Vikipēdija

Coprinopsis cothurnata

Coprinopsis cothurnata, arī Coprinus cothurnatus, ir Latvijā līdz šim neatrasta tinteņu ģints neliela sēne, kuras augļķermeņi tiek uzskatīti par neēdamiem.[1]

Coprinopsis cothurnata
Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
RindaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaSpīgulīšu dzimta (Psathyrellaceae)
ĢintsTinteņu ģints (Coprinopsis)
SugaC. cothurnata
Sinonīmi
Coprinus cothurnatus Godey 1874

Taksonomija

labot šo sadaļu

Sugas aprakstu 1874. gadā publicēja Žilē, atsaucoties uz franču mikologu Luī-Liku Godē, kā tinteņu ģints sēni Coprinus cothurnatus.[2] 2001. gadā zinātnieku grupa to iekļāva jaunā ģintī Coprinopsis,[3][4] ko vairums zinātnieku (bet ne visi) akceptējuši, tomēr latviešu valodas apzīmējumos tinteņu ģints ērtības labad netika sadalīta. Latviski sugas nosaukums vēl nav dots. Epitets cothurnata dots, atsaucoties uz koturnām — augstiem teātra apaviem, kas norāda uz sugas garo kātiņu.[5]

Pašlaik iekļauta spīgulīšu dzimtā, agrāk tintenes tika izdalītas īpašā dzimtā Coprinaceae.[6]

Indijas ziemeļos ir aprakstīta varietāte Coprinopsis cothurnata var. equisterca,[7] kas sastopama tropos, tai skaitā Indijā.[8]

Coprinopsis ģints ietvaros iekļauta sekcijā Veliformes un apakšsekcijā Nivei.[5]

Apraksts

labot šo sadaļu
  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, lapiņu sēnes.
  • Cepurīte: sākotnēji balta un koniska, vēlāk pelēcīga ar brūnganu pauguru vidū, daļēji izplešas līdz zvanveida vai paraboliskai un pa lapiņām sadalās daudzas radiālās šķiedrās,[9] salīdzinot ar kātiņa garumu liela. Maliņa nelīdzena, robota lapiņu vietās. Virsma klāta ar smalku baltu pulverveidīgu plīvuru. Plīvurs sastāv no gludiem apaļiem elementiem 25—120 (bieži ap 80) µm diametrā, ar retām savienojošām hifām. Cepurītes platums 1—3,5 cm.
  • Lapiņas: brīvas, nelīdzenas, sākotnēji baltas, vēlāk pelēcīgas, tad nomelnē un pāriet šķidrumā.
  • Kātiņš: Balts, sākumā nedaudz pārslots, vēlāk gluds, cilindrisks, augšgalā nedaudz tievāks. Ātri kļūst dobs. Uz vecumu vai iespiedumu dēļ apakšdaļa kļūst dzeltenīga līdz sarkanbrūna.[10] Garums līdz 10 cm, resnums 0,3—0,5 cm.
  • Mīkstums: ļoti plāns, bāls, bez manāmas garšas vai smaržas.
  • Sporas: skatā no priekšas tuvu sešstūrveidīgām, no sāniem elipsoīdas, tumši sarkanbrūnas, birumraksts melns, izmēri 9,5—15,5/6,5—8,5/7—7,5 µm (parasti 12—13/7—7,5/7 µm).[11][12][13][14]
  • Bazīdijas: četrsporu, vālesveida, 18—50/9—13 µm (parasti 25—40/9—12 µm).
  • Cistīdas: Heilocistīdas plati vālesveida, 25—80/12—50 µm (parasti 25—60/20—45 µm). Pleirocistīdas retas vai nav vispār, līdzīgas formas, 45—90/8—10 µm.[12][5]

Varietātei Coprinopsis cothurnata var. equisterca cepurīte aprakstīta kā 14—18 mm plata, vecumā pelēcīga ar mazliet zaļganu nokrāsu, mikroskopiski bez pleirocistīdām, sporu izmēri nedaudz mazāki — 8,5—13/5—8,5 µm.[8]

Izplatība

labot šo sadaļu

Suga atrasta Centrālajā un Ziemeļu Eiropā, taču ir diezgan reta.[15][16][17] Dānijā parastais augšanas periods — no jūnija līdz augustam, aug uz mēsliem un komposta, ganībās, pa vienai vai nelielos ceros.[11][5][18] Iespējams, atrasta arī Brazīlijā[19] un Havaju salās.[8] Iespējams, sugas izplatība ir lielāka kā fiksētā, jo tā bieži tiek ignorēta.[12]

Līdzīgas sugas

labot šo sadaļu

Līdzīgas ir vairākas citas tintenes — sniegbaltā tintene (Coprinopsis nivea) un ar viegli rozā cepurīti apveltītā Coprinopsis pseudonivea, kurām ir platākas sporas (14—18/11—13 µm nivea un 10—13/8,5—11/6—8 pseudonivea), labi redzamas pleirocistīdas un nav sarkanbrūnas kātiņa apakšas nokrāsas, kā arī gredzenotā tintene (Coprinus sterquilinus) ar milzīgām sporām (17—26/10—15 µm) un izteiktu šauru gredzenu.[11] Vēl ārēji līdzīgas ir divas sugas ar divsporu bazīdijām Coprinopsis bellula un no paša sākuma pelēcīgā Coprinus pachyspermus.[5]

Lietošana pārtikā

labot šo sadaļu

Tiek uzskatīta par neēdamu augtenes īpašību, nenozīmīgo izmēru un ātrās bojāšanās dēļ. Vairākās valstīs, piemēram, Dānijā, retuma dēļ iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos.[11]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ GBIF sugas atrašanas vietu karte
  2. ↑ Gillet (1874) , In: Hyménomyc. de France:605
  3. ↑ Species Fungorum. Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo, in Redhead, Vilgalys, Moncalvo, Johnson & Hopple, Taxon 50(1): 227 (2001)
  4. ↑ Redhead, S.A.; Vilgalys, R.; Moncalvo, J.-M.; Johnson, J.; Hopple, J.S. (2001) Coprinus Pers. and the disposition of Coprinus species sensu lato, In: Taxon 50(1):203—241
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Funghi Italiani. Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo 2001
  6. ↑ Sugu enciklopēdija: Tinteņu dzimta
  7. ↑ MinDat. Coprinopsis cothurnata
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 Mycosphere. Taxonomic study on coprophilous species of Coprinopsis (Psathyrellaceae, Agaricales) from Punjab, India Amandeep K, Atri NS, and Munruchi K, 19. lpp
  9. ↑ BioImages. Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo, (an inkcap)
  10. ↑ Fundkorb. Coprinopsis cothurnata Rotfüßiger Schneetintling
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 Rustfodet blækhat
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 Rare species of the genus Coprinus Pers s. lato Article in Acta Mycologica · June 2011, 43, lpp. DOI: 10.5586/am.2011.003. Błażej Gierczyk, Anna Kujawa, Tomasz Pachlewski, Michał Wójtowski
  13. ↑ MycoDB.fr Coprinopsis cothurnata
  14. ↑ Miskolci Gombász Egyesület. Coprinopsis cothurnata - Rózsástövű tintagomba
  15. ↑ BioLib. Hnojník botkatý Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo
  16. ↑ Finnish Biodiversity Information Facility. Puuterimustesieni — Coprinopsis cothurnata
  17. ↑ Deutsche Gesellschaft für Mykologie. Coprinopsis cothurnata[novecojusi saite]
  18. ↑ Coprinopsis cothurnata — Atlas grzybów Polski grzyby.pl
  19. ↑ EOL. Coprinopsis cothurnata

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Coprinopsis_cothurnata&oldid=3807195"