Džerolāmo Kardāno
Džerolāmo Kardāno (itāļu: Gerolamo Cardano; dzimis 1501. gada 24. septembrī, miris 1576. gada 21. septembrī) bija renesanses laika itāliešu matemātiķis, ārsts, astrologs un spēlmanis. Sarakstījis vairāk nekā 200 darbu par medicīnas, matemātikas, fizikas, filozofijas, reliģijas un mūzikas tēmām. Kā spēlmanis ir viens no varbūtību teorijas pamatlicējiem.
| ||||||||||
| ||||||||||
Dzimis Pāvijā jurista, Leonardo da Vinči drauga ģimenē. Studējis Pāvijā un Padujā. Strādājis par ārstu. 1545. gadā publicēja ietekmīgo darbu algebrā Ars Magna, kurā aprakstīja kubisko un ceturtās pakāpes vienādojumu atrisinājumus. Pirmais matemātiķis, kurš regulāri operēja ar skaitļiem, kas mazāki par 0.
Ap 1564. gadu sarakstīja darbu par spēlēm Liber de ludo aleae, kuru var uzskatīt par varbūtību teorijas sākumu. Izgudrojis vairākas mehāniskas ierīces, to skaitā kodu atslēgu. Kardāno vārdā nosaukts kardāna pārvads, kuru viņš aprakstījis, tomēr nav izgudrojis. Tāpat viņa vārdā nosaukta Kardāno formula, ar kuru var atrast kubiskā vienādojuma atrisinājuma saknes. Izgudrojis žiroskopa kardāniekari. Kriptogrāfijā ir pazīstams viņa radītais Kardāno režģis.
1570. gadā apvainots ķecerībā, jo 1554. gadā publicēja Jēzus horoskopu. Viņš tika arestēts un vairākus mēnešus pavadīja cietumā. Vēlāk dzīvoja Romā pāvesta apgādībā. Miris Romā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džerolāmo Kardāno.
