Centrālais masīvs

Centrālais masīvs (franču: Massif Central) ir kalnu sistēma Francijas centrālajā un dienvidu daļā. Austrumos Ronas zemiene to atdala no Alpiem. Veidojas kā vidēji augstu plakankaļņu un plato sistēma — plašākais hercīnā krokojuma veidojums Viduseiropā.[1] Masīva vidējais augstums ir 400—700 m, augstākā virsotne ir Pijdesansī (1885 m vjl) masīva ziemeļrietumos.

Centrālais masīvs
Centrālais masīvs
Centrālā masīva augstākā smaile Pijdesansī
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Francija Francija
Ietilpst Sevēni, Morvāns
Garums 523 km
Platums 571 km
Platība 85 000 km2
Augstākais kalns Pijdesansī
Augstums 1885 m
Pilsētas Klermonferāna
Koordinātas 45°N 3°E / 45°N 3°E / 45; 3Koordinātas: 45°N 3°E / 45°N 3°E / 45; 3
Centrālais masīvs (Francija)
Centrālais masīvs
Centrālais masīvs
Centrālais masīvs (Eiropa)
Centrālais masīvs
Centrālais masīvs
Centrālais masīvs Vikikrātuvē

Masīva ziemeļu un centrālo daļu veido bazalta plato ar apdzisušu vulkānu konusiem, ko saposmo meridionāli orientētas upju ielejas. Dienvidos piekļaujas Kosas karsta plato, Sevēni un Nuāri, rietumos un ziemeļrietumos — Morvāns, Vivarē kalni, Forēza.

Klimats mēreni okeānisks ar vēsu vasaru un maigu ziemu, dienvidos un dienvidaustrumos — subtropu klimats. Augājā pārsvarā platlapju meži, virs 1200 m — baltegļu meži, bet virs 1400 m — subalpiskās pļavas. Lielu daļu aizņem kultivētās zemes. Masīvā urāna un akmeņogļu ieguve. Minerālūdeņu avoti (Višī). Nozīmīgs tūrisms.

AtsaucesLabot

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 137. lpp.

Ārējās saitesLabot