpātijām pret komunistisko ideoloģiju un viņš kopā ar ģimeni emigrēja uz Šveici. Pēc koledžas beigšanas Džo nolēma atgriezties ASV. Viņš studēja ASV Annārboras Universitātē vispirms medicīnas fakultātē, pēc tam pārgāja uz etnoloģijas fakultāti. Lai apmaksātu studijas un mācības, strādāja par kravas mašīnas vadītāju, trauku mazgātāju, psihologa asistentu, veicot psiholoģisko testēšanu, pavāru un viesmīli studentu ēdnīcā. Studentu ēdnīcā Džo arī uzsāka savu muzikālo karjeru. Studiju gados viņš uzrakstīja noveli Wade in Water, par kuru saņēma otro prēmiju Amerikas nacionālajā konkursā.

Pēc studijām Džo piedāvāja pasniedzēja darbu universitātē, bet viņš nolēma pārcelties uz dzīvi Francijā. Tur viņš sāka strādāt par radio programmas vadītāju, kā arī par žurnālistu Playboy. 1963. gada 13. decembrī Dasēns iepazinās ar Marīzi Masjeru (Maryse Massiera), ar kuru apprecējās 1966. gada 18. janvārī.

Džo Dasēna debiju singls Je change un peu de vent ("Es mazliet mainu vēju"), populāras amerikāņu dziesmas The Last Thing On My Mind adaptācija, iznāca 1965. gada martā. Pirmoreiz hitu parādē dziedātājs nokļuva 1966. gada ar dziesmu Bip Bip.

1969. gadā iznāca dziesma Les Champs-Elysees ("Elizejas lauki"), kura sasniedza hitu parādes virsotni Francijā un iekļuva hitu parādēs vairākās Eiropas valstīs. 1970. gadu sākumā Džo Dasēns izlaida vairākas veiksmīgas dziesmas L'Amérique ("Amerika"), L'Équipe à Jojo ("Komanda Žožo"), Taka Takata, Salut les amoureux un citas.

1975. gadā Džo Dasēns sāka sadarboties ar itāļu komponistu Toto Kutunjo (Toto Cutugno), kurš ir mūzikas autors tādām populārām dziesmām kā L’été Indien ("Indiāņu vasara"), Salut ("Sveiki"), Et si tu n’existais pas ("Ja tevis nebūtu") un Il était une fois nous deux ("Kādreiz mēs bijam kopā").

1978. gada 14. janvārī Džo otro reizi apprecējās ar Kristīnu Delvo (Christine Delvaux), kurai viņš veltīja dziesmu A toi ("Tev").^[2] Viņiem piedzima divi dēli. Pirmais dēls Džonatāns (Jonathan) piedzima 1978. gada 14. septembrī, bet otrais – Žiljēns (Julien) – 1980. gada 22. martā.

Džo Dasēns mira 1980. gada 20. augustā Taiti no sirds lēkmes, apglabāts Losandželosas kapsētā Hollywood Forewer.

Pazīstamākās dziesmas

Džo Dasēns kopā ar tēvu Žilu Dasēnu un māti Beatrisi Launeri Parīzē 1970. gadā

Bip-bip (1965)
Excuse me lady (1966)
Les Dalton (1967)
Siffler sur la colline (1968)
Ma bonne étoile (1968)
Le P'tit pain au chocolat (1968)
Les Champs-Élysées (1969)
Mon village du bout du monde (1969)
C'est la vie lily (1969)
L'Amérique (1970)
La Fleur aux dents (1970)
L'Équipe à Jojo (1970)
Taka Takata (la femme du toréro) (1972)
Salut les amoureux (On s'est aimé comme on se quitte) (1972)
Je t'aime, je t'aime (1973)
Les Plus Belles Années de ma vie (1973)
La Dernière page (1973)
Si tu t'appelles mélancolie (1974)
L'Été indien (1975)
Et si tu n'existais pas (1975)
Il faut naître à Monaco (1975)
Ça va pas changer le monde (1975)
Salut (1975)
Il était une fois nous deux (1976)
À toi (1976)
Le Jardin du Luxembourg (1976)
Le Café des trois colombes (1977)
Et l'amour s'en va (1977)
Noisette et Cassidy (1977)
Dans les yeux d’Émilie (1977)
La Première Femme de ma vie (1978)
La vie se chante, la vie se pleure (1978)
Côté banjo, côté violon (1978)
Happy birthday (1978)
Le Dernier Slow (1979)
The Guitar don’t lie (1979)
Blue country (1979)

Atsauces

↑ «Joe Dassin - biography». rfimusique.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 17. septembrī.
↑ Intervija ar Žiljēnu Dasēnu

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džo Dasēns.

Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Joe Dassin - biography». rfimusique.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 17. septembrī.

[2] Intervija ar Žiljēnu Dasēnu

[1]

[2]