Cūka (skulptūra)

"Cūka" ir latviešu tēlnieka Teodora Zaļkalna 1937. gadā veidota granīta skulptūra. Pašlaik tā atrodas Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Šī skulptūra tiek uzskatīta par vienu no slavenākajiem latviešu tēlniecības darbiem un ir viens no apmeklētākajiem objektiem muzejā. Viena no T. Zaļkalna iecerēm bija izkalt vairākus metrus augstu monolītu cūkas figūru, ko 1939. gadā novietot Rīgas Centrāltirgus laukumā kā simbolu Latvijas bekonam.

"Cūka"
Mākslinieks	Teodors Zaļkalns
Gads	1937
Tips	granīts
Izmēri	71 cm
Atrašanās vieta	Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Rīga, Latvija

Vēsture

Ap 1930. gadu Teodors Zaļkalns pievērsās animāliju žanram tēlniecībā. Pirmais ievērojamais Zaļkalna animāliju stājdarbs ir "Jērs" (1933. g), vēlāk – 1937. gadā Zaļkalns veidoja "Zaķīti", bet meistara interesi sevišķi saistīja cūkai raksturīgās formas.

Pirmais "Cūkas" variants izveidots 1932. gadā. Darba bronzas atlējums pašlaik atrodas Zviedrijā, Malmes muzejā. Šajā 42 centimetrus augstajā variantā dzīvnieks attēlots frontālā skatījumā, ar augstu pamatnes daļu. 1937. gadā meistars iecerēja izcirst granītā cūku, kuras kompozīcija risināta monumentālā uztverē. Šis "Cūkas" variants arī apskatāms LNMM. 1939. gadā Zaļkalns izveidoja jaunu skulptūras variantu. Tas ir 50 centmetru augsts un kompozīcijas ziņā līdzīgs Malmes muzeja bronzas eksemplāram, tikai dzīvnieka priekškājas nav salaistas kopā ar pavēderes masu, un tā galva pacelta uz augšu.

Granītā kaltā "Cūka" pirmo reizi tika izstādīta Rīgā 1937. gada 18. decembrī IV Latvijas mākslas izstādes atklāšanas laikā. Izstādes katalogā skulptūra ierakstīta ar 467. numuru, tās pārdošanas cena bijusi 1540 latu.

Par pamatu ņemot 1939. gadā veidoto "Cūkas" variantu, Zaļkalns bija iecerējis izcirst grandiozu monolītu gaiši pelēkā Somijas granītā un novietot to Rīgas Centrāltirgū. Izplānojis skulptūras izmērus (augstums – 4 m, garums 6 m, platums – 2,5 m), Zaļkalns aizrakstīja uz Somijas granīta lauztuvēm, interesējoties par materiāla izmaksām. Saņemot atbildi – 70 000 latu – fantāzija par lielo cūkas skulptūru saruka. Tomēr jāteic, ka Zaļkalns laikam no šīs ieceres tā arī līdz galam neatteicās, jo turpināja strādāt pie skulptūras arī vēlākos gados.

Raksturojums

K. Baumanis grāmatā “Teodors Zaļkalns” "Cūku" raksturo šādi: “Uz masīvas četršķautņainas pamatnes novietota smagnēja, sēdoša cūka. Skulpturālais veidojums labi saskan ar arhitektonisko daļu. Dzīvnieka pakaļkājas gandrīz iegrimst granīta pamatnē un pavēdere saplūst ar cokolu. Šo kopformas vienotību vēl vairāk pastiprina vienādi uzcirstā virsma un viegli apaļotais ķermeņa slaidums ar pamatni. Sevišķi iejūtīgi veidotas lielās, plūstošās sānu masas, ļoti izmeklēts ir muguras liekuma profils. Nošļukušās ausis liecas gandrīz līdz snuķa galam. Atsevišķas sīkdetaļas, piemēram, mute, nāsu caurumi, nagu iešķēlumi, iecirstas tikko jaušami. Zaļkalns izbēg no grafiskuma un patur spēkā plastisko veidojuma principu – vienkāršību, formu plūdumu, kur ikviena sīkākā detaļa pakļauta lielajām masām.”

Tāpat jāteic, ka "Cūka" pauž nopietnu un cieņpilnu attieksmi pret latviešu zemnieka mājlopu, tajā nav meklētas humora iezīmes, it kā šis tēlniecības darbs būtu piemineklis Zaļkalna bērnības atmiņām par cūku ganībām. 1961. gadā Zaļkalns kādā no sarunām esot teicis: “Es nezinu, kas cilvēkiem ir par aizspriedumiem pret cūku. Mazs būdams, es cūkas ganīju un varu apgalvot, ka cūka ir tīrs kustonis, purva dzīvnieks. Seniem latviešiem tas bija raženības un pārticības simbols. Man patīk cūkas lielās, plūstošās, masīvās formas.”

Arī šajā skulptūrā, tāpat kā citos Zaļkalna darbos, vērojama Zaļkalna pievēršanās Rodēna iedibinātajai tradīcijai – formas sapludinošajā modelējumā, apjomu pakļaušanā gaismēnas vibrācijām, kompozīcijas fragmentārismā. Cūkas atveidojumā vērojamas arī Senās Ēģiptes mākslas iezīmes, no kurām Zaļkalns ietekmējies, vērojot Luvrā esošos tēlniecības darbus – Cūkai raksturīga frontalitāte, nav sarežģītu kustību vai asimetrijas, ir neizsīkumotas detaļas, uzsvērts kopējais formu plūdums un mierīga noskaņa.

Aktualitāte

Ideja par monumentālas lielizmēra "Cūkas" skulptūras izveidi aktualizējusies vairākkārt, tomēr tā arī palikusi nerealizēta. Tā, piemēram, 2008. gadā publicists un vēstures pētnieks Ēriks Hānbergs kopā ar A/S Centrāltirgus aktualizēja tēmu par monumenta novietošanu Centrāltirgū, tomēr nebija iespēju saņemt atbilstošu finansējumu granīta Cūkas izveidei. Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti atbalstīja 30 000 latu piešķiršanu putuplasta cūkas izgatavošanai, tomēr šī ideja piedzīvoja sabiedrības apsmieklu.

Izsmejot domes ieceri, Mālpilī jaunieši ziedojumos savāca nedaudz vairāk nekā 1000 latu un izveidoja alternatīvu skulptūru no putuplasta. Cūka vairākkārt tika izstādīta apskatīšanai, to varēja aplūkot arī kultūras forumā Baltā nakts.

Pie šīs ieceres 2010. gadā atgriezās toreizējais Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs D. Liepiņš, kurš solīja šo ideju attīstīt un vākt ziedojumus skulptūras izveidošanai, skulptūras izveidi atbalstīja arī Rīgas domes Pieminekļu padome. To bija plānots izvietot ielā starp Gaļas un Piena paviljonu – šāds novietojums tika atzīts par vislabāko kādā arhitektu plenērā, taču arī šī projekta attīstība piedzīvoja neveiksmi.

2007. gadā Cūka svinēja 70 gadu jubileju. Tam par godu Muzeju nakts ietvaros LNMM Mazajā zālē tika atklāta izstāde "Mūsu Cūkai 70", kurā bija apskatāmi B Bērziņa un Ģ. Eliasa darbi, kā arī T. Zaļkalna fotogrāfijas – cūkas studijas.

2016. gada martā tieši Cūka bija pirmais mākslas darbs, kas pēc renovācijas atgriezās LNMM telpās. Kā pirmais objekts Cūka izvēlēta tāpēc, ka pēc "neformālām aptaujām" tā ilgus gadus ir viens no mīlētākajiem eksponātiem. Mākslas darbu pārvietošanas process bijis gana sarežģīts un laikietilpīgs – Zaļkalna skulptūras atgriešana muzejā aizņēmusi aptuveni stundu.