Utilitārisms

Utilitārisms ir ētikas teorija, kuras pamatā ir doma, ka pareizais cilvēka rīcības veids ir tas, kas dod vislielāko ietekmi visas sabiedrības kopējās labklājības un laimes veicināšanā. Tas ir konsekvenciālisma novirziens, kas savukārt paredz, ka rīcība ir vērtējama pēc tās sekām. Šis jēdziens ir piemērots sociālās labklājības ekonomikai, taisnīguma jautājumiem, globālās nabadzības krīzei, dzīvnieku audzēšanas pārtikai ētikā un to, cik svarīgi ir izvairīties no eksistenciāliem riskiem cilvēcei.

Par svarīgākajām personām, kas ir pārstāvējuši un veicinājuši utilitārismu, tiek uzskatīti britu filozofi Džeremijs Bentams un Džons Stjuarts Mills. Mūsdienās utilitārismu popularizējis Pīters Singers. Utilitārisma atbalstītāji nav savstarpēji piekrituši par vairākiem jautājumiem, piemēram, vai darbības ir jāizvēlas, pamatojoties uz to iespējamajiem rezultātiem, vai arī aģentiem ir jāievēro noteikumi, kas palielina lietderību - noteikumu utilitārisms. Pastāv arī domstarpības par to, vai ir jāpalielina kopējā lietderība vai vidējā lietderība.