Dāvids Golts

Dāvids Golts, pēc uzvārda maiņas Dāvids Zeltiņš (1867—1943) bija latviešu aktieris, grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks. Tautas padomes biedrs no Latviešu Demokrātiskās partijas.

Dāvids Golts (Zeltiņš) Personīgā informācija Dzimis 1867. gada 24. augustā Jērcēnu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1943. gada 16. martā (75 gadi) Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, (tagad Latvija) Tautība latvietis

Dāvids Zeltiņš ar ģimeni: sieva Marija, meita Leontīne un dēls Arveds (1937. gadā).

Dzīvesgājums

Dzimis 1867. gada 24. augustā Jērcēnu pagastā lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Ēveles draudzes skolā. 1892. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, Darbojās Andreja Jurjāna teātra trupā, vasarās uzstājās Arkādijas dārzā. Trupas vajadzībām sarakstīja lugas "Saites" (1897), "Apstākļu varā". 1897. gadā nopirka grāmatu veikalu un lasāmbibliotēku Tērbatas ielā 20, Rīgā. 1903. gadā bija viens no Latviešu grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrības dibinātājiem, šīs biedrības priekšsēdētājs (1912-1922).

Pēc 1905. gada revolūcijas bija Anša Gulbja apgāda "Dzirciemnieki" ģenerālkomisionārs. Reakcijas laikā Pēterburgas tiesu palāta vairākkārt izskatīja sūdzības pret Goltu kā cenzūras konfiscēto iespieddarbu izdevēju. 1907. gadā kļuva par Rīgas Amatnieku Krājaizdevu sabiedrības rīkotājdirektoru.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā piedalījās Latviešu Demokrātiskās partijas atjaunošanā. 1918. gada 17. novembrī ievēlēts par Tautas padomes locekli, kā Latvijas Demokrātiskās partijas pārstāvis uzstājās Latvijas valsts pasludināšanas aktā 18. novembrī.

1921.–1923. gadā kopā ar brālēnu Augustu Goltu darbojās izdevējdarbībā, 1923. gadā iegādājās A. Šnakenburga spiestuvi Mārstaļu ielā 5 un 1926. gadā izveidoja a/s "Golts un Jurjāns", kas pastāvēja līdz 1932. gadam.

Miris vācu okupācijas laikā 1943. gada 16. martā, apbedīts Lielajos kapos.

Izdevējdarbība

Golts apgādājis vairāk nekā 300 grāmatu, galvenokārt daiļliteratūru un kalendārus ("Vispārīgais Zobgala kalendārs" 1901.–1906., 1909.–1914., 1917., 1923.–1932.). Nozīmīgākie Golta izdevumi: satīriskās dzejas antoloģija "Uz karstiem ķieģeļiem" (1904, sastādījis E. Treimanis–Zvārgulis), Plūdoņa sastādītā antoloģija "Dzejas pērles" (1–5, 1906), T. Zeiferta sastādītais almanahs "Jauna raža" (8–12, 1906–1910), A. Jesena sastādītā sērija "Jaunības bibliotēka" (1–14, 1908–1912), K. Skalbes "Emigranta dziesmas" (1909), Ļ.Tolstoja drāma "Tumsības vara" (1908, 1911), A.Deglava romāna "Rīga" pirmā daļa "Patrioti" (1912), Andrieva Niedras Kopoti raksti (1–10, 1925–1926), H. Senkeviča Kopoti raksti (1–24, 1930–1936).