Ceipu upurozols
Ceipu upurozols ir dižozols, parastais ozols (Quercus robur), kas aug Valmieras novada Mazsalacas pagastā, ap 5 km no Mazsalacas pie ceļa V164 (Mazsalaca–Ramata), iepretim Jaunceipu mājām, laukā.[2]
| Ceipu upurozols | |
|---|---|
 | |
  Ceipu upurozols | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Mazsalacas pagasts, Valmieras novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°54′5″N 25°2′48″E / 57.90139°N 25.04667°EKoordinātas: 57°54′5″N 25°2′48″E / 57.90139°N 25.04667°E |
| Vispārējā informācija | |
| Suga | Parastais ozols |
| Vecums | 250 gadi |
| Izmēri | |
| Augstums | 18 m |
| Apkārtmērs | 7 m[1] |
| Oficiālais nosaukums: Ceipu upurozols | |
| Aizsardzības numurs | 2461 |
| Vērtības grupa | Vietējas nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2461) un dižkoks. Izcils, ainavisks ozols. Saukts arī par Zviedru Ķēniņa ozolu. Stumbra apkārtmērs 7 m, augstums 18 m, vainaga projekcija 420 m2, vecums ap 250 gadu. Piederīgs ne tikai kulta kokiem, bet arī tā sauktajai Zviedru koku grupai. Pie ozola atrodas liels granīta laukakmens, kur padomju laikos atradusies plāksne ar uzrakstu „Ceipu Upurozols. Šeit 1919. gada maijā cīņā pret baltgvardiem kritis Mazsalacas strādnieku deputātu padomes loceklis Eduards Sīpols (1899–1919)”.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ceipu upurozols». Dabasretumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 19. jūlijā.
- ↑ «ancientsites.eu Ceipu upurozols». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. maijā. Skatīts: 2016. gada 19. jūlijā.
- ↑ «Videsvestis.lv 100 dižākie un svētākie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. augustā. Skatīts: 2016. gada 19. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Dziedava.lv informācija
- Dabasretumi.lv Arhivēts 2013. gada 25. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |