Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)

Dāņu 1222. gada karagājiens uz Sāmsalu notika 1222. gada vasarā un to vadīja Dānijas karalis Valdemārs II. Dāņi no jauna sāka celt jau iepriekšējā karagājiena laikā nopostīto pili un piespieda sāmsaliešus pamest tās apkārtni. Jaunajā pilī pie Dānijas karaļa no viņam piešķirtās Līvzemes ieradās bīskaps Alberts, Zobenbrāļu ordenis sava mestra Folkvīna vadībā un vārdā nenosaukti līvu vecākie. Sarunu gaitā viņi panāca to, ka karalis bīskapam Albertam atdeva Līvzemi, turpretī Sakalas un Ugaunijas zemē viņš karaļa tiesības piešķīra Zobenbrāļu ordeņa brāļiem, bet garīgās tiesības Rīgas bīskapam.

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Sāmsala apzīmēta ar vācu nosaukumu Ösel. Aprakstītā kauja, visticamāk, notika pie Kuresāres pils (kartē - Arensburg).

Pēc Dānijas karaļa un Livonijas delegācijas aizbraukšanas sāmsalieši kopā ar ridaliešiem aplenca dāņu mūra pili un piecas dienas bombardēja ar 17 akmeņu metamajām mašīnām paterellām. Pils aizstāvji beidzot padevās un atgriezās pie dāņiem Rēvelē. Sāmsalieši paturēja septiņus dāņus un Rīgas bīskapa brāli Teoderihu par ķīlniekiem miera apstiprināšanai. Visā Igaunijā sākās sacelšanās pret krustnešiem.

Kaujas vieta

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā.

Pēc senākā uzskata (Tuulse, 1942) dāņu pils atradusies Soelas līča krastā Sāmsalas ziemeļos. Tomēr 1974. gadā veiktie izrakumi to neapliecināja. Tādēļ ir izteikta hipotēze, ka šī pils atradusies tur, kur vēlāk celta Kuresāres pils (Kleis, Tarvel 1982).

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari