Centrālais masīvs
Centrālais masīvs (franču: Massif Central) ir kalnu sistēma Francijas centrālajā un dienvidu daļā. Austrumos Ronas zemiene to atdala no Alpiem. Veidojas kā vidēji augstu plakankaļņu un plato sistēma — plašākais hercīnā krokojuma veidojums Viduseiropā.[1] Masīva vidējais augstums ir 400—700 m, augstākā virsotne ir Pijdesansī (1885 m vjl) masīva ziemeļrietumos.
| Centrālais masīvs | |
|---|---|
 Centrālā masīva augstākā smaile Pijdesansī | |
| Kontinents | Eiropa |
| Valstis |
.svg){kind=small} Francija |
| Ietilpst | Sevēni, Morvāns |
| Garums | 523 km |
| Platums | 571 km |
| Platība | 85 000 km2 |
| Augstākais kalns | Pijdesansī |
| Augstums | 1885 m |
| Pilsētas | Klermonferāna |
| Koordinātas | 45°N 3°E / 45°N 3°EKoordinātas: 45°N 3°E / 45°N 3°E |
  Centrālais masīvs  Centrālais masīvs | |
 Centrālais masīvs Vikikrātuvē | |
Masīva ziemeļu un centrālo daļu veido bazalta plato ar apdzisušu vulkānu konusiem, ko saposmo meridionāli orientētas upju ielejas. Dienvidos piekļaujas Kosas karsta plato, Sevēni un Nuāri, rietumos un ziemeļrietumos — Morvāns, Vivarē kalni, Forēza.
Klimats mēreni okeānisks ar vēsu vasaru un maigu ziemu, dienvidos un dienvidaustrumos — subtropu klimats. Augājā pārsvarā platlapju meži, virs 1200 m — baltegļu meži, bet virs 1400 m — subalpiskās pļavas. Lielu daļu aizņem kultivētās zemes. Masīvā urāna un akmeņogļu ieguve. Minerālūdeņu avoti (Višī). Nozīmīgs tūrisms.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 137. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Centrālais masīvs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)